Ja grūti elpot caur degunu, īslaicīgi vai ilgi 0
Dažādi vīrusi bieži vien izraisa akūtas iesnas, kad deguns aiztūkst tā, ka caur to gaiss vairs nepieplūst, taču tās parasti pāriet nedēļas laikā. Bet mēdz būt gadījumi, ka deguna elpošana lielākā vai mazākā mērā ir apgrūtināta mēnešiem, pat gadiem ilgi. Lai noskaidrotu iemeslu un šo problēmu novērstu, jāvēršas pie otolaringologa un jāveic daži izmeklējumi.
Gaisa plūsmai priekšā šķērslis
“Apgrūtinātai elpošanai caur degunu var būt gan mehāniski, gan funkcionāli iemesli. Nereti pacientam ir izliekta deguna starpsiena, kas sastāv no skrimšļa. Dažādu iedzimtu anatomisku īpatnību, augšanas procesa vai sejas traumas dēļ deguna starpsiena var būt izliekta uz vienu vai pat abām pusēm, traucējot elpot caur vienu vai abām nāsīm. Miera stāvoklī šis defekts tiek kompensēts, bet fiziskas slodzes laikā, aukstuma vai augšējo elpceļu infekcijas dēļ pietūkstot deguna gļotādai, tas jūtams visai spēcīgi,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga.
Elpošanu var apgrūtināt arī polipi, kuri rodas alerģisku, hronisku iesnu vai astmas pacientiem.
Nereti viņiem ir arī alerģiskas reakcijas uz nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, aspirīnu, diklofenaku, ibuprofēnu. Veidojas gļotādas sabiezējumi – polipi, kas atgādina bumbiņas un aizsprosto ne tikai degunu, bet arī šaurās atveres, kuras savieno degunu ar blakusdobumiem, traucējot tiem ventilēties un attīrīties. Šādos gadījumos ir ne tikai grūti elpot, bet bieži rodas arī blakusdobumu iekaisums. Protams, elpošanu ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem var apgrūtināt arī nāsīs iebāzti un “aizmirsti” svešķermeņi, piemēram, vates piciņas.
Funkcionālo elpošanas traucējumu tipiska pazīme ir deguna gļotādas tūska, kas noslēdz deguna ejas. Visbiežāk tie rodas dažādu akūtu vīrusu infekciju izraisītu iesnu jeb rinīta gadījumā, kas īpaši aktuāli ziemas sezonā. Taču mēdz būt arī hroniskas iesnas, piemēram, alerģiskais rinīts, kuru izraisa deguna gļotādas reakcija uz kādu alergēnu.
“Alerģiskais rinīts var būt gan pastāvīgs – visu cauru gadu, gan sezonāls, kad iesnas, gļotādu pietūkums ir tikai noteiktā gadalaikā, piemēram, pavasarī un vasarā, kad gaisā cirkulē noteiktu sugu augu, koku un nezāļu ziedputekšņi. Taču ir arī aukstuma izraisītas alerģiskās iesnas. Šādos gadījumos arī uz ādas parādās alerģiska reakcija, piemēram, uzliekot uz tās ledus gabaliņu, parādās nātrenei līdzīgi simptomi.
Hronisku alerģisku rinītu, kura biežākie simptomi ir ūdeņainas iesnas, šķaudīšana, acu asarošana un niezēšana, var izraisīt, piemēram, putekļu ērcītes vai dzīvnieku spalvas, pelējums. Tās var būt arī arodslimība, ja darbā nepārtraukti jāsaskaras ar kairinošām vielām vai to daļiņām, piemēram, ķīmiķiem, frizieriem, manikīrēm, celtniekiem.
Gunta Sumeraga teic, ka mūsdienās alerģija var attīstīties jebkurā vecumā, nevis tā kā agrāk, kad tā visspilgtāk izpaudās bērniem un pusaudžiem, bet, gadiem ejot, mazinājās.
