Latviete palīdz neprecētām, no mājām izraidītām marokāņu grūtniecēm 3
Latviešu izcelsmes zviedriete Dženija Sīlis studiju ietvaros devās praksē uz Maroku, lai darītu ko nozīmīgu un izmantotu savas zināšanas cilvēktiesību jomā. Darbu nevalstiskajā organizācijā “Oum el banine” viņa sāka 2006. gadā, un, lai arī prakse sen jau beigusies, viņa joprojām turpina aktīvi strādāt, lai uzlabotu sieviešu tiesības Marokā.
“Oum el banine” arābu valodā nozīmē “Bērna māte”, un tā ir organizācija, kura rūpējas par atstumtāko sabiedrības daļu Marokā – sievietēm ar bērniem, kuras nav precējušās.
Bērnus atzīst tikai laulībā
Seksuālas attiecības pirms laulībām Marokā ir aizliegtas ar likumu, un, to pārkāpjot, var tikt piemērots pat gadu ilgs cietumsods. Tāpēc sieviete nemaz “nevar” kļūt par māti, ja viņa nav precējusies. Parasti sodu par šo pārkāpumu saņem tieši sievietes, jo viņām ir iespējams konstatēt grūtniecību, savukārt vīrieti saukt pie atbildības ir ļoti grūti, jo viņam ir pienākums rūpēties tikai par savu sievu.
Šis ir noziegums, kas ietekmē visu ģimeni, tāpēc meitenes izraida no mājām, un atsevišķos gadījumos viņas pat saņem draudus dzīvībai. Šādu jauno māmiņu, bez pajumtes, līdzekļiem un darba, Marokā ir ļoti daudz, un tikai laimīgās atrod ceļu pie “Oum el banine” darbiniekiem, kuri grūtniecības beigās nodrošina visu nepieciešamo – pajumti, izglītību, materiālo, medicīnisko un juridisko palīdzību. Pārējās sievietes nonāk uz ielas, un tas ir iemesls, kāpēc ir tik grūti noteikt patieso iedzīvotāju skaitu Marokā, jo liela daļa cilvēku nemaz nav reģistrēti.
Brīdī, kad jaunā māmiņa ienāk pa “Oum el banine” durvīm, ar viņu tiekas sociālie darbinieki, kuri uzklausa viņas stāstu un cenšas noskaidrot, vai viņai ir ģimene un kādas pašreiz ir viņu attiecības, kas ir bērna tēvs u. c. Gadījumos, kad jaunā māmiņa izrāda vēlmi sazināties ar savu ģimeni vai bērna tēvu, centrs cenšas palīdzēt, taču ļoti reti šie mēģinājumi vainagojas ar ģimenes atkalapvienošanos. Organizācija ir maza, tajā strādā tikai 13 cilvēki, neskaitot Dženiju, kura Marokā uz vietas ir aptuveni trīs reizes gadā un aktīvi darbojas no Zviedrijas, lai piesaistītu papildu finansējumu. Šī komanda gada laikā spēj sniegt palīdzību aptuveni 100 sievietēm vecumā no 13 līdz 39 gadiem.
“Oum el banine” ir sieviešu māja, kurā uzturas mātes, sākot ar septīto grūtniecības mēnesi, un dienas centrs mazuļiem. Sieviešu mājā vienlaikus var uzturēties aptuveni septiņas sievietes, taču nereti mājā, kura ir tikai 75 m2 liela, spiestas sadzīvot pat desmit jaunās mātes. Tā kā Marokā lielākā daļa precēto sieviešu nestrādā un audzina savus bērnus pašas, valstī praktiski nav bērnudārzu, izņemot ļoti dārgas privātās iestādes. “Oum el banine” dienas centrs ir viena no retajām vietām, kur vientuļās mātes, kas strādā vai mācās, par simbolisku samaksu atstāj savus bērnus četru māsiņu uzraudzībā. Kopumā dienas centrā vienlaikus uzturas 20 līdz 30 bērni.
