Publicitātes foto

Gruzijas dzīvesprieks un vitalitāte galerijā “Antonija” 0

Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz 2. novembrim skatāma Latvijā dzīvojošo gruzīnu mākslinieku izstāde “Gruzijas dvēsele”, kurā apskatāmi astoņu gruzīnu mākslinieku darbi  gan glezniecībā, gan grafikā, gan rotu dizainā un tēlniecībā. Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Gruzijas vēstniecību Rīgā.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Lasīt citas ziņas

Izstādē piedalās Goča Huskivadze, Nugzars Kakhiani, Avtandils Ašvetija, Nugzars Paksadze, Merabi Chaganava, Nino Tabliašvili, Amirans Habelašvili, Amirans Habelašvili juniors. “Kopējais viņiem mākslā ir pozitīvais. Viņiem ir plaša dvēsele tāpēc, ka Gruzijā ir daudz saules, daudz vīna… Pa dažādiem ceļiem viņi nokļuvuši Latvijā… Negrib viens otram līdzināties,” par izstādes māksliniekiem teic galerijas pārstāve Ineta Purmale-Grīnhofa.

G. Huskivadze ir apveltīts ar radošo meistarību, enerģiju un gruzīnu temperamentu. Lielu atzinību ieguva G. Huskivadzes darbi animālisma tematikā: viņa degunradži, zirgi, ziloņi un krokodili bija pieprasīti no Maskavas līdz pat Ņujorkai, kur Goča pavadīja divus gadus, veidojot savu zvēriņu atlējumus sudrabā un pārdodot tos Manhetenas salonos. Māksliniekam Laipu ielā Vecrīgā pieder Latvijā vienīgā atvērtā darbnīca. Viņa mākslas radīšanas procesu nespēj traucēt pat tūristi, kas pastāvīgi lūkojas pa logiem vai iegriežas vienmēr atvērtajās darbnīcas durvīs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nugzara Kakhiani darbi ir pilni dzīves un krāsu prieka, tie kā tādas mozaīkas stāsta par dzīvi ap mums. “N. Kakhiani darbus caurvij smalks, labsirdīgi ironisks skats uz šo laikmetu. Gleznās attēloti apaļīgi un omulīgi personāži. Kā pats mākslinieks komentē, viņam nepatīk kantainība, jo tā velk uz asumiem, bet apaļais veido apli, kas ir viss pozitīvais un ir kustības turpinājums, bet savukārt tā jau ir dzīve. Un piebilst, ka mākslai jābūt emocionālai. Latviešu glezniecībā šāda smalkā ironija atrodama A. Baušķenieka gleznās, bet formu apaļīgums – B. Bērziņa darbos, lai gan katrs mākslinieks ir tik atšķirīgs,” teic izstādes veidotāji. Pats mākslinieks par sevi teic: “Es gleznoju to, kas mani satrauc. Man galvenais ir – lai ko es darītu mākslas jomā, tam jābūt pozitīvam. Ceru, ka man tas padodas. Glezniecība man ir “svēts amats”, ar kuru nodarbojos jau vairāk nekā 40 gadus. Es domāju, ka tā atnes cilvēkiem prieku un man pat uzrodas manas mākslas pielūdzēji, kas mani patiesi gandarī.”

Nugzara Paksadzes vīrišķīgi biezs un spēcīgs triepiens uzbur Latvijas ainavas pavisam citā redzējumā. Šķiet, prieks un krāsainība laužas pāri audekla rāmjiem tieši uz skatītāja sirdi. Mākslinieka vitālais dzīvesspēks izpaužas visā viņa daudzveidīgajā darbībā – gan interjera iekārtošanā, gan mākslinieku izstāžu organizēšanā dzimtajā Gruzijā, gan plenēros tepat Latvijā. Pēdējā laikā mākslinieka sirdi iekarojušas Kurzemes novada ainavas, tik spilgta un daudzveidīga ir mākslinieka izjūtu gamma, kas pārsteidz ar mīlestības pilnu skatījumu uz mums tik pazīstamām vietām, rādot tās pavisam atšķirīgi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.