“Vīns Gruzijā ir kaut kas vairāk nekā tikai dzēriens.” Saruna ar Gruzijas vēstnieci Latvijā 0
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gruzijas vēstniece Latvijā Tea Maisuradze studējusi starptautiskās tiesības Tbilisi Valsts universitātē. Kopš 2009. gada strādājusi Gruzijas Ārlietu ministrijā, kopš 2018. gada oktobra viņa ir vēstniece Latvijā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Latvijas un Gruzijas attiecības savulaik raksturojis kā teicamas. Bet ko tas nozīmē – teicamas attiecības?
T. Maisuradze: Jā, pilnīgi piekrītu ministram. Abu valstu attiecības ir lieliskas, esam draugi un partneri. Mums ir kopīga, dažkārt visai rūgta pagātnes pieredze un arī kopīga nākotnes vīzija. Vienas vērtības, viens nākotnes ceļš. Tas viss veido stipru pamatu mūsu draudzībai, partnerībai un sadarbībai.
Mums ir laba ekonomiskā sadarbība, ciešas kultūras saites un sirsnīgi cilvēciski kontakti.
Viens no nosacījumiem integrācijai Rietumu struktūrās ir noteiktu standartu izpilde, tātad reformas. Mēs zinām, ka Gruzija daudz darījusi tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā. Kam tagad tiek pievērsta uzmanība?
Integrācija ES un NATO ir mūsu valsts ārpolitikas un iekšpolitikas stūrakmens, kas kopš 2018. gada nostiprināts Gruzijas konstitūcijā. Tās 78. pantā teikts: “Konstitucionālās struktūras savas kompetences ietvaros veic visus pasākumus, lai nodrošinātu Gruzijas pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.” Valdības īstenotā reformu programma atbilst šim mērķim. Turklāt tā ir Gruzijas iedzīvotāju apzināta, demokrātiska izvēle.
Esam guvuši labus panākumus ES un Gruzijas Asociācijas nolīguma iedzīvināšanā, daudz paveikts tiesiskuma, cilvēktiesību, demokrātisku institūciju veidošanas, cīņas pret korupciju, migrācijas pārvaldības, tirdzniecības, enerģētikas, lauksaimniecības un reģionālās attīstības, tūrisma, izglītības, inovācijas, veselības aprūpes un citās jomās. Mēs vēl nekad neesam bijuši tik tuvu savam mērķim – ES un NATO – kā šodien un esam apņēmības pilni strādāt arī turpmāk.
Neapšaubāmi Gruzija ir reģiona līdere demokrātiskās attīstības un reformu jomā, tā kalpo kā piemērs saviem kaimiņiem. Mums prasmīgāk jāizmanto Melnās jūras dotās iespējas, turklāt labāka savienojamība starp ES un Gruziju nozīmē arī ciešāku, operatīvāku saikni starp Eiropu un Āziju. Pietiek paraudzīties uz pasaules karti, lai redzētu, ka Gruzija ir ES ceļš uz Kaukāzu, Kaspijas jūru un tālāk uz Vidusāziju. Nozīmīgs transporta mezgls, alternatīvs, drošs un izdevīgs maršruts energoresursu pārvadājumiem. Gruzija ir arī aktīva ES Austrumu partnerības programmas dalībvalsts un plāno palikt uzticīga šim daudzpusējās sadarbības formātam.
ES ir liberalizējusi vīzu režīmu ar Gruziju. Ko tas nozīmē realitātē?
Vīzu liberalizācija ar Šengenas valstīm ir būtisks Gruzijas un tās pilsoņu sasniegums gan politiskā, gan praktiskā ziņā. Tā pavērusi jaunas iespējas tūrismam, sadarbībai kultūras un zinātnes jomā, uzņēmējdarbības attīstībai, akadēmiskai apmaiņai, dalībai izglītības programmās un savstarpējiem cilvēciskiem kontaktiem. Taustāms un praktisks rezultāts Gruzijas pilsoņiem, vienlaikus arī spēcīgs politisks vēstījums, uzskatāms piemērs ES uzticībai un atbalstam.
Nu jau vairākus gadus, bet īpaši pēc 2014. gada notikumiem Ukrainā, Latvija cīnās ar melu ziņām. Vai Gruzija saskaras ar līdzīgām problēmām?
Arī Gruzija ir saskārusies ar hibrīdkara draudiem, dezinformāciju un melu ziņām. Krievijas dezinformācijas kampaņa, tās naratīvi tiek adresēti mazāk aizsargātiem iedzīvotāju slāņiem. To galvenais mērķis ir radīt negatīvu iespaidu uz Gruzijas ārpolitiku un drošību, traucēt politisko un ekonomisko attīstību un līdz ar to kavēt valsts integrāciju Eiropas un Eiroatlantiskajās struktūrās.
Interesanti, ka pašā Gruzijā Krievija nemaz necenšas sevi attēlot rožainās krāsās. Tās modus operandi jeb darbības veids – Rietumu kritika un nomelnošana.
