Labāk iegulda jaunuzņēmumos, nevis nopērk jahtu. Saruna ar Uldi Leitertu 1
Uldi Leitertu satieku tikai lidostā. Pirms izlidošanas uz Hanoju, kurp viņš ar jauno sieviņu Tamu dodas apprecēties otrreiz. Latvijā šogad viņš atbraucis tikai uz jaunuzņēmumu lielāko gada konferenci “Digital Freedom Festival” un lai reģistrētu laulību ar Tanu. Gadu nodzīvojis Sanfrancisko, bet pirms tam daudz ceļojis pa pasauli, izplešot paša dibināto datu vizualizācijas uzņēmumu “Infogram”. Šogad tas pārdots Silīcijas ielejas kompānijai “Prezi”. Taču Uldis nepārstāj būt aktīvākais un redzamākais jaunuzņēmumu “apustulis”. Kopš pirmās intervijas “LA” pirms četriem gadiem mēs esam “uz tu”, un stundu pirms izlidošanas pirmie man ir bērna jautājumi.
Vai zemeslode ir apaļa?
U. Leiterts: Es nekad neesmu bijis apkārt zemeslodei, tāpēc nevaru no savas pieredzes atbildēt, vai tā ir apaļa vai ne. Pirmoreiz apkārt zemeslodei būšu aplidojis 1. janvārī. Uz Rīgu no Sanfracisko atlidoju caur Dublinu, tagad caur Maskavu dodos uz Hanoju, bet atpakaļ ASV atgriezīšos, ceļojot pāri Klusajam okeānam. Tad arī zināšu.
Kā tev tur zemeslodes otrā pusē – ar galvu uz leju?
Atbildēšu eiropeiskā tonī ar nelielu koloniālisma pieskaņu. Pirmoreiz mūžā nodzīvojis apaļu gadu ārpus Latvijas, neizbraucot no ASV, konstatēju, ka tik daudz pietrūkst eiropeiskā. Tur man Latvija, Baltija, Eiropa likās kā viena ģimene, kā mājas. Tur visas lietas it kā ir un viss it kā notiek, bet tik un tā man ir sajūta, ka šeit ir pareizāk.
Ā, tad tomēr kriti nost. Pie kā turējies?
To, kā pietrūkst, lieku svaru kausos, lai izmērītu, ko es par to iegūstu. Būt kopā ar Tamu man bija lielākais ieguvums. Atzīstos, ka mani noturēja jaunā ģimene.
Kā tev visvairāk pietrūka?
Biezpiena sieriņa “Kārums”. Sieru ASV var nopirkt, bet pat speciālos siera veikalos tos sešus veidus mūsu izpratnē varētu saukt par “siera izstrādājumiem”.
Internets lēns. Pietrūkst Latvijas interneta ātruma. Pat Silīcija ielejā internets ir desmitreiz lēnāks nekā šeit. Rīgu tehnoloģiju, sociālajā un dzīvesstila līmenī vērtēju daudz augstāk nekā Sanfrancisko. Jā, Sanfrancisko daudz lielāka iedzīvotāju daļa dzīvo pieticīgāk nekā rīdzinieki.
Sanfrancisko pastaigājāmies, gribēju nopirkt avīzi. Bija uz stūra tāds veikaliņš kā mūsu “Narvesen”, taču nebija nevienas. Nav vairs tādu avīžu kiosku, kādus rāda filmās. Tikai otrajā viesnīcā izdevās nopirkt tādu, ko sauc par “San Francisco Chronicle”.
Kas tevi trenca tur? Ko tur gribēji iegūt tādu, kā nav šeit?
Esmu tehnoloģiju uzņēmējs, man tas asinīs, šķiet, kopš 11 gadu vecuma. Lielāko sava laika daļu esmu pavadījis “datoros” – ģenerējis idejas, izveidojis trīs uzņēmumus un dibinājis tehnoloģiju konferenci. Sākumā “Infogram” atradās Rīgā garāžā. Kad es tagad nonāku Silīcija ielejā, tur ir manas bijušās kompānijas “Infogram” birojs. Es kā latviešu uzņēmējs izbaudu būšanu tai kopienā Silīcija ielejā, kur uz vienu kvadrātmetru noteikti strādā visvairāk gudru cilvēku. Piemēram, vienā telpā uz mītapu (tikšanās kopīgu interešu grupā – aut. piez.) mākslīgā intelekta izpētē sanāk 30 ģeniālākie cilvēki šai jomā.
Bet nonācu tur tāpēc, ka mēs ar Kristapu Berzinski izveidojām uzņēmumu “Fragmentic”, kura mērķis, saņemot 200 tūkstošus dolāru, četros mēnešos radīt lietotņu izstrādes platformu, kas ļautu automatizēt programmētāju darbu. Četru mēnešu projekts izvērties pusotra gada darbā. Šobrīd nepieņemam darbā citus, bet dažādu funkciju veikšanai izmantojam ārpakalpojumus. Lielākā daļa tehnoloģiju izveidota speciāli mūsu projektam “Attitude” (mēs spēlējamies ar vairākiem zīmoliem). Esam mainījuši virzienu…
Tagad tas ir automatizētais mārketings digitālai komercijai?
Jā, gribam padarīt digitālu pārdošanu ātru un efektīvu.
Ko dara tas jūsu sākotnējais klients, kas pasūtīja pavisam ko citu?
Mēs atlaidām savu vienīgo klientu… Mēs tagad pētām jau trešo vai ceturto variantu jaunajam produktam. Ja to pusgada laikā pabeigsim, tad par to stāstīsim. Ja ne… tad mēs nebūsim pelnījuši par to stāstīt.
