Gruzijas un Latvijas motīvi: no tumsas uz gaismu 0
4. septembrī 16. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros Rīgas Domā skanēs koncerts “Gruzijas motīvi” – tajā pirmoreiz vienā uzvedumā vienojusies grupa “Instrumenti”, komponisti Ēriks Ešenvalds un Uģis Prauliņš, koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais. Programmā skanēs jaunas oriģinālkompozīcijas, kuru pamatā ir ansambļa “Didgori” dziedātās gruzīnu melodijas.
Ansamblis “Didgori” ir desmit vīri, kuri a cappella izpilda gruzīnu tradicionālās melodijas un garīgos dziedājumus. Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Māris Sirmais garīgās mūzikas festivāla ietvaros aicinājis gruzīnu apvienību piedalīties neparastā projektā, kurā iesaistījis arī latviešu komponistus.
Viens no uzrunātajiem ir komponists Uģis Prauliņš, kurš tāpat kā Ēriks Ešenvalds un grupa “Instrumenti” īpaši koncertam radījis jaunu darbu, kura tapšanā izmantotas gan gruzīnu tradicionālās dziesmas, gan latviešu tautasdziesmu tēmas. “Gruzija kā zeme, kā teritorija man kā komponistam vienmēr šķitusi ļoti interesanta. Vēl vairāk – “Didgori” izdziedātās gruzīnu dziesmas, kas ir reizē meistarīgas un tomēr tik saprotamas, man vienmēr šķitis kaut kas dižens, skaists, cēls, ko gan ne vienmēr var izprast pirmajā uztvērumā, taču sajūtas ir brīnišķīgas,” stāsta U. Prauliņš.
“Lai arī gruzīnu un latviešu mentalitātes it kā atšķiras – viņi ir kalnieši, mēs – vairāk meža un piejūras tauta, tomēr ir lietas, kas ir vienojošas, kaut vai vēsturiski. Iespējams, “Didgori” tradicionālais dziesmu dziedāšanas veids un meistarība nav pieejami visai tautai – tam nepieciešamas zināšanas un spējas, tomēr tās savā ziņā ir tautas dziesmas. Savā skaņdarbā izmantoju divus dziedājumus.”
Komponista izraudzītā dziesma vēsta par kāpšanu kalnā. Ne jau kādā paugurā pusstundā uzrāpties – tas ir kāpiens cauri naktij, lai sagaidītu rītausmu kalna galā, pasmaida U. Prauliņš. “Lēnā kāpšanas dziesma labi sasaitējās kopā ar kori, lai arī tas nebija viegls darbs. Gruzīni dzied brīvā temperācijā – tā, kā mēs dziedājām vēl pirms koru kultūras ienākšanas. Paralēli ir daudz tēmu – iesaistīju vairākas latviešu tautasdziesmas, kuru motīvi ir ļoti līdzīgi gruzīnu tautasdziesmām. Ir sajūta, it kā tās būtu no viena reģiona. Māris Sirmais bija devies uz Gruziju izmēģināt šo salikumu – cerības ir labas, ka šī mūsu sasaistīšana varētu lieliski izdoties.”
Par skaņdarba pamatu kļuvusi latviešu tautasdziesma “Tumsā gāju” – dziesma nav izraudzīta nejauši, to bieži folkloristi dziedāja atmodas laikā, savukārt “Didgori”, kā zināms, vēsturiski ir vieta, kur izcīnītā grūtā uzvara kļuvusi par plaukstošas gruzīnu valsts aizsākumu. “Mēs bieži nokļūstam tumsā, katastrofālās kolīzijās. Arī pasaules kari vēlušies caur mūsu zemi. Mēs atrodamies tumsā, bet gaisma ir jāatrod mums pašiem – tā neuzšķiļas pati. Visa skaņdarba attīstība ir tāda no tumsas uz gaismu.
Garīgajā kontekstā, kas ne vienmēr ir reliģisks, noslēguma vārdi ir vārdi par patiesu priecāšanos, gaismas atnākšanu. Skaņdarba nobeigums lielā mērā ir gruzīnu dziesma, kas ir sadzīviska – divu ciematu savstarpēja pēc cīņas spēlēm kopā būšana, uzgavilēšana draudzībai, sapratnei un prieks par to. Atļāvos šeit iesaistīt arī Latgales tautasdziesmu no Daugavpils puses.”
Koncertā piedalīsies arī maestro Raimonds Pauls, kurš improvizēs par sava drauga, gruzīnu komponista Gijas Kančeli radītajām tēmām. Atskaņojumā piedalīsies koris “Latvija”, duets “Instrumenti”, “Didgori” dziedātāji un diriģents Māris Sirmais. Savukārt pašu grupu “Didgori” Rīgas Sv. Pētera baznīcā dzirdēsim atsevišķā solokoncertā, kurā skanēs gruzīnu tradicionālā un garīgā mūzika.
VARBŪT NODER Koncerta sākums – 19.00. Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv. Cena: Ls 5 – 15. |
