Baznīcas un bēgļu apmetnes 0
Kazbegi ciematā, kas atrodas 5034 metrus augstā kalna Kazbeka tuvumā, mēs vispirms braucām ar džipu un pēc tam bridām pa sniegu, līdz beidzot sasniedzām Gergetijas Svētās Trīsvienības baznīciņu, kas uzbūvēta 2700 metru augstumā.
Tāpat kā daudzviet pasaulē, arī šeit kristiešu dievnams uzbūvēts vietā, kur pirms tam atradusies pagānu svētvieta. Ar jaunākajām arheologu metodēm, izmantojot lāzeru, konstatēts, ka vecākie būvakmeņi ir no 3. – 2. gadsimta pirms Kristus. Leģenda vēsta par to, kā pagānu laikos izraudzīta tempļa vieta. Viedais vecais sasaucis lielu kalnu ērgli, kurš pēc viņa lūguma pacēlis gaisā vērsēnu. Vietā, kur putns vērsēnu nometis, sākuši būvēt templi. 12. gadsimtā, valdnieces Tamāras laikā, tas nojaukts un no tiem pašiem akmeņiem uzcelta baznīca.
Te sastopami kalnu ērgļi, kam spārnu izpletums sasniedz trīs metrus. Gide min, ka pirms dažiem gadiem kalnu mājās tāds ērglis aiznesis piecgadīgu bērnu, ko māte neuzmanīgi atstājusi vienu. Pēc tam iedzīvotāji to vietu pametuši.
… Braucot pa Gruzijas kara ceļu, piestājam Ananuri, lai aplūkotu baznīcu un torni. Tajā, kā vēsta leģenda, 17. gadsimtā kāds varens vīrs ieslodzījis savu sievu – par neuzticību. Skaistule Ana bijusi 40 gadus jaunāka par vīru un krāpusi viņu ar kareivi, kurš ieradies pa pazemes eju. Uz mūžu sodītajai Anai ēdiens un ūdens pienests pa lūku, kas sasniedzama ar augstām kāpnēm no ārpuses. Drīz viņa saslimusi un nomirusi.
Par nesenas vēstures notikumiem liecina akmens, uz kura rakstīts “9. aprīlis”. Tas – pieminot 1989. gada 9. aprīļa notikumus, kad padomju armija nežēlīgi izkliedēja mierīgu demonstrāciju Tbilisi. Bija cilvēku upuri… Bet 1991. gada 9. aprīlī Gruzijas Augstākā padome pieņēma aktu par Gruzijas neatkarību.
Gide stāsta, ka Strasbūras ECT pērn spriedusi, ka Krievijai kā agresorvalstij jāmaksā Gruzijai kompensācija par 2008. gada karā nodarītajiem postījumiem un kompensācijas bēgļiem, taču pagaidām šis spriedums netiekot pildīts. Netālu no robežas ar Dienvidosetiju (kas 1991. gadā nolēma, ka paliks kopā ar Krieviju, nevis Gruziju) ceļa malā redzams kas līdzīgs mūsu mazdārziņu kolonijai. Taču tas ir jaunuzcelts ciemats bēgļiem, kurā ir simtiem vienādu nelielu mājiņu, katrā divas istabas, virtuve un vannasistaba. Aleksandra stāsta, ka gruzīni Otrajās Lieldienās tradicionāli dodas uz kapiem pieminēt tuviniekus, “bet osetīnu pusē tajā dienā robeža bija ciet, mūs nelaida pāri”.