Taču nav plāna palikt ASV pavisam. Pēc pusgada nākamā pieturvieta varētu būt Hanoja, Rīga vai kur citur pasaulē.
Pirms četriem gadiem ar datu vizualizācijas kompāniju “Infogram” tikai izgāji pasaulē. “Labāk izgāžamies globāli, nekā izdodas tikai Baltijā,” toreiz teici (http://www.la.lv/digitalie-komunisti/). Izdevās globāli – 2014. gadā “Infogr.am” piesaistīja tobrīd vislielāko publiski zināmo “start-up” finanšu investīciju Latvijā – 1,34 miljonus eiro. http://www.la.lv/latvija-uz-kartes-iezimeta-ka-attistita-it-valsts/. Šogad to iegādājās prezentāciju vizualizācijas uzņēmums, kļūstot par lielāko pasaulē šajā jomā. Vai pēc pieciem gadiem, kopš esi dibinājis savu uzņēmumu, tu joprojām esi iesācēja biksēs?
Tas ir jautājums par radošu cilvēku neradošās vidēs. Ko es darīšu ar sapelnītu naudu – nu labi, nopirkšu māju Floridā ar baseinu un jahtu. Tas nav mans sapnis, galīgi ne. Man patīk haosā būvēt lietas un radīt pieredzi. Kā es to iedomājos? Piemēram, cilvēki viens otru nepazīst, aiziet uz “Digital Freedom Festival”, sapazīstas un ar lielu joni uzbūvē nākamo “Google” vai “Facebook”. Tāda iespēja mani aizrauj. Būvēt jaunas tehnoloģijas ir mans hobijs.
Vai tavam hobijam kāds vēl dod naudu vai arī tu to sapelni pats?
Man gribētos domāt, ka “Infogram” pircēji ar pirkumu ir laimīgi. Bet jautā viņiem. Tāpēc ar “Fragmentic” finansiāli jūtamies ļoti stabili, bet tam ir arī savi investori.
Tagad arī pats esmu investējis divās kompānijās. Viens ir dronu projekts “AirBoard” – mazākais cilvēka pilotējamais lidaparāts, kas darbojas līdzīgi kā lidojošs segvejs, ko kādā garāžā Liepājā būvē Elviss Straupenieks. Tas ir tāds dēlis ar astoņiem propelleriem sānos, un cilvēks ar sava svara svārstībām uz tā pārvietojas. Ceru nākamvasar ar to pamēģināt lidot.
Otra ir amerikāņu kompānija, kuru vēl nedrīkstu nosaukt, bet tā nodarbojas ar gēnu sekvencēšanas izpēti.
Nu re, kāds iesācējs, ja pats esi kļuvis par investoru!
Mazs paskaidrojums: dibinātāji savā kompānijā ieliek sirdi, dvēseli un 24 stundas diennaktī. Viņiem tas ir dzīvesveids – būvēt savu kompāniju. Turpretī investors iedod naudu cerībā ar to atpelnīt vairāk, nekā būtu varējis bankā. Viņam tas ir nenormāli liels risks, kā azartspēlmanim, zinot, ka tikai viena no vairākām investīcijām atmaksāsies. Arī tāpēc dibinātāji reti kad investē savos jaunuzņēmumos.
Droši vien arī es turpināšu investēt. Latvijas “start-up” kopiena ir tik spēcīga, cik tajā ir attīstīts cikls no idejas līdz brīdim, kad ar to nepelna tik daudz, ka var ieguldīt citās kompānijās. Tajā brīdī gudrā nauda atgriežas pie idejām.
Pēc tava piemēra spriežot, šis cikls ir pieci gadi…
Ja man šajā brīdī ir privilēģija, ka varu ieguldīt citās kompānijās, tad domāju, ka šis fakts jaunajiem uzņēmējiem ir daudz lielāks stimuls nekā tas, ja par šo naudu būtu nopircis jahtu. Idejas tehnoloģiju kopienu ceļ uz augšu. Tās dara ekosistēmu jaudīgu.
Vai jaunuzņēmumu likums šo ekosistēmu ir sakārtojis? Vai tikai iekārtojis?
Nedomāju, ka likums ir perfekts, bet es ticu sistēmai. Tāda pārliecība man radās, kad Silīcija ielejā Latvijas uzņēmēji pirms pāris nedēļām tikās ar ASV uzņēmumiem un kad tur satiku gan ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, gan LIAA direktoru Andri Ozolu. Starp citu, mēs ar sievu iesaistījāmies vienas pasākuma daļas organizēšanā. Es paļaujos, ka sistēmā, kura spiež maksāt nodokļus, valdība un ministri patiesi paveic to labāko iespējamo. Iespējami ātri un savlaicīgi esam sākuši domāt par augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību.
Tagad ir radīta situācija, kurā likumu var uzlabot. Lielas vērtības var tikt radītas tikai vairāku gadu laikā. Lūkojoties tālākā perspektīvā, saredzu, ka divdesmit trīsdesmit gados Latvijas demokrātija un uzbūvētā sistēma jaunu ideju ieviešanai nesīs jūtamus augļus.
Piecos gados kopš manām sākotnējām idejām ir radīta platforma, kur jaunuzņēmumi dalās ar savām idejām. Tagad atkarībā no savām profesionālām spējām un jaudas arī tie radīs vērtību kopproduktā. Mēs “Digital Freedom Festival” platformā esam atsaukuši uz Latviju ļoti daudz gudru cilvēku domāt par to, kā to labāk izdarīt. Man ir prieks dzirdēt, ka ne tikai kokrūpniecība rada pievienoto vērtību – šāds valsts atbalsts ir ļoti svarīgs.
