Grūti izskaužama, bet ļoti vērtīga – vārpata 5
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Dārzu saimnieki par vārpatu nav sajūsmā – šī (ne)zāle ir grūti izskaužama, tāpēc jo kaitinošāka. Kad tā izrauta, gribas (ne)zāli ar visu garo, ložņājošo sakneni aizmest pēc iespējas tālāk, lai turpmāk nelien, kur nevajag. Bet vārpata tāpat atgriežas. Kad redz suni, kaķi to uzēdam, mēdz teikt: tas uz lietu! Tikai nez vai uz lietu tas – dzīvnieki ir gudri, vārpatu asnus ēd, lai uzņemtu vitamīnus un bioloģiski aktīvās vielas, ar kuriem augs ir ļoti bagāts. It īpaši tas attiecas uz sakneņiem. Suns un kaķis pie tiem netiek, bet cilvēkam ir izvēle – izmest tos vai varbūt tomēr nepaslinkot un savākt.
Ievāc un kaltē drogu
Ložņu vārpata (Agropyrum repens) aug dārzos, laukos, tīrumos, pļavās, ceļmalās, krūmājos. Augam ir ļoti spēcīga sakņu sistēma, to nebiedē ne zema temperatūra, ne sausums. Un savās izdzīvošanas spējās vārpata labprāt dalās ar cilvēkiem.
Savāktās saknes nomazgā aukstā ūdenī, atdala sakneņus un sagriež aptuveni 1 cm garos gabalos. Nedaudz apvītina saulē un vējā, tad izklāj 1–2 cm biezā slānī un žāvē atklātā vietā laukā vai mēreni siltā telpā. Var kaltēt arī krāsnī, 60 °C temperatūrā, laiku pa laikam apmaisot. Gataviem sakneņiem, tos liecot, jālūst. Uzglabā sausā vietā audekla vai papīra maisiņos vai stikla traukos. Drogu var uzglabāt divus gadus.
Kas vērtīgs vārpatā
Vārpatas sakneņi satur gļotvielas, saponīnus, triticīnu, A, B, C vitamīnu, silīcijskābi, ēterisko eļļu, inozītu, ābolskābi, silīciju, pektīnu, polisaharīdus u.c. vērtīgas vielas. Ārstniecībā tos lietojuši jau senajā Romā un Grieķijā, ļoti plaši – Krievijā. Arī mūsdienās šis augs iekļauts daudzu valstu farmakoloģijā.
Ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško: “Šo plaši izplatīto, grūti izskaužamo augu regulāri lietojot uzturā, uzlabojas vielmaiņa, normalizējas asinssastāvs, no organisma tiek izvadītas šlakvielas, sāļu nogulsnes, nostiprinās nervu sistēma, līdz ar to tiek panākta organisma vispārēja atveseļošanās.
Vārpatas preparāti tonizē organismu un padara to noturīgāku pret stresa faktoriem, dažādām fiziskām un garīgām pārslodzēm, laika apstākļu maiņu.”
Pavasarī jaunos vārpatu dzinumus, kamēr tie vēl nav griezīgi asi, ieteicams pievienot salātiem. Arī vēlāk no tā nav jāatsakās, tikai tad saplūktās asās vārpatu lapas uz brīdi jāaplej ar verdošu ūdeni. Svaigā veidā lietota vārpata palīdzēs atjaunot limfas plūsmu, diabēta slimniekiem mazinās kāri pēc cukura. Tomēr visvērtīgākie ir vārpatu sakneņi – tie attīra locītavas, asinsvadus, un tādējādi uzlabojas sirdsdarbība un vielmaiņa, ādas un plaušu veselība.
Tautas medicīnā vārpatu sakneņus lieto kā diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, dažādu ādas slimību, anēmijas, rahīta, plaušu, urīnceļu, kuņģa un zarnu, aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, elpošanas ceļu iekaisuma, plaušu tuberkulozes, skrofulozes, podagras un reimatisma ārstēšanā, arī cērmju izdzīšanai. Vārpatai vēl piemīt spēja attīrīt organismu no radiācijas.
Vārpatas preparātus var lietot visi. To izmantošana jāpārtrauc tikai tad, ja parādās akūta caureja vai vairākas dienas it kā bez iemesla ir nomākts garastāvoklis, kas ietekmē darbspējas.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
• Asiņu un ķermeņa attīrīšanai pavasaros dzer vārpatas sulu, kas atšķaidīta ar ūdeni (2 daļām sulas ņem 1 daļu ūdens).
• Vārpatas preparāti lieliski uzmundrina, stimulē sirdsdarbību, nedaudz paaugstina asinsspiedienu, mazina galvassāpes.
• Akūta un hroniska bronhīta gadījumā 1 ēdamkaroti sakneņu aplej ar glāzi ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties četras stundas un nokāš. Dzer pa 2–3 glāzēm dienā, ārstēšanās kurss ilgst 3–4 nedēļas. Šajā laikā divreiz nedēļā iet vannā, ūdenim pievienojot 1 l sakneņu novārījuma.
