Gruzija: caura robeža – nolaupīti, piekauti un nogalināti cilvēki 10
Par to, cik svarīga ir sakārtota robeža, ikviens var pārliecināties, apmeklējot Gruzijas un Krievijas pierobežas joslu. 2008. gadā Krievija uzbruka Gruzijai un okupēja daļu tās teritorijas. Šobrīd starp Gruziju un Krievijas okupēto Dienvidosetiju nav drošas robežas, kas ir viens no iemesliem regulāriem robežpārkāpumiem, iedzīvotāju nolaupīšanām un slepkavībām, pēc vairākkārtējiem Gruzijas apmeklējumiem secina Eiropas Parlamenta deputāts Ansis Pūpols.
Pierobežas iedzīvotāji bez aizsardzības
Gruzija, baidoties no situācijas eskalācijas, būtībā nekontrolē savu robežu un neaizsargā savus iedzīvotājus. Armijas vienības Gruzijas pusē nav sastopamas. Tas ir izvērties par traģēdiju pierobežā dzīvojošajiem gruzīniem – Krievijas spēki regulāri nelegāli šķērso robežu un sagūsta vietējos cilvēkus. Mērķis ir iebiedēt vietējos iedzīvotājus un panākt, lai viņi pamet šo teritoriju, kur pēc tam varētu ievākties krievi. Šo uzbrukumu dēļ pierobežā iedzīvotāju skaits tiešām ir samazinājies.
Izspiež naudu un izmanto propagandas nolūkos
Nolaupītie cilvēku parasti vispirms tiek piekauti, daži tiek arī sakropļoti un noslepkavoti. Vēlāk krievu karavīri nolaupītos atdod vietējo osetīnu pārstāvjiem, kas var piespriest cietumsodu par it kā nelikumīgu robežas šķērsošanu vai kādu citu izdomātu noteikumu pārkāpumiem. Tādejādi no gruzīniem tiek izspiesta nauda, bet citi tiešām ir spiesti ilgstoši nīkt cietumā.
Nereti ir arī gadījumi, kad propagandas nolūkos, nolaupītajiem gruzīniem liek parakstīt dokumentus, ka viņi atzīst neatkarīgu Osetijas republiku.
Tikai dažas policijas mašīnas
Robežas garums ir aptuveni 400 kilometru, no kuriem Gruzija pieskata tikai daļu. Pie tam pieskatīšana vairāk izpaužas kā retas policijas mašīnu patruļas uz ceļiem un arī tikai tajā robežas daļā, kas skaitās pieskatīta. Nav ne armijas vienību, ne robežsardzes.
Brīvprātīgo patruļas
Gruzijā ir sabiedriska organizācija “Okupācijas pretošanās kustība”, kas regulāri patrulē pierobežas joslā ar Krieviju. Brīvprātīgie ar saviem droniem filmē, kas notiek uz robežas un arī Krievijas okupētajā teritorijā. Gruzīni stāsta, ka pierobežā regulāri uzrodas krievu puiši un neviens īsti nezina, kas viņi tādi ir.
Gruzijai nepieciešams palīdzēt
Izprotot sarežģīto situāciju ar demokrātiju Gruzijā, Ansis Pūpols kā Eiroparlamenta deputāts ir vērsās pie Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela ar pieprasījumu izvērtēt pašreizējo situāciju Gruzijā un reaģēt izlēmīgi, piemērojot sankcijas Gruzijas valdošajiem politiķiem par antidemokrātisku rīcību un varas struktūru īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Tāpat viņš ir vērsās pie Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes ar lūgumu Eiropas Savienības Ārlietu ministru sanāksmē pieprasīt noteikt personālās sankcijas ES līmenī pret Gruzijas vadošajām amatpersonām, kas vainojamas cilvēktiesību pārkāpumos. Diemžēl jautājumu par sankciju piemērošanu Gruzijas politiķiem Eiroparlamentā varētu skatīt tikai pēc Gruzijas parlamenta vēlēšanām rudenī, ja situācija valstī pasliktināsies vai ja Gruzijas valdība ieturēs līdzšinējo kursu.
Demokrātisko spēku pārstāvji Gruzijā ļoti sāpīgi uztvēra šo ziņu par ES neizlēmīgu personālo sankciju noteikšanā pret cilvēktiesību pārkāpumus veikušajām Gruzijas amatpersonām. Daudzi gruzīni uzskata, ka to nepieciešams izdarīt vēl līdz parlamenta velēšanām, lai nebūtu par vēlu un Gruzija nenonāktu pilnīgā Krievijas ietekmē.
A. Pūpols arī turpmāk ir apņēmies aktīvi sekot līdzi notiekošajam Gruzijā un atbalstīt demokrātijas vērtību saglabāšanu un ieverošanu.
Materiāls sagatavots ar Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas finansiālu atbalstu.