Vienlaikus vērojama starptautiska dezinformācijas kampaņa, kurā Gruzija tiek iztēlota kā “neizdevusies valsts”, kas neveicina reģiona drošību, nespēj īstenot demokrātiskas reformas, nodrošināt integrācijas procesu Eiropas un Eiroatlantiskajās struktūrās.
Sākoties Covid-19 pandēmijai, Krievija pastiprināja dezinformācijas kampaņu pret Ričarda Lugāra vārdā nosaukto medicīnisko pētījumu laboratoriju Tbilisi, apsūdzot to slepenu, cilvēku veselību apdraudošu darbību veikšanā. Bet patiesība ir pavisam pretēja – tieši šī laboratorija bija tā, kas deva un joprojām dod milzīgu ieguldījumu cīņā ar Covid-19.
Neraugoties uz okupāciju, spiedienu, iebiedēšanas mēģinājumiem un dezinformācijas kampaņu, mūsu tauta ir apņēmīga turpināt savu izvēlēto ceļu – kļūt par Rietumu politisko, ekonomisko un militāro struktūru pilntiesīgu locekli.
Vai Gruzijai ir stratēģija, plāns Abhāzijas un Dienvidosetijas atgūšanai?
Viena no Gruzijas valdības prioritātēm ir samierināšanās un uzticības veidošana ar tām mūsu tautas daļām, kas patlaban atrodas zem Krievijas okupācijas. Lieli līdzekļi tiek ieguldīti miera iniciatīvā “Solis uz labāku nākotni”. Tās mērķis ir uzlabot Abhāzijas un Chinvali reģionos dzīvojošo cilvēku dzīves apstākļus, īstenot projektus infrastruktūras uzlabošanas, veselības aprūpes un izglītības jomā, atjaunot savstarpējo uzticību, veicināt kontaktus un sadarbību. Kaut arī Covid-19 pandēmijas dēļ humanā situācija okupētajos reģionos ir pasliktinājusies, Gruzijas valdība turpina sniegt atbalstu iedzīvotājiem.
Blakus Gruzijai, Kalnu Karabahā, nesen atsācies bruņots konflikts. Kādu Gruzija saredz šīs problēmas atrisinājumu?
Gruzija uzskata, ka šis konflikts jāatrisina mierīgā sarunu ceļā, turklāt ievērojot starptautisko tiesību principus, valstu suverenitāti, teritoriālo integritāti un starptautiski atzītu robežu neaizskaramību. Citas iespējas nav.
Ļoti svarīga ir starptautisko dalībnieku aktīvāka iesaiste Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupas sarunu procesā. Arī Gruzija vairākkārt izteikusi savu gatavību veicināt dialogu, organizēt abu konfliktējošo pušu pārstāvju tikšanos ar Tbilisi. Mēs labi apzināmies, ka Kalnu Karabahas konflikta atrisināšana veicinās visa reģiona stabilitāti un ekonomisko attīstību.
Šīs nedēļas nogalē, 31. oktobrī, Gruzijā notiks parlamenta vēlēšanas. Aptaujas paredz, ka tajās uzvarēs patlaban valdošā partija “Gruzijas sapnis”, šobrīd to atbalsta ap 36% vēlētāju. Vai tas nozīmē, ka valsts galvenie attīstības orientieri paliks nemainīgi?
Gruzijas stratēģiskais kurss nemainīsies, par to esmu pārliecināta. Mūsu prioritātes ir un paliks demokrātija, ekonomiskā attīstība, okupēto teritoriju atgūšana, Rietumu vērtību iedzīvināšana, dalība NATO un ES. Šīs vēlēšanas mums ir īpaši svarīgas, jo Gruzija uzsāk jaunu posmu savas demokrātijas attīstībā.
Paredzams, ka 2024. gadā parlaments tiks pilnībā ievēlēts pēc proporcionālās sistēmas, tātad no partiju sarakstiem. Šīs 2020. gada vēlēšanas ir kā starpposms, kas nodrošinās pakāpenisku pāreja uz jauno kārtību.
Pavisam mūsu parlamentā ir 150 deputāti, no kuriem 77 tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet 73 – no vienmandāta apgabaliem. Tagad šī proporcija mainās – no partiju sarakstiem tiks ievēlēti 120, bet no vienmandāta apgabaliem – 30 deputāti. Slieksnis, lai iekļūtu parlamentā – 1%. Partija, kas saskaņā ar proporcionālo sistēmu saņem mazāk nekā 40,54% balsu atbalstu, nevarēs viena pati sastādīt valdību.
Mūsu dzīvi nu jau vairāk nekā pusgadu pilnībā izmainījusi Covid-19 vīrusa pandēmija. Gruzijai ilgu laiku izdevās sekmīgi ar to cīnīties. Vēl septembra sākumā Gruzijā vidēji bija tikai 20 infekcijas dienā, šodien – jau ap 1500. Kāpēc Gruzijai tik ilgi izdevās noturēties? Un kā skaidrot pēkšņo saslimstības kāpumu?
