Brisele gatavojas vēsturiskai Baraka Obamas vizītei 0
Nākamajā trešdienā, 26. martā, Briseles eirocentrs solās būt drošības cietoksnis un transatlantisko attiecību epicentrs. Pirmo reizi visos savos varas gados ASV prezidents Baraks Obama ieradīsies Briselē.
ASV līderis Eiropas centrā viesojas laikā, kad Krimas krīzes dēļ Rietumu attiecību spriedze ar Krieviju ir sasniegusi pēdējos gadu desmitos kritiskāko punktu un lēnāk, nekā plānots, uz priekšu virzās sarunas par Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumu.
Atvērt enerģijas ceļus
Demokrātam Barakam Obamam kļūstot par ASV prezidentu, Eiropas un ASV attiecībās uz brīdi iestājās rēnums un vispārīgums, ko daudzi analītiķi vērtēja kā B. Obamas fokusēšanos ekonomiski interesantākās Āzijas virzienā. To pamatoja arī ar ASV prezidenta visai reto viesošanos vecajā pasaulē, ne reizi vairākos varas gados neapciemojot Beļģijas un arī ES galvaspilsētu Briseli. Tagad, kā savā komentārā raksta ASV Vācijas Māršala fonda izpilddirektors Briselē, pētnieks Īans Lessers, labāku brīdi, kad tomēr sagaidīt ASV līdera uzmanību, nevarētu vēlēties, jo tieši tagad ir svarīgi, lai Vašingtona gan ES politikas veidotājiem, gan sabiedrībai apliecinātu savas prioritātes, nodomus, uzticību un vēlmi attīstīt transatlantiskās attiecības.
Tāpat jārīkojas arī ES.
Ukrainas nākotne un tālākās attiecības ar Krieviju sanāksmē Briselē būs sarunu temats numur viens – prognozē analītiķi. Viens no ļoti praktiskiem jautājumiem, ko pie sarunu galda Briselē varētu risināt abas puses, ir Eiropas atkarība no Krievijas enerģijas. ASV, kā vērtē Ī. Lessers, varētu ES apliecināt savu vēlmi paātrinātā veidā piegādāt sašķidrināto gāzi saviem Eiropas draugiem, kā arī piedalīties Vidusjūras resursu atbrīvošanā, ko pagaidām sarežģī Kipras un Turcijas konflikts par to, kam īsti pieder jaunās atradnes ūdeņos. Te lieti noderētu ASV diplomātiskais atbalsts. Tam, protams, nebūs ātri un tūlītēji rezultāti, taču, ņemot vērā milzīgo Krievijas attiecību spriedzi, šis būtu viens no steidzamākajiem uzdevumiem. Turklāt ES jau ir rūgta pieredze, kad 2009. gadā gāzes cenu un maksājumu strīda dēļ ar Ukrainu Krievija pamanījās uz pāris nedēļām pašā ziemas spelgonī atstāt virkni no šīm piegādēm absolūti atkarīgo Eiropas valstu bez siltuma.
Lobijs pārceļas tuvāk Eiropai
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, protams, būs arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums. Aizvadītā gada vasarā sāktās sarunas par šo abpusēji un globāli nozīmīgo vienošanos veikušas ceturto apli. Pēdējā nedēļu ilgajā apspriedē Briselē apspriesti vairāki visai jūtīgi jautājumi – arī iespējamā piekļuve naftas un gāzes avotiem un tranzīta nodevas, taču pagaidām nav skaidri redzama izrāviena. Nākamā sarunu kārta vēl pirms vasaras gaidāma Vašingtonā.
ES un ASV diskusijas par brīvās tirdzniecības līgumu līdz šim pārsteigušas dažādas attiecību vētras – Francijas iebildumi pret kultūras iekļaušanu sarunās, vēlāk ASV budžeta krīze, atklātībā nonākušais spiegošanas skandāls, kas vēstīja, ka ASV specdienesti noklausījušies ES politiķus.
Ja šo vienošanos izdotos noslēgt, tas kļūtu par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu un, pēc ekspertu aplēsēm, dotu vērienīgu ieguldījumu abu pušu ekonomikā.
Jaunā vienošanās likvidētu dažādās tirdzniecības barjeras starp abām pusēm, padarītu vieglāku preču un pakalpojumu pirkšanu un atvieglotu investīcijas.
Jau tagad abu pušu sadarbība ir ievērojama – ES un ASV savstarpējās preču tirdzniecības apjoms pērn sasniedzis aptuveni 500 miljardus eiro, savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro, bet pēc vienošanās noslēgšanas šie cipari augtu. Lēš, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai gadā papildus dos vairāk nekā simt miljardus eiro, bet ASV ekonomikai – vairāk nekā 90 miljardus. Laikā, kad abās pusēs vērojams ekonomikas izaugsmes kritums, augsts budžeta deficīts un ievērojams bezdarbs, šāda vienošanās ir vairāk nekā nozīmīga.
Lai arī stingri termiņi nav noteikti, abu pušu vēlme ir šo līgumu noslēgt līdz 2014. gada novembrim, kad darbu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām būs sākusi jaunā Eiropas Komisija.
To, ka ASV šim solim velta pastiprinātu uzmanību, liecina arī politikas interesentu vērojumi, ka Briselē strauji aug ASV lobija pārstāvniecību skaits un aktivitātes. Saprotot, ka ES lēmumu procesu var iespaidot nevis no Vašingtonas, bet pašiem klātesot, amerikāņu kompānijas sūta savus ekspertus uz pašu epicentru, lai ļoti tieši ietekmētu Eiropas likumdevējus.
Saskaņā ar dažādiem pētījumiem Eiropas kompānijas ir izteikti ieinteresētas paplašināt attiecības ar ASV, savukārt lielas bažas valda patērētājos par to, ka līdz ar tirgus atvēršanu Eiropā ieplūdīs, piemēram, ģenētiski modificēti produkti un ar hormoniem pildīta gaļa.
ES un ASV līgumu cer noslēgt līdz šā gada beigām.
Viedokļi
Eiropas tirdzniecības komisārs Karls de Guhts: “ES un ASV tirdzniecības līgums ir divpusējs, taču tam ir globāla ietekme. Un ne tikai tāpēc, ka tas ir starp divām pasaules lielākajām ekonomikām, bet arī tādēļ, ka kalpos par modeli pārējām valstīm. Līgums nozīmēs lielāku ES un ASV standartu un regulējumu savienošanos, kas padarīs vieglāku tirdzniecību ar šīm abām pusēm arī pārējai pasaulei. Protams, ir jautājumi, kuru izrunāšana paņems ilgāku laiku, piemēram, auto vai medikamentu drošība. Tas tomēr nenozīmē, ka ES un ASV pārējai pasaulei uzspiedīs savus noteikumus, taču ar laiku tie var kļūt par starptautiskiem standartiem.”
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu: “Biznesa kopiena Atlantijas okeāna abās pusēs ir stingri iestājusies par šo brīvās tirdzniecības līgumu. No tā iegūs visa pasaule. Savienot divas lielākās, attīstītākās ekonomikas nav viegls uzdevums, taču mēs atradīsim risinājumus vissarežģītākajām situācijām un atbildes uz viskarstākajiem jautājumiem. Pat tad, ja šīs sarunas nebūs vieglas, tās būs tā vērtas.”
