Gruzijā atrastas fosilijas rada šaubas par vairāku seno cilvēku sugu esamību 0
Gruzijas teritorijā atrasts 1,85 miljonus gadus vecs labi saglabājies galvaskauss radījis šaubas par teoriju, ka pastāvējušas vairākas seno cilvēku sugas, secinājuši Šveices un Gruzijas antropologi.
Gruzijā atrastās fosilijas liecina, ka sugu daudzveidība pirms diviem miljoniem gadu bija “daudz ierobežotāka, nekā iepriekš uzskatīts”, paziņojuši Cīrihes Universitātes antropologi, kas kopā ar gruzīnu kolēģiem veic izpēti Dmanisi arheoloģisko izrakumu vietā.
Savukārt pirmās globālās cilvēka sugas “Homo erectus” daudzveidība bija “tikpat plaša kā starp cilvēkiem tagad”, liekot secināt, ka Āfrikā un Eirāzijā atrastās seno cilvēku fosilijas piederējušas vienai sugai.
Šāda hipotēze skaidro, ka dažu ekspertu Āfrikā aprakstītie atšķirīgie “Homo” (cilvēku) ģints pārstāvji, kā “Homo habilis” (prasmīgais cilvēks) un “Homo rudolfensis” (Rūdolfa cilvēks), patiesībā visi piederēja pie “Homo erectus” (stāvus ejošā cilvēka) sugas un vienkārši izskatījās atšķirīgi viens no otra.
Šī hipotēze arī skaidro, ka “Homo” ģints agrīno cilvēku populācija no Āfrikas strauji izplatījusies arī Āzijā, neskatoties uz viņu smadzeņu mazo izmēru. Dmanisi atrastā galvaskausu kolekcija ir senākā liecība par primitīvo cilvēku populāciju ārpus Āfrikas, turklāt šī grupa parādījusies drīz pēc “Homo” ģints nošķiršanās no australopitēkiem.
Dmanisi arheoloģisko izrakumu vietā līdz šim atrasti pieci labi saglabājušies seno cilvēku galvaskausi no viena un tā paša laika perioda, kas izrakumu vietu Gruzijā padara par vērtīgāko avotu seno cilvēku pētniekiem.
Piekto galvaskausu pirms astoņiem gadiem atrada Cīrihes Universitātes un Gruzijas antropologi, realizējot Šveices Nacionālā zinātnes fonda un Šveices Attīstības un sadarbības aģentūras finansētu projektu.
Kopš tā laika pētnieku komanda salīdzinājusi Gruzijā atrastos galvaskausus ar citām “Homo” fosilijām, kas atrastas Āfrikā un kuru vecums, kā tiek lēsts, ir līdz 2,4 miljoniem gadu.
Pēdējam atrastajam galvaskausam salīdzinājumā ar pārējiem Dmanisi galvaskausiem ir “vislielākā seja, vismasīvākais žoklis un zobi un vismazākās smadzenes”, teikts Cīrihes Universitātes paziņojumā.
Dmanisi piektais galvaskauss īpaši svarīgs ir tādēļ, ka tam ir pazīmes, kas iepriekš izmantotas kā arguments par labu atšķirīgai Āfrikas cilvēku sugai “Homo habilis”, skaidro Cīrihes Universitātes antropologs Kristofs Colikofers.
Galvaskausa garā seja un zobi, un mazā smadzeņu daļa tiek uzskatīta par “Homo habilis” raksturīgām iezīmēm, taču Dmanisi piektais galvaskauss atšķiras ar vairākām galvaskausa smadzeņu daļas kaulu pazīmēm, kas ir raksturīgas tikai “Homo erectus”.
“Ja Dmanisi parauga galvaskausa smadzeņu daļa un sejas daļas kauli būtu atrasti kā atsevišķas fosilijas, tās, visdrīzāk, tiktu uzskatītas par divām atsevišķām sugām,” skaidroja Colikofers.
“Izšķirošu lomu spēlē arī fakts, ka Dmanisi atrasti piecu indivīdu labi saglabājušies kauli, un mums zināms, ka viņi dzīvojuši vienā vietā un vienā laikā, līdz ar to viņi varētu pārstāvēt vienas sugas vienu populāciju,” norādīja pētnieks.
Dmanisi galvaskausu salīdzinājums ar mūsdienu cilvēku un šimpanžu populāciju liecina, ka viņi pieder pie tās pašas agrīnās cilvēku sugas, sacīja Colikofers.
Dmanisi atrastie pieci galvaskausi krietni atšķiras viens no otra, taču ne vairāk, kā atšķiras pieci mūsdienu cilvēki vai šimpanzes savas populācijas ietvaros, secinājuši pētnieki.
Dmanisi galvaskausi apliecina, ka “dažādība sugas ietvaros ir pamatnoteikums, nevis izņēmums”, secinājuši pētnieki.
Cīrihes Universitātes un Gruzijas antropologu pētījumu rezultāti publicēti 18.oktobrī akadēmiskajā žurnālā “Science”.