Esmu to pelnījusi
Lielākās grūtības centra darbiniekiem ir pārliecināt jaunās sievietes par to, ka viņām pienākas palīdzība un viņas nav izdarījušas noziegumu. Sievietes, kuras meklē palīdzību “Oum el banine”, ļoti kaunas par savu situāciju un uzskata, ka ir pelnījušas būt uz ielas. Ir nepieciešams daudz laika un darba, lai kaut nedaudz mainītu viņu domāšanu un izpratni par savām tiesībām ne tikai šajā brīdī, bet arī nākotnē. Pēc bērna piedzimšanas jaunās mātes ir pārliecinātas, ka viņām vairs nebūs iespējas nodibināt ģimeni, vai arī, ja viņas satiks kādu vīrieti, tad labākajā gadījumā būs kalpones jaunajās mājās, jo neko labāku nav pelnījušas. Taču jāsaprot, ka arī Marokā ir saprotoši un labi vīrieši, kuri sievieti ar bērnu neuztver kā problēmu vai noziegumu.
Sievietes Marokā aug ar pārliecību, ka viņas nav sabiedrības galvenā daļa, ko atspoguļo arī mazais valsts un pašvaldības atbalsts. Tieši starptautiskās NVO un individuālie ziedotāji ir tie, kuri sniedz lielāko ieguldījumu centra darbībā. Pašreiz “Oum el banine” sadarbojas ar organizācijām no Beļģijas, Francijas, Vācijas un Zviedrijas. Savukārt pašvaldība, atkarībā no tā, kāds politiķis ir pie varas, reizēm piešķir nelielus līdzekļus ar norādi, ka tie jātērē dienas centra un bērnu vajadzībām, nevis vientuļajām mātēm. Viņuprāt, sieviešu māja popularizē nepiedienīgu dzīvesveidu un likuma pārkāpšanu, tāpēc, ja “Oum el banine” vēlas vairāk naudas, tad viņi nevar sniegt pajumti un atbalstu vientuļajām mātēm. “Ja nebūs sieviešu mājas, tad nebūs arī bērnu, jo viņi visi būs uz ielas,” ironiski nosaka Dženija.
Ar cerīgu skatu nākotnē
Aptuveni puse marokāņu ir analfabēti – viņi neprot nedz lasīt, nedz rakstīt, un 70 procenti no tiem, kuri to prot, ir vīrieši. Laukos situācija ir vēl sarežģītāka, jo no desmit sievietēm lasīt un rakstīt spēj tikai viena vai divas. Analfabētisms un fakts, ka skolās ir aizliegta seksuālā izglītība, ir galvenie iemesli, kāpēc ir tik daudz vientuļo māšu, jo viņas neko nezina par kontracepciju. Arī šajā jomā “Oum el banine” cenšas mainīt situāciju, tāpēc izglīto sievietes lauku reģionos un skolās, kuras ir ieinteresētas palīdzēt saviem jauniešiem attiecībā uz viņu tiesībām un iespējām veidot savu dzīvi labāku.
Šobrīd ir vērojams neliels progress un arvien vairāk sieviešu, kuras vēršas pēc palīdzības centrā, ir ar mieru iesniegt prasību tiesā pret vīrieti, lai arī apzinās, ka panākt taisnīgu spriedumu ir gandrīz neiespējami. Dženija nezina, vai problēma ir reliģijā. “Reliģija veido kultūru vai kultūra veido reliģiju?” domīga ir jaunā sieviete. Visi “Oum el banine” darbinieki ir reliģiski cilvēki, kuri savu darbu dara tieši savas pārliecības dēļ, jo tā viņiem liek mīlēt un rūpēties, sniegt atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk. Savukārt citi kā argumentu, lai nosodītu un izstumtu vientuļās mātes no sabiedrības, izmanto tieši reliģiju. Tāpat nepareizs ir pieņēmums, ka visi vīrieši Marokā apspiež un izmanto sievietes – “būtu viegli visu kategorizēt, taču daļa vīriešu atbalsta un mēģina palīdzēt gan centram, gan jaunajām sievietēm”.