• Ja ir ādas slimības, 15 g sakneņu aplej ar 1 l verdoša ūdens, vāra 10 minūtes un izkāš. Reizi dienā 10–15 minūtes iet vannā, kuras ūdenim pieliets novārījums.
Papildus var dzert sakneņu uzlējumu: stikla burkā ieber 4 ēdamkarotes žāvētu sakneņu. Uzvāra 450 ml ūdens un, kad tas atdzisis, uzlej sakneņiem. Burku aizvāko, noliek 10–12 dienas ievilkties. Izkāstos biezumus atkārtoti aplej ar glāzi verdoša ūdens, notur 60 minūtes un izkāš. Tad abus uzlējumus salej kopā. Dzer pa 100 ml trīsreiz dienā. Ārstēšanās kurss – mēnesis.
Vai: 100 g vārpatas sakneņu un 100 g dadžu ieber lielā katlā, aplej ar 5 l verdoša ūdens, uzvāra un uz lēnas uguns vāra 10 minūtes. Pievieno vannas ūdenim un vannojas 30 minūtes. Lai atveseļošanās notiktu ātrāk, dziedināšanās laikā iekšķīgi dzer sakneņu novārījumu.
• Urīnceļu un resnās zarnas iekaisuma, cistīta gadījumā pirms gulētiešanas dzer 60 ml sakneņu uzlējuma.
• Lai attīrītu organismu, normalizētu zarnu un kuņģa darbību, atveseļotu žultspūsli un aknas, veicinātu vielmaiņu, kā diurētisku, atkrēpošanu un sviedrēšanu veicinošu, iekaisumus mazinošu līdzekli lieto vārpatas sakneņu uzlējumu. Sakneņus aplej ar verdošu ūdeni, ļauj ievilkties 20–30 minūtes un nokāš. Šāda tēja pozitīvi ietekmē arī nervu sistēmu, mazina depresiju, trauksmi, hronisku nogurumu.
• Pret diabētu un vielmaiņas uzlabošanai 60 g žāvētu sakneņu aplej ar 1 l ūdens, uz lēnas uguns vāra, līdz puse ūdens iztvaikojusi, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei četrreiz dienā.
• Ja ir sāpes, krampji, vēdera uzpūšanās, gremošanas traucējumi, iekaisumi, burkā ieber 5 deserta karotes žāvētu sakneņu, aplej ar glāzi ūdens, ļauj ievilkties 10 dienas, tad izkāš. Biezumus atkārtoti aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj 45 minūtes ievilkties un izkāš. Abus uzlējumus salej kopā. Dzer pa 100 ml četrreiz dienā.
• Pret klepu, elpceļu iekaisumu burkā ieber ēdamkaroti ar kaudzi žāvētu sakneņu un aplej ar 500 ml remdena ūdens. Burku aizvāko, ļauj uzlējumam 12 stundas ievilkties, tad izkāš. Dzer pa 1/2 glāzei trīsreiz dienā.
• Ja moka nervozitāte, fiziska un garīga pārslodze, laika apstākļu maiņa, dzer sakneņu tēju.
• Žultsceļu, aknu, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisuma gadījumā, akmeņu un smilšu izvadīšanai no žultspūšļa un nierēm, tūskas un pietūkuma mazināšanai dzer sakneņu novārījumu.
• Asinsvadu nostiprināšanai iesaka dzert sakneņu tēju, novārījumu.
• Pēc antibiotiku lietošanas, lai organismam palīdzētu atsākt normālu darbību un izvadītu kaitīgos medikamentu pārpalikumus, ieteicams sakneņu novārījums: 1 ēdamkaroti sasmalcinātu sakneņu aplej ar glāzi verdoša ūdens un uz lēnas uguns vāra 5–10 minūtes, tad izkāš. Lieto pa glāzei trīsreiz dienā pirms ēšanas. Garšas uzlabošanai var pievienot upeņu lapas.
• Ja ir resnās zarnas, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisums un hemoroīdi, vakarā pirms gulētiešanas veic mikroklizmas, izmantojot 30–60 ml sakneņu novārījuma.
Vai: svaigas vārpatas lapas, gabaliņos sagrieztas noskalotas vārpatas saknes noplaucē, samaļ un atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1. Tad izkāš šķidrumu un uz lēnas uguns vāra 3 minūtes. Lieto pa 1–2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā pirms ēšanas. Uzglabā ledusskapī, bet ne ilgāk kā divas dienas. Tad jāgatavo jauns maisījums.
• Vārpata no organisma lieliski izvada sāļus, tāpēc, lietojot tās preparātus, var apstādināt osteohondrozes, pēc sirds un asinsvadu saslimšanām otras izplatītākās slimības, attīstību.
• Ar sakneņu novārījumu, auga zaļās masas vai sakneņu sulu mitrina matu saknes, lai aizkavētu to izkrišanu un nosirmošanu.
• Izkaltētu vārpatas sakneņu dzērienu lieto kā veselīgu kafijas aizstājēju.
