Gruzija – ar Maskavu vai Eiropu? Plaši protesti pret “ārvalstu aģentu” likumprojektu, kas sagatavots pēc Krievijas parauga 24
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gruzijā jau vairākas dienas turpinās plaši protesti pret tā dēvēto “ārvalstu aģentu” likumprojektu, kas sagatavots pēc Krievijas parlamentā pieņemtā likuma parauga, lai apspiestu opozīcijas darbību un ierobežotu preses brīvību.
Kremļa diktāts Gruzijai
Gruzijas varasiestādes pielietojušas asaru gāzi un ūdensmetējus pret tūkstošiem demonstrantu, kas bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas. Protesta akcijas dalībnieki nojauca metāliskos nožogojumus pie parlamenta, mēģinot ielauzties ēkā. Kad policija sāka lietot gaismas un trokšņa granātas un asaru gāzi, daļa protestētāju patvērās Kašveti baznīcā pretī parlamentam. Vairākus desmitus protestētāju aizturēja policija.
Likumprojekts paredz iekļaut “ārvalstu aģentu” sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas, neskaitot ieņēmumus no reklāmām, vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm. Par atteikšanos no reģistrēšanās “ārvalstu aģentu” reģistrā varēs uzlikt 25 000 laru (8800 eiro) sodanaudu.
Vairāki desmiti Gruzijas mediju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pagājušajā mēnesī paziņoja, ka nepakļausies šim likumam, ja tas tiks pieņemts. “Mēs nestrādāsim ar šādu apzīmējumu un atsakāmies reģistrēties kā “ārzemju ietekmes aģenti”, jo uzskatām to par sevis necienīgu,” paziņojuši 63 Gruzijas mediju pārstāvji. Likumprojekts izpelnījies salīdzinājumu ar Krievijas 2012. gadā pieņemto “ārvalstu aģentu” likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Gruzijas nākotne ir Eiropā
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas šobrīd atrodas oficiālā vizītē ASV, atcēlusi visas tikšanās, lai teiktu videouzrunu tautai. Prezidente paziņoja, ka tie, kas Rustaveli prospektā Tbilisi protestē pret “ārvalstu aģentu” likumprojektu, pārstāv brīvo Gruziju. “Es esmu kopā ar jums, jo jūs pārstāvat brīvo Gruziju, kas redz savu nākotni Eiropā, un mēs nevienam nedosim tiesības atņemt šo nākotni,” viņa teica. “Šis likumprojekts ir jāatceļ jebkurā formā,” viņa uzsvēra, solot uzlikt veto likumprojektam, taču parlaments varētu apiet prezidentes veto. “Šis likums neradās no nekurienes, tas tika diktēts no Maskavas,” savā videouzrunā teica prezidente Zurabišvili. Krievijas ietekme Gruzijā ir ļoti jūtīgs jautājums. Krievija iebruka Gruzijā 2008. gadā, atzina Gruzijas sastāvā esošo Abhāziju un Dienvidosetiju par “neatkarīgām” valstīm un izvietoja tajās tūkstošiem Krievijas karavīru.
Uz policijas vēršanos pret protestiem Tbilisi reaģēja arī ASV. Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss paziņojis, ka ASV var noteikt sankcijas tiem, kas ir atbildīgi par protestu apspiešanu Gruzijā. ASV vēstniecības Gruzijā ieskatā, šis likumprojekts ir Kremļa iedvesmots un nav savienojams ar Gruzijas vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai.
Eiropas Savienības augstais ārpolitikas pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka Gruzijas parlamentā iesniegtais likumprojekts “iezīmē ļoti sliktu virzību valstij” un varētu nopietni ietekmēt Gruzijas sakarus ar ES.
Gruzija iesniedza pieteikumu iestājai ES kopā ar Ukrainu un Moldovu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušā gada 24. februārī.
Gruzijas sabiedrība ir sašķelta
Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili, kura pārstāvētā partija atbalsta šo likumprojektu, apgalvo, ka Gruzijas sabiedrībai ir jāzina, no kādiem avotiem nevalstiskās organizācijas saņem finansējumu. Viņš likumprojekta pretiniekus nodēvējis par spiegiem. Deputāti parlamentā pat sakāvās debatēs par šo likumprojektu. Analītiķi atzīmē, ka asās diskusijas parlamentā liecina par politisko sašķeltību valstī, kur daļa iedzīvotāju vēlas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet daļa gribētu saglabāt ciešas attiecības ar Maskavu.
Lai gan Gruzijas sabiedrība paudusi pārliecinošu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, Gruzijas valdība nav pievienojusies starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un pēdējos mēnešos sākusi atraidīt Krievijas iedzīvotājus, kas patvērušies Gruzijā. Opozīcija uzskata likumprojektu par valdības izmisīgu mēģinājumu ierobežot pilsoniskās brīvības, kas tika ieviestas Gruzijā pēc 2003. gada Rožu revolūcijas.
Gruzijas opozīcijas kustība aicinājusi iedzīvotājus pulcēties jauniem protestiem katru dienu trijos pēcpusdienā Rustaveli prospektā, līdz likumprojekts netiks atsaukts.
Valdošās partijas “Gruzijas sapnis” priekšsēdētājs Iraklijs Kobahidze paziņojis, ka strīdīgais likumprojekts tikšot iesniegts izvērtēšanai Venēcijas komisijā, kas ir Eiropas Padomes padomdevēja iestāde, un Gruzijas valdība ievērošot tās ieteikumus. Steidzami sarīkotajā pirmajā balsojumā likumprojekts tika atbalstīts ar 76 balsīm pret 13. Valdība varētu censties ātri sarīkot arī otro un trešo balsojumu, ja to neaizkavēs sabiedrības protesti.
