8–10 gadi ir maksimālais laiks 0
Par kardiostimulatoriem klīst dažādi mīti, atzīst Oskars Kalējs. Viens no tiem – šo svešķermeni organisms negrib pieņemt. Kardiologs skaidro, ka ne kardiostimulatora korpuss, ne vadi tā nebūtu jāuztver: tie izgatavoti no organismam draudzīga materiāla. Literatūrā norādīts, ka, testējot lielu skaitu kardiostimulatoru, nav konstatēta ne alerģiska, ne atgrūšanas reakcija. Vadus, ko ievada sirdī, speciāli izgatavo diezgan resnus. Ja tie būtu tievi kā stīgas, varētu traumēt sirdi. Turklāt vadi ir ievietoti speciālos apvalkos, kuru virsmai piemīt atrombotiskas īpašības, tātad trombu veidošanās ir tikpat kā neiespējama.
Ķirurgam daži pacienti vaicājuši, kāpēc kardiostimulatoru darbināšanai neizmanto atomenerģiju, jo tad šis aparāts varētu strādāt ne tikai desmit, bet daudzus desmitus gadu. Eksperimenti šajā jomā ir bijuši, atklāj Oskars Kalējs. Tomēr rodas jautājums, ko ar atomkardiostimulatoru darīt pēc tam, kad tas vairs nav vajadzīgs. Turklāt kardiostimulatora baterijas vidējais darbības laiks, 8–10 gadi, nav izvēlēts nejauši.
“Elektroniskās tehnoloģijas mūsdienās ļoti strauji attīstās. Tas, kas ir moderns šodien, pēc trim gadiem jau var būt nedaudz novecojis. Dažās situācijās modernizācija nav tik svarīga, bet medicīnā tai ir ļoti liela nozīme. Pirms 4–6 gadiem implantētie kardiostimulatori šodien vairs nav moderni. Ik pēc laika parādās jauni, uzlaboti. Šim aparātam 8–10 gadi ir maksimālais kalpošanas laiks, pēc tam tas jānomaina ar jaunu, modernāku.
Gadījumos, kad viens otrs pacients izrāda neapmierinātību, kad piedāvājam savu laiku nokalpojušā kardiostimulatora vietā implantēt jaunu, mūsdienīgu, saku – tad varbūt skatīsimies vecos lampu televizorus, mašīnās nelietosim stūres pastiprinātājus un citus mūsdienīgus uzlabojumus, kas dzīvi padara ērtāku un patīkamāku.
Protams, varētu ražot kardiostimulatorus, kas darbojas padsmit gadu, bet tad būtu jāpalielina to izmēri. Tagad ir sasniegts optimāls risinājums – kardiostimulatoram ir minimāli izmēri, tas ir plāns, kā arī darbojas pietiekami ilgi,” stāsta kardiologs.
Vienmēr līdzi apliecība
Ļaudis, kuriem gatavojas ievietot kardiostimulatoru, bieži vaicājot, vai, ieejot veikalā, sāks pīkstēt caurlaides sistēmas. Kardiologs šādas bažas noraida. Jāpatur prātā, ka, izejot ārpus mājām, noteikti jāņem līdzi šīs ierīces apliecība. Īpaši svarīgi tas ir, ja pacients nolēmis pārvietoties ar lidmašīnu: lidostu drošības kontrolē stimulatoru mēdz uzrādīt kā metāla priekšmetu un uz to attiecīgi reaģē, tāpēc drošības dienesta pārstāvjiem laikus jāuzrāda elektrokardiostimulatora apliecība. Turklāt lidostu detektori reizēm var arī nelabvēlīgi ietekmēt kardiostimulatora darbību. Zināms, ka attīstītajās Eiropas valstīs, kā arī Amerikā, Izraēlā, Indoķīnā un Austrālijā pret ļaudīm ar kardiostimulatoriem izturas ar profesionalitāti, sapratni un nespiež doties cauri caurlaižu sistēmai. Grūti spriest, vai tikpat pozitīva attieksme ir arī mazāk attīstītās valstīs, tāpēc Oskars Kalējs cilvēkiem ar elektrokardiostimulatoru iesaka rūpīgi izvēlēties ceļojuma mērķi. Ja liek doties cauri lidostas caurlaides postenim, aparāts var pārslēgties vispārējā darbības režīmā un tādējādi pasliktināties pacienta pašsajūta. Svešā valstī atrast kvalificētu medicīnas darbinieku, kurš prot noregulēt kardiostimulatoru, var būt gan grūti, gan dārgi.
Dzirdētas bažas arī par to, vai sirdi stimulējošajam aparātiņam pirms laika var beigt darboties baterija, izraisot veselības pasliktināšanos. Šādām raizēm nav pamata, uzsver ārsts: Latvijas Kardioloģijas centrs strādā ar visaugstākā līmeņa aparatūru.
Vēl klīst baumas, ka kardiostimulatoru varot nejauši izslēgt ar tālvadības pulti. Tā nav taisnība, noliedz kardiologs. Bet vai tiesa, ka cilvēks, kam ievietots kardiostimulators, nedrīkst uzturēties ārā negaisa laikā? Arī šo pieņēmumu Oskars Kalējs dēvē par aplamu: ne zibens, ne rokkoncerta dārdi stimulatora darbību neietekmē. “Zagt krāsaino metālu no transformatoru būdiņām gan nevajadzētu,” jokojot piebilst ārsts. Zinātnieki vēl diskutē, vai kardiostimulatoru ietekmē stiprs elektromagnētiskais lauks. Ņemot vērā, ka sirds stimulācijas ierīci lielākoties implantē kreisajā pusē (labročiem), mobilo telefonu drošības labad nevajadzētu turēt apģērba kabatiņā tam līdzās. Arī runājot to nav vēlams turēt kardiostimulatora tiešā tuvumā. Turklāt, nodrošinoties pret elektromagnētiskā lauka ietekmi, ir ieviests tā dēvētais režīms aizsardzībai pret muļķi, proti, ja kaut kādi ārēji apstākļi kardiostimulatoru izsit no ierindas, tas pārslēdzas uz vispārēju darbības režīmu.
