Ārvalstu studentu grūtais ceļš uz latviešu valodu 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā arvien aug ārvalstu studentu skaits, un mainās arī valstis, no kurām pamatā iebrauc studētgribētāji. Cik viegli vai grūti jaunietim līdzās studiju priekšmetiem apgūt latviešu valodu, vai viņiem pietiek tam motivācijas, centušās noskaidrot Latvijas Universitātes (LU) pētnieces profesore Inta Līsmane un docētāja Ilze Ruža.
Maijā LU Akadēmiskajā apgādā elektroniskā formātā izdots viņu abu pētījums “Skaitļi un fakti: ārvalstu studenti latviešu valodas apguves kontekstā”. Uzreiz gan jāteic – pētījumā apskatīts laiks no 1998./1999. līdz 2007./2008. studiju gadam, tādējādi, lai arī kopējie secinājumi varētu būt līdzīgi, šobrīd būtiski mainījies ārvalstu studentu skaits Latvijā. Proti, gadsimtu mijas laikā pie mums studēja gandrīz 8000 studentu, bet īsi pēc tās Latvijā studējošo ārvalstu jauniešu skaits ļoti strauji kritās un nostabilizējies pie aptuveni 1500 studentiem.
Savukārt patlaban ārvalstu studentu skaits atkal būtiski kāpis un svārstās ap desmit tūkstošiem katru gadu, Rīgas Tehniskajā universitātē sasniedzot piekto, bet Rīgas Stradiņa universitātē – pat gandrīz ceturto daļu, attiecīgi 20 un 24 procentus. Mainīgs ir studējošo nacionālais sastāvs – pēdējos gados būtiski lielāka kļuvusi Indijas un Uzbekistānas, tāpat Šrilankas studentu daļa, taču pārstāvētas arī tādas valstis kā Sīrija, Libāna, Turcija, pat Kamerūna. Lielākoties šurp atbraukušie izvēlas tehnisko nozaru vai medicīnas studijas. Pētnieces ir secinājušas, ka izpratne par faktoriem, kas veicina vai, tieši pretēji, kavē latviešu valodas apguvi, padarītu studiju procesu un studentu iekļaušanos vietējā sabiedrībā efektīvāku.
Atšķirīgs fons
LU Medicīnas fakultātes sešus gadus ilgajā studiju programmā latviešu valoda 1998./1999. studiju gadā tika iekļauta kā svešvaloda, un tās apguve kļuva par integrētu studiju procesa sastāvdaļu. Līdz ar valodas apguvi tika veicināta studentu personības pašattīstība, profesionālās saskarsmes prasmes un socializācija, kā arī notika starpnozaru zināšanu integrēšana studiju procesā un profesionālajā attīstībā.
Pētnieciski eksperimentālais darbs tika sākts 2004./2005. studiju gadā ar LU Medicīnas fakultātes studentu izlasi, LU apmaiņas un citu augstskolu studentiem. Pētījumā iesaistītie studenti apguva latviešu valodu LU Medicīnas fakultātē, apmaiņas programmās un LU Valodu centra tālākizglītības kursos.
Pētnieces norāda uz divām atšķirīgām tendencēm studentu vidū: daļa no viņiem Latvijā ierodas uz visu studiju laiku, lielākoties tie ir tālāko valstu pārstāvji, kamēr citi – un pārsvarā tie ir apmaiņas studenti no Eiropas valstīm – LU pavada īsāku laika posmu, atgriežoties mājās jau, piemēram, pēc otrā kursa un turpinot studijas tur.
Iemesli šādam lēmumam var būt atšķirīgi, taču tendence pavadīt Latvijā īsāku laiku, protams, “vājina studentu motivāciju nopietni pilnveidot latviešu valodas prasmi”, secināts pētījumā. Turklāt ne visi ārvalstu studenti pat sāk apgūt latviešu valodu, secina pētnieces: “Analizējot situāciju no 1998. līdz 2009. gadam, tika pētīts valodas apguves process, izmantojot aptaujas, intervijas, anketas, kā arī informāciju par studiju vidi un motivāciju studēt, lai izzinātu studentu un docētāju grūtības iejusties atšķirīgā kultūrvidē.
Ne visi studijas uzsākušie studenti apgūst valodu: ir pārtraukumi studiju procesā, daļa atgriežas savā valstī, kā arī ir citas valodas pašpietiekamība dzīves darbībai Latvijā.” Visi Latvijā studijas uzsākušie labi zina angļu valodu un vēl vismaz vienu vai divas citas valodas.
Motivācija – dažāda
Pētnieces secinājušas, ka 98% studentu, kuri turpināja latviešu valodas apguvi divus, trīs vai četrus semestrus, pārstāv medicīnas studiju nozari. Savukārt motivāciju apgūt latviešu valodu veido dažādi aspekti: personības pašapliecināšanās, socializēšanās un integrēšanās iespējas citā izglītības un kultūras telpā, interese par jaunas valodas un kultūras izpratnes veidošanu, vērtību izpratne, valodas apguves motivācijas novērtējums, turklāt novērojams, ka studentu pašvērtējums un docētāju vērtējums būtiski neatšķiras – proti, studenti diezgan labi spēj novērtēt savas valodas prasmes.