Kā izmeklē degunu
Ar kādām metodēm iespējams noteikt, kādēļ deguns pastāvīgi ir aizlikts? “Pirms vizītes pie LOR ārsta vajadzētu mēģināt atcerēties, kad hroniskās iesnas vai elpošanas grūtības sākās, ar ko tas bija saistīts. Ārsts vizuāli novērtē pacienta deguna, ausu un kakla stāvokli, pēc tam veic deguna eju endoskopiju, kuras laikā var redzēt gan deguna starpsienas izliekumus, gan mehāniskus šķēršļus, gan gļotādas tūsku,” saka Gunta Sumeraga.
Mūsdienās pieejama arī akustiskā un četru fāžu rinomanometrija. Pirmā mēra deguna dobuma tilpumu, bet otrā – gaisa plūsmas ātrumu ieelpas un izelpas laikā. Tas ļauj elpošanu novērtēt objektīvi, jo viena lieta ir cilvēka subjektīvas izjūtas, ka deguns neelpo, kā nākas, pavisam kas cits – mēraparāta rādījumi. Vispirms rinomanometriju veic katrai nāsij atsevišķi, bet pēc tam pacientam degunā tiek ievietots vates tampons ar zālēm, kas sašaurina asinsvadus un mazina gļotādas tūsku, un mērījumu atkārto. Ja pēc zāļu lietošanas mērījuma rezultāti paliek nemainīgi, tas liecina par mehānisku deguna eju nosprostojumu. Savukārt alerģisku iesnu gadījumā gļotādas tūska mazinās un gaisa plūsma palielinās.
Ja pacientam caur degunu elpot traucē starpsienas izliekums vai polipi, vienīgais risinājums ir ķirurģiska ārstēšana.
Hronisku alerģisko iesnu ārstēšanu uzsāk ar mazāk invazīvām metodēm, piemēram, deguna pilieniem vai tabletēm pret alerģiju. Ja skarti arī blakusdobumi, pacientam var nākties īslaicīgi lietot arī antibiotikas vai hormonālos preparātus, lai mazinātu gļotādas iekaisumu.
Apstiprinoties aizdomām par alerģisko rinītu, būtu vērts konsultēties ar alergologu, lai veiktu alergoloģiskos testus un noskaidrotu, kurš alergēns izraisa deguna gļotādas reakciju. Tas ļaus pacientam ikdienā no tā izvairīties, piemēram, ja ir alerģija uz dzīvnieku spalvām, neturēt mājās suni vai kaķi.
Ļoti izplatīts ir putekļu ērcītes izraisīts alerģiskais rinīts, kurš pastiprinās vietās, kur ir daudz putekļu.
To zinot, var censties mājās izveidot vidi bez aizkariem un paklājiem, iegādāties speciālu antialerģisku gultas veļu, aizstāt vilnas segas un dūnu spilvenus ar sintētiskajiem, bieži vēdināt telpas un veikt mitro uzkopšanu. “Problēma tā, ka nereti pacientam ir augsts kopējais alerģijas līmenis, taču nav iespējams noskaidrot, kas īsti to izraisa, vai arī ir alerģija gandrīz vai uz visu,” novērojusi ausu, kakla un deguna ārste.
Lai, akūtas iesnas ārstējot, neiedzīvotos vēl arī hroniskajās, LOR ārste iesaka iesnu pilienus nelietot ilgāk par nedēļu. Tie jāpilina degunā tikai tad, ja nav iespējams elpot caur degunu, lai vismaz naktī varētu izgulēties un ātrāk atveseļoties. Ja šajā laikā iesnas nav pārgājušas vai mazinājušās, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, bet, ja iesnas ilgušas mēnesi – ar LOR ārstu.
Gunta Sumeraga neiesaka lietot aptiekā pieejamos bezrecepšu medikamentus, kamēr nav noteikts īstais aizlikta deguna iemesls. Nekaitīgs līdzeklis, kas palīdz apgrūtinātas elpošanas gadījumā, ir deguna skalošana ar sālsūdeni vai jūras ūdeni, kas aizskalos alergēnus, mazinās tūsku un palīdzēs degunam tīrīties.
