Gudrais sirds palīgs – elektrokardiostimulators 0
Ko darīt, ja sirds streiko? Daudzos gadījumos normalizēt sirdsdarbību var palīdzēt mazs, bet gudrs aparātiņš – elektrokardiostimulators.
Elektrokardiostimulatora (saīsināti – kardiostimulatora) uzbūvi veido trīs galvenās daļas. Svarīgākā ir elektroniskā daļa – smadzenes –, kuru patlaban izgatavo tik mazu, ka var novietot uz sievietes mazā pirkstiņa gala, bet tajā ietilpst daudzas funkcijas, stāsta Eiropas Kardiologu biedrības īstenais loceklis, Amerikas Kardiologu asociācijas īstenais loceklis, Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs profesors Oskars Kalējs. Šajā ierīcē ir arī baterija, kas, kardiostimulatoram darbojoties ar maksimālo intensitāti, paredzēta 8–10 gadus ilgam laikam. Trešā sastāvdaļa ir vadi, ko ievada sirdī, visbiežāk no sirds iekšējā, retāk – no ārējā slāņa.
Kardiostimulatora ievietošanas operācija nav sarežģīta. Aparātiņu, kura izmēri tikai nedaudz pārsniedz divu eiro monētas lielumu, vietējā anestēzijā ieliek ķirurga izveidotā kabatiņā aiz krūšu muskuļa sirds rajonā. Vadus caur asinsvadiem ievada sirdī. Kosmētiskais defekts pēc kabatiņas izveidošanas ir minimāls.
Vai kardiostimulators darbojas, nevar noteikt, mērot pulsu. Par to var pārliecināties, tikai elektrokardiogrammā vai ar elektrokardiostimulatora programmējamo aparātu.
Neļauj sirdij strādāt lēni
Standarta kardiostimulatora galvenais uzdevums ir neļaut sirdij strādāt lēnāk, nekā tas nepieciešams normālai organisma asinsapgādei, uzsver Oskars Kalējs. Šādu darbības principu šim aparātam izvirzīja jau 1958. gadā, kad divi zviedri – ķirurgs Rune Elmkvists un inženieris profesors Ake Sennings – implantēja pasaulē pirmo kardiostimulatoru.
Sirdsdarbības ātrums katram cilvēkam ir individuāls. Statistikas dati rāda vidējo ātrumu, kādam jābūt miera stāvoklī. Jāņem gan vērā, ka šo rādītāju ietekmē vecums, fizioloģiskās īpatnības, fiziskās trenētības pakāpe un citi faktori. Vienam normāla sirdsdarbība miera stāvoklī ir 50 sitienu minūtē, citam – 70. Kardiostimulators nodrošina vidējo sirdsdarbības ātrumu.
Mūsdienās šā aparāta galvenais uzdevums ir ļaut sirdij pēc iespējas vairāk strādāt pašai. “Lai cik gudra ir elektronika, pagaidām nav izgudrots nekas labāks un efektīvāks par to, ko izdomājusi māte Daba,” atzīst profesors. Var teikt, ka kardiostimulators ir kā pretgaisa aizsardzība – tas nepārtraukti seko līdzi sirds ritmam un ir gatavs jebkurā brīdī aktīvi strādāt, tiklīdz sirdsdarbība kļūs lēnāka par normu. Ja sirds pilnvērtīgi strādā pati, kardiostimulators ir gaidīšanas režīmā.
Mūsdienu modernie kardiostimulatori seko līdzi un pielāgojas cilvēka kustībām. Līdz ar to šis aparāts rada iespēju kustēties dažādā intensitātē un dzīvot brīvi, neizvairoties pat no diezgan lielas slodzes. Atbilstīgi ikviena aktivitātēm kardiostimulators paātrina vai padara lēnāku savu darbību. Pat ja, skatoties asa sižeta filmu, sirds sāks dauzīties straujāk, jaunākās paaudzes elektrokardiostimulators uztvers šīs svārstības un nepieciešamības gadījumā dosies sirdij palīgā.
“Ar tuvcīņu un kikboksu gluži nevajadzētu aizrauties, bet amatieru līmenī ar sportu drīkst nodarboties. Pirmie kardiostimulatori tika radīti ar nolūku saglabāt cilvēka dzīvību, tagad to uzdevums ir uzlabot dzīves kvalitāti,” stāsta ārsts.
Jaunākie elektrokardiostimulatori ļauj pēc iespējas vairāk strādāt ne tikai sirdij, bet arī tās kambariem. Šai ierīcei jāvada ritms pēc iespējas fizioloģiskāk.
Mūsdienās ir radīti arī specifiski ārstnieciskie kardiostimulatori, kas ne tikai nodrošina normālu sirdsdarbību, bet arī ārstē sirds mazspēju. Tiesa, ar šo metodi nevar ārstēt jebkura veida sirds mazspēju. Ārstnieciskos elektrokardiostimulatorus var izmantot tikai specifiskos gadījumos.
