Limbažu un Ikšķiles novadu domes jau iesniegušas pieteikumus reformas apstrīdēšanai ST. Vai tām sekos arī citas pašvaldības? 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jūlija vidū Satversmes tiesa, pēc Limbažu novada domes pieteikuma, ierosināja lietu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto lietu likuma pielikuma atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Nedēļas pirmajā pusē Satversmes tiesā bija saņemts vēl viens – Ikšķiles novada domes – pieteikums, kurā apstrīdētas Saeimas pieņemtajā likumā noteiktās pašvaldības robežas un procedūra, kādā tās tika noteiktas. Ar līdzīgu pamatojumu, iebilstot arī pret pašvaldību iedzīvotāju viedokļa ignorēšanu, par nodomu vērsties Satversmes tiesā ir paziņojušas gandrīz 20 pašvaldības.
Taču sagatavošanās pieteikuma iesniegšanai nav tik vienkārša – tam nepieciešams apkopot arī daudzus dokumentus, ieskaitot Saeimas sēžu un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēžu ierakstus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktos pētījumus, kas no valsts institūcijām ir jāsaņem.
Kāda pašvaldība ar to nodarbojas pati, bet citiem šo darbu veic nolīgts advokātu birojs.
Taču vietējā varā plaši pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura nav izmantojusi tiesības savākt 20 deputātu parakstus, lai pati vērstos Satversmes tiesā (ST) un apstrīdētu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, jau ir izplatījusi brīdinošu paziņojumu – tajā norādīts, ka Satversmes tiesas spriedumiem lietās, kurās tiek vērtēta pašvaldību reforma, jābūt zināmiem līdz pašvaldību vēlēšanām, “pretējā gadījumā vēlēšanas jaunajos novados notiks prettiesiski”. Esošo domju pilnvaras beigsies 2021. gada 1. jūlijā, kad uz pirmajām sēdēm sanāks jaunās domes.
No paziņojuma gan nav skaidrs, vai ST lēmumus ZZS vēlas zināt līdz brīdim, kad paredzētas vēlēšanas – jūnija pirmajai sestdienai –, vai līdz vēlēšanu izsludināšanas dienai, kas varētu būt 2021. gada februārī. Tās arī tiek izsludinātas visās pašvaldībās reizē. Izņēmums būs Rīga, kur tās paredzētas jau šā gada 29. augustā.
Viena ierosināta lieta
ST uz Limbažu novada pieteikuma pamata lietu ierosināja 16. jūlijā. ST mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Saeimai atbildes raksts ir jāsniedz līdz 16. septembrim. Lietas sagatavošanas termiņš ir 16. decembris. Likums nosaka, ka pēc tam ir jālemj par lietas nodošanu tiesai, kuras sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas par lietas izskatīšanu tiesā. Piecos mēnešos ir jāiekļaujas arī ar lietas sagatavošanu, bet sarežģītākos gadījumos termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem.
Ja pieņem, ka lielākā daļa pašvaldību Satversmes tiesā vērsīsies augustā, tad visos gadījumos, kad lieta tiks ierosināta (tiesa var lemt arī par atteikšanos to ierosināt), ST savu spriedumu teorētiski var paziņot līdz pašvaldību vēlēšanām.
Lēmumu par vēršanos ST vēl ir pieņēmušas Varakļānu, Alojas, Rugāju, Rundāles, Inčukalna, Salacgrīvas, Salas, Carnikavas, Kandavas, Engures, Jaunpils, Ilūkstes, Alsungas, Jaunjelgavas novada domes, šādu iespēju apsverot vēl dažas pašvaldības.
Zināms, ka vairākas vietvaras pieteikuma sagatavošanu uzticējušas advokātu birojiem. Līgumu summas netiek atklātas, bet no pašvaldību pārstāvju sacītā noprotams, ka vidēji tie varētu būt 5000–7000 eiro, ko gan daļēji var ietekmēt arī tas, vai spriedums būs pašvaldībai labvēlīgs.
Kandavas novada dome ar advokātu biroju vienojusies par pieteikuma sagatavošanu mēneša laikā, tas ir, līdz 7. augustam, “Latvijas Avīzei” apstiprināja novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (ZZS). Viņa atzina, ka tas ir apjomīgs darbs, jo, lai sagatavotu prasību tiesai, ir jānoklausās arī visi Saeimas un komisijas sēžu ieraksti.
Pašvaldībām ir jāsaņem nepieciešamie dokumenti no VARAM un Saeimas komisijas, lai pamatotu prasību.
Jau likumprojekta apspriešanas laikā Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka ST klausīsies sēžu audioierakstus, lai pārliecinātos, ka pašvaldības ir uzklausītas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) iepriekš vairākkārt ir bijis pilnīgi pārliecināts, ka gan ministrija, gan parlaments procedūru ir ievērojis.
Alojas novada dome ar nepieciešamo dokumentu meklēšanu nodarbojas pati – kad šis darbs būs izdarīts, tad tikšot slēgts līgums ar juristiem, “Latvijas Avīzei” atzina domes priekšsēdētājs Valdis Bārda (ZZS). Viņš prognozē, ka vienošanās par pieteikuma sagatavošanu varētu notikt pēc aptuveni divām nedēļām. Alojas novads galvenokārt iebilst pret to, ka administratīvi teritoriālā reforma nav īstenota kompleksi – ir tikai iezīmētas robežas, bet nav zināmas pašvaldību funkcijas, kāda būs to finansēšanas sistēma, vai būs otrā – reģiona – un “nulles” līmeņa vēlētas institūcijas.
Vairākas pašvaldības norāda, ka reforma ir īstenota, nesagatavojot nopietnu ekonomisko pamatojumu par to, ko attiecīgās teritorijas iedzīvotāji iegūs. Kad ST 2008. gadā vērtēja pašvaldību pieteikumus pēc iepriekšējās reformas, tā atzina, ka Saeimai ir tiesības noteikt pašvaldību robežas, taču ST arī norādīja, ka valstij ir jānodrošina, lai nevienā teritorijā iedzīvotāju dzīves līmenis nepasliktinātos.
ZZS savējiem palīdzot
Saeima Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ar tam pievienoto jauno pašvaldību karti pieņēma 10. jūnijā – nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir pietiekams laiks sagatavoties pārmaiņām un arī apstrīdēt likumu tiesā. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Viktors Valainis, kurš pārstāvēja ZZS Administratīvi teritoriālās reformas komisijā un ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, “Latvijas Avīzei” sacīja, ka pie viņa vērsušās daudzas pašvaldības. Tām viņš iespēju robežās palīdzot ar informāciju, kāda viņam ir, strādājot komisijā. Taču grūtības to iegūt liedz laikus sagatavot pieteikumus. Viņš pieļāva, ka ST spriedumi lietās varētu būt zināmi arī pēc tam, kad jaunās pašvaldības jau būs sākušas strādāt.
Uz vaicāto, kāpēc ZZS Saeimas deputāti, kas kopā ar saviem vietējiem līderiem visskaļāk protestēja pret reformu, neizmantoja iespēju vērsties tiesā, V. Valainis atbildēja, ka bijusi vienošanās ar novadu domēm, ka tās pašas to darīs, jo katrai ir savs pamatojums, kāpēc tās iebilst pret reformu. Piemēram, Limbažu un Inčukalna novadi apstrīd vienas teritorijas nodalīšanu un pievienošanu citai pašvaldībai.
