Gudrais apgaismojums palīdz ietaupīt. Kas tas ir? 0
Pastāvīgi dzird atgādinājumus par to, cik svarīgi taupīt elektroenerģiju un ieslēgt apgaismojumu tikai tad, kad tas nepieciešams. Šim nolūkam lieti noder sensori un krēslas slēdži.
Krēslas slēdži tumšajās stundās
Krēslas slēdži ieslēgsies, reaģējot uz dienasgaismas samazināšanos, un attiecīgi izslēgsies, kad kļūs pietiekami gaišs. Līdz ar to elektroenerģija netiek tērēta diennakts gaišajā laikā. Šādi sensori noderīgi dārza, piemājas celiņu, piebraucamo ceļu un lieveņa apgaismojumam.
Bieži savrupmāju īpašniekus baida tas, ka, izvēloties uzstādīt krēslas sensorus, apgaismojums būs jāpārtaisa vai, piemēram, jau iegādātie āra gaismas ķermeņi nederēs. Tomēr vienmēr tā nav. Ja platība nav liela un krēslas sensoru ir vēlme ierīkot saviem spēkiem, var iegādāties tādas ekonomiskās spuldzes, kurās jau ietilpst fotorelejs. Šādas spuldzes, reaģējot uz krēslas iestāšanos, pašas iedegas, bet rīta pusē izdziest. Tikai jāņem vērā, ka to izmēri atšķiras no pierastajiem – tās ir nedaudz lielākas, un var gadīties, ka neliels kupols šādai spuldzei ir par mazu. Vēl der arī ielāgot, ka vasarā šīs spuldzes spīd spožāk, bet ziemā, aukstuma ietekmē, dod mazāku gaismu. Viena spuldze parasti maksā no 7 – 8 eiro.
Ieslēdzas pēc kustības
Nedaudz sarežģītāk ir ar kustību sensoriem – tie iedalāmi kustības un klātbūtnes sensoros, bet tas nav gluži viens un tas pats.
Kustības sensors automātiski ieslēdz apgaismojumu, reaģējot uz kustību darbības zonā, bet pēc ie-statīta laika intervāla, vairs neuztverot kustību, apgaismojumu izslēdz. Šāds sensors izdevīgs tur, kur ir caurstaigājamas telpas – gaiteņos, kāpņu zonā, arī pagraba telpās, garāžā, noliktavā, kur arī dienas laikā nav viegli uzreiz atrast elektrības slēdzi, jo šeit neiespīd dienasgaisma.
Savukārt klātbūtnes sensors uztver pēdējo kustību savā kontroles zonā un mēra iestatīto laiku no šā brīža. Tāpēc tas piemērotāks arī tādām telpām, kurās cilvēks uzturas ilgāku laiku. Lai nodrošinātu papildu komfortu, sensorus var izmantot arī sanitārajos mezglos, veidojot tādu saslēgumu, kad, cilvēkam ienākot telpā, vienlaikus ar apgaismojumu ieslēdzas arī ventilācija.
Visi kustību sensori tiek iedalīti vairākās grupās: tie, kas darbojas, izmantojot ultraskaņu, mikroviļņus vai infrasarkano staru sensori, kas kustību fiksē, uztverot infrasarkano starojumu, kas raksturīgs gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Sensori tiek iedalīti aktīvajos un pasīvajos – aktīvie (ultraskaņas un mikroviļņu) ir tie, kas paši izdala un pēc tam reģistrē no objekta atstarotu signālu, bet pasīvie paši neko neizdala – tikai uztver objekta signālu.
Aktīvo sensoru uzbūve un ierīkošana ir sarežģītāka, attiecīgi tie izmaksā dārgāk. Savukārt pasīvie sensori ir vienkāršas uzbūves, tos vieglāk uzstādīt, ir arī salīdzinoši lētāki.
