Teicamas atzīmes nesagaidīja: ASV eksperti veikuši auditu Latvijas bankās 6
ASV ekspertu šogad veiktais audits Latvijas bankās, kuru darbības modelī nozīmīga loma ir nerezidentu segmentam, rāda, ka šajās bankās naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering, AML) jomā “zināms līmenis ir sasniegts”, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Finanšu tirgus uzrauga vērtējumā banku pārbaužu rezultāts ir adekvāts. “Nevaram sajūsmināties par kādiem novērtējumiem, un tas ir loģiski, ņemot vērā to situāciju, kādā Latvija bija un arī pašlaik vēl ir. Šādā situācijā grūti sagaidīt, ka mums visur būs teicamas atzīmes. Tajā pašā laikā novērtējums parāda vidējo tendenci, ka kopumā tomēr mūsu nerezidentu bankās zināms līmenis ir sasniegts. Nevienai bankai nav tāda situācija, ka tajā būtu kaut kas absolūti nepieņemams, ka būtu kaut kāda pilnīga patvaļa,” sacīja Putniņš. Viņa ieskatā, ir ļoti labi, ja tiek saņemts ārējs apliecinājums, ka Latvijas uzraudzības darbs šo gadu garumā nesis zināmus augļus.
Savukārt turpmāk katrai bankai būs jārisina savas specifiskās problēmas. Audita rezultātā katra banka saņem tieši tai paredzētas rekomendācijas, FKTK tām vēl pievieno savus komentārus un prasības, ko uzskata par vajadzīgu no uzraudzības viedokļa. Šajā procesā pieeja katrai bankai ir individualizēta.
Līdz nākamā gada vidum, nākamā gada beigām vajadzētu būt sasniegtam tādam līmenim, ka lielākajā daļā banku rekomendācijas ir ieviestas un FKTK var pārbaudīt, kā tas ir noticis, skaidroja Putniņš.
Kad visi trūkumu novēršanas plāni tiks īstenoti, situācijai vajadzētu pakāpeniski uzlaboties. Putniņš atzina, ka pārskaitījumu ir ļoti daudz, tāpēc vienmēr kaut kas var notikt un katrā valstī ir kādi naudas atmazgāšanas skandāli. Taču būtu ļoti liels panākums, ja Latvija vairs nebūtu pirmajās rindās publiskajos skandālos, ja pārkāpumi Latvijas bankās nenotiktu tik bieži un tiem nebūtu tik sistemātiska rakstura, vērtēja finanšu tirgus uzraugs.
Putniņš uzsvēra, ka tuvākajos gados uzraudzības fokuss no AML jautājumiem netiks noņemts. Šajā jomā nevar būt nekādu standartu izmaiņu un būs jāizpilda gan Eiropas, gan Latvijas prasības. Viņaprāt, nākamais gads drīzāk būs ievērojams ar to, kā bankas mainīs savas stratēģijas un biznesa modeļus.
“Labā ziņa ir tā, ka mūsu tā sauktās nerezidentu bankas ir ļoti elastīgas. Pārmaiņas sekos. Ja līdz šim tām visām pamatā bija viens biznesa virziens – transakcijas, tad tagad, domāju, katra dosies savā virzienā,” sacīja Putniņš. Viņaprāt, pēc diviem gadiem jau būs redzams, kura banka kādā virzienā vairāk specializējas. Pamati tam tiek likti jau tagad – ar katru banku tiek apspriesta tās stratēģija, tam seko bankas biznesa modelis un biznesa plāns.
Tikšanās ar bankām finanšu tirgus uzraugam ļauj secināt, ka pārdomas notiek un banku akcionāri un valdes diezgan nopietni domā, ko un kā darīt tālāk. “Ne jau vienmēr darbības maiņa ir veids, kā risināt situāciju. Varbūt ir iespējama banku apvienošanās vai tamlīdzīgi risinājumi. Tomēr tie jau ir šo subjektu pašu biznesa lēmumi. Kopumā mērķis ir iegūt solīdāku, konsolidētāku banku segmentu Latvijā, lai tiktu novērsta ievainojamība, kas Latvijas banku nerezidentu sektorā bija pret AML lietām. Katrs šāds naudas atmazgāšanas skandāls ir ļoti sāpīgs gan pašai bankai, gan Latvijas valstij, tāpēc Ahileja papēdis ir jāpaslēpj,” rezumēja Putniņš.
Finanšu tirgus uzraugs skaidroja, ka ne jau tikai FKTK nosaka toni AML jautājumos vai kādiem jābūt kritērijiem, tīrot klientu bāzes. Tas ir daudz plašāks process, šajā virzienā iet visa pasaule. FKTK pienākums ir šo virzību saprast, laikus civilizēti izskaidrot Latvijas banku sektoram un sekot, lai bankas neatpaliktu no šīs procesa. “Ja to neizdarīsim paši, mūsu vietā to izdarīs kāds cits ar daudz sāpīgākām un nepieņemamākām metodēm,” sacīja Putniņš.
Kā ziņots, šogad Latvijas finanšu sektorā īpaša uzmanība tiek pievērsta naudas atmazgāšanas risku novēršanai. Trīs ASV uzņēmumi veica pārbaudes 13 Latvijas bankās, kuru darbības modelī nozīmīga loma ir nerezidentu segmentam, kā šīs bankas ievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas prasības.
Ar nerezidentiem strādājošo banku centieni samazināt sadarbību ar klientiem, kas saistīti ar paaugstinātu naudas atmazgāšanas risku, atspoguļojas šo banku klientu skaita un banku aktīvu apjoma samazinājumā.
FKTK dati rāda, ka šogad septembra beigās Latvijas banku piesaistītais nerezidentu depozītu apmērs bija 9,7 miljardi eiro. Tas ir par 18% mazāk nekā pērn trešā ceturkšņa beigās.
