Zivju kari: krievi bez šprotēm var iztikt, bet latvieši nepadosies 22
Rīt Latvijas piejūras ciematos un pilsētās svinēs Jūras jeb Zvejnieku svētkus. No jūras nāks tās valdnieks Neptūns, vīri sacentīsies virves vilkšanā vai glābšanas riņķa mešanā, uzstāsies muzikanti, vārīsies zivju zupa, plūdīs alus… Tradicionālā jautrība vienu dienu gadā. Bet kādas ir pārējās 364 dienas tiem, kas strādā un pelna ar jūras dāvāto lomu? Šī vasara īpaši mūsu šprotu ražotājiem nebūt nav tik līksma.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits teic, ka nezina nevienu pārtikas nozari mūsu valstī, kas kopš 1998. gada īsā laikā piedzīvotu apgrozījuma kritumu uz pusi. Zivrūpniecībā jeb zivju pārstrādē tas ir noticis. Gada griezumā vēl tas neparādās, bet parādīšoties, ja nenotiks brīnums. Krievijas embargo, tās rubļa un citu valstu valūtu vērtības krituma dēļ.
Zivju pārstrādē aptuveni 90% aizņem konservi, pārējais ir preservi (apstrādes veids, kad produkti netiek sterilizēti), žāvējumi, sālījumi, marinējumi. Ar konservu ražošanu nodarbojas 21 uzņēmums (bet daudzi ar to ir saistīti arī netieši). 2013. gadā Latvijā saražoja konservus par aptuveni 200 miljoniem eiro, 2014. – par 190 miljoniem, no kuriem aptuveni puse eksportēta uz Krieviju, 30% – uz citām bijušajām PSRS republikām, 20% – uz Rietumiem, Latvijā palika vien daži procenti. D. Šmits piesardzīgi lēš, ka šogad kopumā konservu ražošanas apjomi būs ap 150 miljoniem, 2016. gadā – ap 100 miljoniem eiro.
Tādi ir skaitļi valsts mērogā. Skaidrs, ka ražošanas kritumi nes zaudējumus ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij nodokļu veidā. Kā to izjūt darba ņēmēji, pašvaldības, protams, arī paši uzņēmēji – to braucu skaidrot uz Rīgas līča Kurzemes piekrasti.
SIA “Gamma-A” valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis nevēloties celt paniku. Viņa holdings, kurā ietilpst septiņi uzņēmumi, no kuriem Rojā ir kuģu remonta bāze, Ģipkā un Kolkā – konservu cehi (kopā šajās trijās vietās līdz šim tika nodarbināts pustūkstotis cilvēku), izdzīvošot.
