Gruzija izrauga prezidentu 0
Gruzijas prezidenta vēlēšanu rezultāti izrādījušies atbilstoši iepriekš veiktajām aptaujām – abi galvenie kandidāti ieguvuši gandrīz vienādu balsu skaitu – tuvu 40% –, un nākamais valsts galva tiks noskaidrots atkārtotā balsošanā novembrī.
Starptautiskie novērotāji paziņojuši, ka Gruzijas prezidenta vēlēšanas bija atklāta sacensība, taču tā notika nevienlīdzīgos apstākļos, neatbilstoši izmantojot valsts resursus.
Brīvas vēlēšanas stiprina demokrātiju
Tagad valdošās partijas “Gruzijas sapnis” (GS) atbalstīto Salomi Zurabašvili un partijas “Vienotā nacionālā kustība” (VNK) kandidātu Grigolu Vašadzi gaida izšķirošā cīņa, kur uzvarai būs pietiekami ar minimālu pārsvaru. Iespējams, vairāk cerību uz panākumu finišā ir Vašadzem, jo trešā labākā rezultāta ieguvējs, bijušais viņa līdzgaitnieks VNK Dāvids Bakradze paziņojis, ka otrajā kārtā atbalstīšot VNK kandidātu.
Opozīcijas politiķi ir pārliecināti, ka tās kandidāta uzvara nāks par labu demokrātijas stiprināšanai,
pat neraugoties uz to, ka jaunais valsts prezidents būs apveltīts gandrīz vai vienīgi ar reprezentatīvām pilnvarām. Šīs vēlēšanas uzskatāmas arī par ģenerālmēģinājumu pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām 2020. gadā, pārdomās ar “Latvijas Avīzi” dalījās politiskais eksperts Nodars Haršiladze.
Vietējos TV kanālos bieži tika pieminētas iepriekšējās vēlēšanas, kas tika aizvadītas krasi atšķirīgos apstākļos. Tie bija ārkārtīgi nemierīgi un vētraini laiki, jau sākot ar pirmā neatkarīgās Gruzijas prezidenta Zviada Gamsahurdias valdīšanu. Viņa laikā norisinājās divi asiņaini kari autonomajās Dienvidosetijas un Abhāzijas republikās, un varu viņš zaudēja pilsoņkara rezultātā. Atstājis Gruziju 1993. gadā, viņš gāja bojā neskaidros apstākļos Čečenijā.
Tas bija laiks, kad Gruzijā bija nepieciešama tālredzīga un harismātiska politiķa personība, un tāds bija bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze.
Lai iztēlotos dziļo tā laika krīzi, der atcerēties, kā tūkstošiem cilvēku Tbilisi centrā, nometušies uz ceļiem, lūdza Ševardnadzi uzņemties valsts vadītāja pienākumus.
Apdomīgais politiķis pamazām atrisināja vairākas problēmas – pieveica galvenos pretendentus uz varu, kā arī likvidēja noziedzību ielās, taču viņam nepietika prasmju korupcijas izskaušanai un dzīves līmeņa uzlabošanai. Turklāt karadarbība Dienvidosetijā un Abhāzijā beidzās ar zaudējumu – no turienes tika padzīti vairāk nekā 300 tūkstoši gruzīnu. Vēl 2000. gadu sākumā vīna zemē Gruzijā bija problemātiski iegādāties kvalitatīvu vīnu. Valdīja saimniecisks sabrukums, un sabiedrības neapmierinātība atkal tika demonstrēta galvaspilsētas centrā ar beztermiņa protestiem. Viss noslēdzās ar tā saukto rožu revolūciju, kas norisinājās bez asinsizliešanas.
Strīdi par Saakašvili darbību
Saakašvili atbalstītāji joprojām norāda uz viņa laikā veiktajām reformām un ekonomisko izrāvienu, atzīstot, ka daudziem izmaiņas nebija pa prātam – piemēram, darbu zaudējušajiem policistiem. Viņu vietā darbā tika pieņemti jauni policisti, un tiek atzīts, ka viņi joprojām neesot korumpēti. Par trumpi cīņā par Saakašvili varas izbeigšanu kļuva 2008. gada augusta piecu dienu karš ar Krieviju. 2012. gadā pie varas nākusī partija “Gruzijas sapnis”, kuras vadītājs ir Krievijā par miljardieri kļuvušais Bidzina Ivanišvili, pārmeta toreizējam prezidentam kara pieļaušanu. Opozīcija izmantoja Salomes Zurabišvili iepriekš pausto, ka par kara uzsākšanu esot atbildīgs Saakašvili.
Oponenti apgalvo, ka nevajadzēja atklāt uguni, bet kur ir garantija, ka tādā gadījumā Krievijas armija neaizsoļotu līdz pat Tbilisi. Eksperts N. Haršiladze atgādina par Krimu: “Tur ukraiņi nepretojās, tiesa, tolaik nebija tam gatavi, bet vai tas pasargāja no tālākas karadarbības? Nē. Manuprāt, būtiski saprast, kur ir novelkamas sarkanās līnijas. Attiecības ar Krieviju – tas ir nopietni. Varam iesēsties mašīnā, un jau pēc četrdesmit minūšu ilga brauciena nonāksim vietā, kur atrodas Krievijas armijas vienības. Pie mums ir interesanti!” G. Vašadze uzstāj, ka valstī jāļauj atgriezties Saakašvili, kam 2015. gadā tika atņemta Gruzijas pilsonība un kas aizmuguriski notiesāts par ļaunprātīgu varas izmantošanu.
Ierindas vēlētāji par eiropeisko virzību
Fiziķe Endi Tumanišvili pastāstīja “LA”, ka balsojusi par S. Zurabišvili, par kuras patriotismu nešauboties. “Viņa dzimusi Francijā un pārstāv to paaudzi, kas bija spiesta atstāt dzimteni un sapņoja par neatkarīgu Gruziju. Es ticu viņai. Jāievēro ir viņas Francijā iegūtā izglītība, kā arī profesionālā karjera. Ja runājam par kļūdām, kam gan to nav. Domāju, ka par 2008. gada izteikumiem Salome ir pārprasta. Kopumā gaisotne šo vēlēšanu laikā bija mierīga.”
Mājsaimniece Alla Andrejeva arī nobalsojusi par valdošās partijas kandidāti. “Balsoju par Salomi, jo domāju, ka viņa palīdzēs valstij attīstīties, kļūt par īstu eiropeisku valsti. Gribēju arī, lai prezidente būtu sieviete.
Runājot par Saakašvili laikiem, valstī valdīja patvaļa, arī pats Saakašvili bija kaut kāds agresīvs cilvēks.
Man bija bail tolaik. Tagad situācija ir mierīga – vēlēšanas, cik redzēju, aizritēja pavisam mierīgi.” Arī lauku iedzīvotājs no Kahetijas, sportists veterāns Otari Mgalobašvili teica, ka nobalsojis par virzību uz Rietumiem, lai gan atdevis savu balsi opozīcijas kandidātam G. Vašadzem. “Esmu apmierināts ar rezultātiem, tagad cīņa par “medaļām” tiks izšķirta otrajā kārtā. Es nobalsoju par pārmaiņām. Par to, lai nāk jauni politiķi, kas vēlas uzlabot dzīvi valstī.”