Pēdējā laikā saslimšanu skaits pieaug visā pasaulē, un Gruzija nav izņēmums. Pavasarī vīruss bija kaut kas jauns, tāpēc labākā un loģiskākā rīcība bija pilnīga robežu slēgšana. Šādu ceļu izvēlējās daudzas valstis, tajā skaitā arī Gruzija. Pateicoties vīrusa ierobežošanas un infekcijas izsekošanas pasākumiem, pirmajos sešos pandēmijas mēnešos mums izdevās saglabāt zemu saslimšanas līmeni. Tas deva laiku, zināšanas un pieredzi, kā cīnīties ar vīrusu.
Divas galvenās preces, kuras Gruzija eksportē uz Latviju, – tūrisms un vīni. Pirmais Covid-19 pandēmijas dēļ patlaban tikpat kā apstājies. Bet kā ir ar vīniem un citiem pārtikas produktiem?
Gruzija kļūst arvien pievilcīgāks ceļojumu galamērķis, mūs apmeklējuši arī daudzi Latvijas tūristi. Saprotams, nopietnas korekcijas ieviesa Covid-19 pandēmija. Vēl pavisam nesen Latviju un Gruziju teju vai katru dienu saistīja tiešie avioreisi, šī savienojamība bija svarīga abām pusēm. Ir tikai apsveicami, ka augustā atsākās “Air Baltic” reisi no Rīgas uz Tbilisi, savukārt kompānija “Wizzair” oktobrī atjaunoja lidojumus no Rīgas uz Kutaisi.
Latvija ir interesanta Gruzijas vīndariem, jūsu valsts atrodas Gruzijas vīna importētāju pirmajā desmitniekā. Neskatoties uz pandēmiju, 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu 2019. gada periodu, Latvijā pārdotā vīna apjoms tikpat kā nav mainījies.
Uz Latviju eksportējam arī minerālūdeņus, riekstus, žāvētus augļus un citas pārtikas preces.
Gruzijas vīndari nereti izteikuši aizdomas, ka daži Latvijas veikalos nopērkamie Gruzijas vīni varētu būt viltojumi. Ka ne Hvančkaras, ne Kindzmarauli vīns nedrīkst būt pildīts ārpus Gruzijas. Aizdomas raisa arī šo vīnu cena, proti, lētums. No savas personiskās pieredzes atceros, ka Gruzijā pildīts vīns Tbilisi lielveikalā nemaksā lētāk par sešiem eiro.
Pirms vīna pirkšanas ir svarīgi pārbaudīt etiķeti, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir īsts gruzīnu produkts, ražots un iepildīts Gruzijā. Kā visur pasaulē, arī Gruzijā vīna cena ir atkarīga no vīnogu šķirnes, vietas, kur tās augušas, ražas gada un tehnoloģijas.
Latvijas slavenie uzņēmumi “Laima” un “Latvijas balzams” šodien ir ārzemnieku rokās, armēņu konjaks pieder frančiem… Bet kam šodien pieder Gruzijas vīnogulāji?
It īpaši Kahetijā, kas ir mūsu galvenais vīna reģions, ir daudzi vīnogu lauki, tā sauktie “šato”. Lielākā daļa no tiem, kā arī vīna darītavas pieder vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr tagad, kad pārējā pasaule sāk vairāk iepazīt Gruzijas vīnus, šajā jomā parādās pirmās investīcijas no Eiropas.
Kas jums garšo Latvijā?
Vispirms vēlos pateikt – Latvija ir zeme, kur es patiesi jūtos kā mājās. Iespējams, tas skaidrojams ar mūsu kopējo pagātnes pieredzi. Cilvēki šeit ir atklāti, draudzīgi un pozitīvi noskaņoti. Man pašai garšo “Laimas” saldumi, vietējais alus, rupjmaize un piena produkti. Man patīk arī Latvijā ražotā kosmētika.
Es pats esmu viesojies jūsu skaistajā un viesmīlīgajā zemē vairākas reizes. Jāsaka – arī garšīgajā zemē. Gruzīnu virtuve – tas ir īpašs, neaizmirstams piedzīvojums. Vienu gan es nesaprotu – kāpēc Gruzijā neaudzē olīvkokus?
Patiesībā mūsu klimats ir lieliski piemērots šai kultūrai. Nu jau vairākus gadus Gruzijā audzē arī olīvas, turklāt valdība aktīvi iesaistās, lai palīdzētu lauksaimniekiem un ražotājiem šo jomu attīstīt. Kopš 2019. gada Gruzija ir starptautiskās Olīvu padomes locekle. Laikā, kad pasaule arvien vairāk domā par veselīgu uzturu, interese un pieprasījums pēc olīvām un olīveļļas tikai augs.
Un kādus Latvijas produktus var nopirkt Gruzijā?
Gruzijā var iegādāties Latvijā ražotus medikamentus, zivju konservus, saldumus un alkoholiskos dzērienus. Starp citu, tirdzniecības apjomi abu valstu starpā aug gadu no gada.