“Guardian”: Vērtējot 13 faktorus, secināts, kuras divas valstis droši pārdzīvotu kodolapokalipsi 21
Austrālija un Jaunzēlande ir vislabākajā situācijā, lai izdzīvotu kodolapokalipsi, tā liecina pētījumi. Pētnieki secinājuši, ka pārtikas un enerģētikas drošība palielina šo valstu, kā arī Vanuatu, Islandes un Zālamana salu iedzīvotāju izredzes, tā raksta guardian.com.
Austrālija un Jaunzēlande vislabāk varētu pārdzīvot kodolziemu un atsākt atjaunot civilizāciju. Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Risk Analysis”, teikts, ka šīs valstis spētu saražot pietiekami daudz pārtikas saviem iedzīvotājiem pēc pēkšņa starojuma vai saules gaismas samazināšanās, piemēram, pēc kodolkara, supervulkāna izvirduma vai asteroīdu trieciena.
Pētnieki raksta, ka “pat vissmagākajā scenārijā uz planētas varēs atrast izdzīvojušo “salas””, jo tiem, kas atrodas jau minētajās vietās, būs vislabākās iespējas izvairīties no industriālā sabrukuma.
Pētījuma autori salīdzināja 13 rādītājus 38 salu valstīs. Šo faktoru vidū minēta pārtikas ražošana, enerģijas pašpietiekamība, katastrofas ietekme uz klimatu. Austrālija un Jaunzēlande – abas ir spēcīgas lauksaimniecības produkcijas ražotājas un atrodas tālu no iespējamām ziemeļu puslodes kodolieroču nokrišņu vietām.
“Austrālijas pārtikas apgādes buferis ir milzīgs,” secināts pētījumā, “ar potenciālu papildu pabarot daudzus desmitus miljonus cilvēku.”
Austrālijas salīdzinoši labā infrastruktūra, milzīgais enerģijas pārpalikums, augstais veselības drošības un aizsardzības budžets palīdzējis tai izvirzīties atjaunoties spējīgāko valstu augšgalā. Vienīgais fakts, kas ir pret to – Austrālijas salīdzinoši ciešās militārās saites ar Apvienoto Karalisti un ASV padara to tomēr par potenciālu kodolmērķi.
Šajā jomā Jaunzēlandei bija dažas priekšrocības, jo tā ilgstoši ir brīva no kodolieročiem. Palīdzētu arī tās noturība pēkšņas globālās temperatūras pazemināšanās gadījumā, ko izraisa tumsas periods – visas vietas Jaunzēlandē atrodas salīdzinoši tuvu okeānam, amortizējot to no ārkārtējas temperatūras kritumiem.
“Mums ir šī superefektīvā pārtikas eksporta ekonomika, kas varētu vairākas reizes pabarot jaunzēlandiešus tikai no eksporta,” sacīja viens no pētījuma autoriem, profesors Niks Vilsons no Otago universitātes Velingtonā. Viņš piebilda, ka pat sliktākajā gadījumā – ražas samazinājums par 61% ilgstošas kodolziemas laikā – jaunzēlandiešiem tik un tā pietiktu pārtika.
Tomēr šī varētu būt viltus drošība, sacīja Vilsons. Jaunzēlande ir ļoti atkarīga no dīzeļdegvielas, pesticīdu un iekārtu importa, kas nepieciešamas, lai uzturētu tās dominējošo lauksaimniecības nozari.
Ķīna, Krievija un ASV kodolkrīzes gadījumā varētu piedzīvot pārtikas ražošanas kritumu pat par 97%, tās būtu spiestas paļauties tikai uz jaunām pārtikas ražošanas tehnoloģijām.
