Grūtāk atrast darbu, ilgāk “iestrēgst” bezdarbniekos. Atklāj, kādā vecumā cilvēki Latvijā izjūt diskrimināciju darba tirgū 58
Vai Latvijā ir tāda situācija, ka cilvēkus, kuri ir vecāki par 50 gadiem, sāk diskriminēt darba tirgū?
“Jā, diemžēl, Nodarbinātības valsts aģentūras dati par to liecina, ka cilvēkam, sasniedzot noteiktu vecuma slieksni, tas brīdis, ko viņš pavada kā bezdarbieks, palielinās,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atbild Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.
Daudzi jautā, vai tad tiešām 50 gadi jau ir tāds bīstams vecums?
“Nē, pilnīgi noteikti, ka šajā vecumā cilvēks ir dabspējīgs, mēs arī uzsveram, ka gada skaitlim nav nozīmes, svarīgs ir cilvēks, viņa vēlme kaut ko darīt, viņa zināšanas, pieredze, ko viņš var piedāvāt,bet iemesls, kāpēc šo tēmu aktualizējam, ir dati, kas parāda, ka cilvēkam pēc 50 gadiem ir aizvien grūtāk noturēties darba tirgū, atrast jaunu darbu, tāpēc tā ir lieta, kas jārisina Latvijā,” skaidro Pūce.
Jau ziņots, ka septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4%, kas salīdzinājumā ar augustu ir par 0,5 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati.
Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019.gada decembra, kad tas bija 6,6%.
Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 5,4%, savukārt vīriešu – par 0,6 procentpunktiem līdz 7,5%.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā augustā. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,6 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,7 procentpunktiem.
2021.gada septembrī Latvijā bija 60 400 bezdarbnieku (25 100 sieviešu un 35 300 vīriešu), kas ir par 4300 mazāk nekā augustā un par 17 300 mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Sieviešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1700, vīriešu – par 2600.
Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki). NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.
CSP atgādina, ka pārmaiņu laikā ir svarīgi iegūt informāciju par iedzīvotāju nodarbinātību, lai novērtētu šī brīža situācijas ietekmi uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, tādēļ aicina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties ielūgtajās aptaujās.