Visbiežākā izvēle ir infrasarkano staru kustības sensors. Tas ieslēdzas tad, kad savā kontroles zonā piefiksē infrasarkanā starojuma izmaiņas. Turklāt sensors pats neko neizdala un nenodara nekādu ļaunumu ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem. Tomēr šiem sensoriem ir arī savi trūkumi – apkures elementu iespaidā var notikt viltus ieslēgšanās, iekārta funkcionē tikai noteiktā temperatūras diapazonā.
Dažāda veida sensori ļoti plaši tiek izmantoti un kombinēti “gudrās mājas” sistēmās. Ja izvēlas šādu risinājumu, sensoru izmantošanas iespējas ir gandrīz bezgalīgas. Sensori tiek lietoti gan mājokļa drošības uzturēšanai, gan apgaismojuma, apkures un ventilācijas sistēmu kontrolei. Izmantojot “gudrās mājas” principus, apgaismojumu, piemēram, visā mājā iespējams regulēt tā, lai sensori ne tikai uztvertu cilvēku klātbūtni telpās, bet tajās, kurās cilvēku nav, apgaismojuma intensitāti samazinātu vai izslēgtu vispār.
Tehniskās iespējas
Sensoriem ir dažādas regulācijas iespējas, darbības zonas leņķi, nostrādāšanas sliekšņi. Tos var lietot gan iekštelpās, gan ārā.
Jaunākie kustības un klātbūtnes sensori darbojas ar dažādām spuldzēm – dienasgaismas, diožu spuldzēm, bet ir sensori, kas darbojas tikai komplektācijā ar kvēlspuldzēm un halogēnspuldzēm. Par sensora un spuldžu savietojamību, apskatot norādes uz iepakojuma, vēlams pārliecināties pirms to iegādes.Gan krēslas, gan kustību sensori var būt gan atsevišķi, gan iebūvēti apgaismes ķermenī. Ja nav nepieciešams liels daudzums lampu, var izvēlēties sensorveida gaismas ķermeņus, kam sensors un tā regulēšanas sistēma (krēslas pakāpe, degšanas ilgums, distance u. c.) jau iemontēta gaismas ķermeņa korpusā.
Kur izvietot
Pirms kustības sensoru uzstādīšanas telpu sadala kustības zonās, kur izvietos sensorus. Šim nolūkam tiek sastādīta sensoru diagramma, kas ļauj izveidot tādu sensoru ķēdi, kurā apgaismojums secīgi ieslēdzas katrā nākamajā zonā, nodrošinot vienmērīgi izgaismotu telpu objekta pārvietošanās laikā.
Sensori rūpīgi jāizvieto pa visu darbības zonu tā, lai tie pareizi nostrādātu tad, kad cilvēks to šķērso vai tajā uzturas. Ļoti svarīgi, lai sensors neizslēgtos uzreiz tajā brīdī, kad objekts iziet no tā kontroles zonas, jo bieži ir tā, ka cilvēkam vēl jānoiet lielāks attālums, nekā sensors spēj kontrolēt. Šim nolūkam izmanto apgaismojuma diapazona aizkavēšanas principu. Tas ir lietderīgi trepju telpās, kāpņu laukumiņos utt. Sensorus var izvietot gan pie sienām, gan pie griestiem. Plašās telpās ieteicami sensori pie griestiem, kam ir apļveida darbības zona.
Jāraugās, lai sensoru darbības lauku neaizšķērsotu kāda konstrukcija, kas neļauj uztvert kustību signālu. Savukārt izvietojot krēslas slēdžus, jāpievērš uzmanība, lai uz tiem nekristu gaismas ķermeņu radītā gaisma, citādi sensors šo gaismu uztver kā dienasgaismu un izslēdz apgaismojumu. Tiesa, pārdošanā var atrast arī tādus krēslas slēdžus, kas uz mākslīgo apgaismojumu nereaģē.
Izmaksas
Visvienkāršākie atsevišķie sensori maksā aptuveni no 3 eiro, labākas kvalitātes no 7 eiro, bet kvalitatīvi un sarežģītāki jau ap 40 un līdz pat 140 eiro. Sensorgaismekļu cena atkarīga no kvalitātes, funkcijām un citiem parametriem, to cena ir no nepilniem desmit eiro.
