Kā turpināsies šprotes uzvaras gājiens? 22
“Šprote ir sākusi savu uzvaras gājienu no Baltijas jūras reģiona pirms 140 gadiem. Kopš tā laika neviens nav izdomājis neko labāku, ko darīt ar Baltijas brētliņu un reņģi. To pārdod vismaz 55 valstīs, bet Krievijas apjomi ir bijuši tik dominējoši, ka to īsā laikā citur sasniegt nevar. Citās valstīs ir gadsimtiem un tūkstošiem gadu zivju ēšanas tradīcijas. Nav jau tā, ka visur šprotes negaršo, bet ēdājiem jāpierod. Piemēram, Ķīnā izstādes laikā šprotes ātri noēda pa tīro. Jautājums: uzvarēs tradīcijas vai vēlme ēst šprotes? Pajautājiet man to pēc diviem gadiem,” saka D. Šmits.
Vienlaikus Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents uzsver, ka uzņēmējiem jāapsver arī citi varianti, ko iesākt ar konserviem. Piemēram, par SIA “Karavela” daudzi smējušies, kad uzņēmums nolēmis ar skumbriju un siļķi tomātu mērcē iekarot Zviedriju. Vajadzēja sešus gadus, lai sapņi kļūtu par realitāti, viens otrs slavens dāņu uzņēmums “Karavelas” dēļ pat bija spiests slēgt savas ražotnes.
Un vēl. Baltijas brētliņu un reņģi mierīgi varot ražot kā sardīni eļļā (un “IMS” to jau dara), ko pazīst visa Rietumu pasaule. Izrādās, ka tāpat kā šprote nav zivs, tāpat arī ne katra sardīne (kas patiešām ir neliela siļķu dzimtas zivs) konservu kārbā ir sardīne. Vēl vismaz deviņas sardīnei līdzīgas zivis industrijā esot pieņemts likt konservu kārbās un pārdot kā sardīnes…
Bet tomēr – kad atkal varēs vest šprotes uz Krieviju? Varbūt tur sāks ražot paši savas šprotes?
“Šobrīd par Krieviju nav nekādu prognožu. Nav nekādu indikāciju, ka kaut kas var mainīties. Varam tikai zīlēt. Ir tikai cerības, bet cerības nav stratēģija,” lakonisks ir D. Šmits.
Labā ziņa ir tā, ka labu šproti uztaisīt ir ļoti sarežģīti – Latvijā to māk kādi septiņi uzņēmumi, kādi septiņi cenšas, bet ne vienmēr sanāk, teic D. Šmits. Krievijā labu šproti uztaisīt mākot reti kurš un tikai mazos apjomos. Latvijas uzņēmumu spēks ir tradīcijas un speciālisti, kas par katru cenu jāsaglabā.
“Mēs nevaram apgalvot, ka šprote ir latviešu tradicionālais ēdiens, ka tas vienmēr ir uz mūsu svētku galda. Bet normāla krievu ģimene nevar iedomāties, ka var sagaidīt Jauno gadu un uz galda nav šprotu. Paradoksāli, bet līdz šim latvieši ražojuši krievu nacionālo ēdienu!” smaida D. Šmits.