Motivācija apgūt latviešu valodu studiju laikā mainās. Pirmajā semestrī pozitīvs faktors ir jaunas valodas apguves iespējas, īpaši, ja tas piedāvā studentu interesēm un komunikatīvajām vajadzībām atbilstošu kursa saturu, turklāt veicina savstarpējo saprašanos. Pozitīvs faktors ir arī pielāgošanās jaunai valodas un sociālajai videi, bet, rodoties grūtībām, tās var negatīvi ietekmēt valodas apguves procesu.
Semestra beigās apmierinātību par valodas mācīšanos pastiprina apmierinātība ar rezultātu, tā ka latviešu valodas pamatu apgūšana ir salīdzinoši vienkārša. Turpretī tas, ka studiju programmas tiek īstenotas citā valodā, ne latviešu, kā arī iespējas sazināties ar studentiem un pasniedzējiem, kā arī ārpus augstskolas, izmantojot citu valodu, pazemina motivācijas līmeni. Otrā semestra beigās motivāciju paaugstina panākumi latviešu valodas apguvē, spēja izmantot to saziņā ar jauniegūtiem draugiem un paziņām, bet pazemina – citas prioritātes, citas valodas pašpietiekamības apzināšanās un tāda lingvistiskā un sociālā vide, kas neveicina komunikāciju latviešu valodā.
Piemēram, students no Sīrijas pozitīvi novērtējis studiju kvalitāti Latvijā un norādījis, ka plāno tās pabeigt un tepat turpināt studijas rezidentūrā. Pēc pirmā kursa latviskā valodas vide radījusi apstākļus valodas praktiskai lietošanai, viņš saņēmis darba piedāvājumu Latvijā. Saskaņā ar pašvērtējumu latviski runā brīvi, vidējā līmenī nokārtojis valsts valodas eksāmenu, šeit mazliet apguvis arī krievu valodu un mazliet pārvalda vācu valodu.
Taču novērtējis, ka nepietiek ar augstskolā piedāvātajām grupas latviešu valodas nodarbībām, kuras notiek tikai reizi nedēļā, daudz jāstrādā patstāvīgi un nepieciešama latviešu valodas vide. Konkrētajam studentam palīdzējusi kontaktēšanās ar latviešu ģimeni, pie kuras viņš īrējis dzīvokli, kā arī tas, ka latviešu valoda tiek lietota ikdienas situācijās, izveidojušies stabili kontakti ar daudziem latviski runājošiem cilvēkiem, iegūti draugi un kolēģi. Līdzīga pieredze bijusi arī Šrilankas studentam.
Savukārt kādam Indijas studentam ir vēl interesantāka pieredze: pirms viņa medicīnas studijas Latvijā pabeidzis viņa brālis, kurš jau kļuvis par bērnu ķirurgu vienā no Latvijas slimnīcām. Latviešu valoda tiekot lietota ģimenē, jo brālis brīvi runā latviski. Students to uztver arī kā ļoti svarīgu saziņas līdzekli ar pacientiem, jo plāno palikt un strādāt Latvijā. Valodas zināšanu padziļināšanai viņš izvēlējies intensīvos latviešu valodas kursus, ļoti daudz apgūst pašmācībā, klausās lekcijas rezidentūrā latviešu valodā.
Divām vācu studentēm ir ļoti atšķirīga pieredze – viena no viņām latviešu valodu apguvusi vāji, jo sociālajiem kontaktiem pilnīgi pieticis ar vācu un angļu valodas zināšanām, savukārt otra studente, kura dzīvojusi latviešu ģimenē, jau ceturtajā semestrī spējusi samērā brīvi sazināties latviski.
Sarežģītā saprašanās
Aptaujās iegūtie dati rāda, ka studentu intereses latviešu valodas apguvē izpaužas trijos virzienos, norāda pētnieces. “Katra pedagoģiskā darbības cikla beigas rada jaunus izaicinājumus izvirzīt augstākus mērķus, neaizmirstot palūkoties uz pieļautajām kļūdām. Pirmais kritērijs ir valodas komunikatīvā kompetence, otrais kritērijs – starpkultūru kompetence.”
Valodas apguvi studentiem sarežģī arī tas, ka latviešu valodas sistēma būtiski atšķiras no iepriekš apgūtās valodas vai apgūtajām valodām (proti, vai tās bijušas sintētiskās vai analītiskās valodas). Taču interesanti, ka specialitātes terminoloģijas apguvi latviešu valodā studenti uzskata par būtisku, kaut arī tās apguve ir pietiekami sarežģīta. Pētnieces norāda – tieši šis rādītājs ir visaugstākais. “Tas izskaidro, kāpēc profesionālā terminoloģija vai slengs dažreiz labāk saprotams vienas profesijas pārstāvjiem, kas runā dažādās valodās, nekā vienas valodas runātājiem, kas pārstāv dažādas sociālās vai profesionālās grupas,” piebilst pētījuma autores.
