Grūtā debijas sezona. Saruna ar HK “Rīga” galveno treneri Ronaldu Ozoliņu 0
Krievijas jaunatnes hokeja līgas (MHL) atklātajā čempionātā HK “Rīga” šosezon cīnās ar mainīgām sekmēm, taču uz turnīra beigu pusi guva sešas uzvaras pēc kārtas un pirms pēdējām četrām spēlēm ar 74 punktiem ieņem piekto vietu MHL ziemeļrietumu divīzijā. Izslēgšanas spēlēs iekļūs astoņas no divīzijas desmit komandām.
Dāvana trenerim
Priekšpēdējā mājas spēlē mūsu hokejisti ar 4:3 pārspēja “Sahalinskije akuli”, lai gan pēc otrā perioda bija iedzinējos ar 1:3. “Jau pirms mača puišiem teicu – tā būs kā īsta izslēgšanas spēle. Lai uzvarētu, jādabū traumas, zilumi, jāiet vārtu priekšā. Pirmajos divos periodos gribējām spēlēt skaistu hokeju, taču pretinieki neļāva. Visu laiku uzsvēru, ko gribu, un beigās arī iekrita trīs tādi vārti – aizsargs meta, un tur atradās partneris, kas meklēja ripu,” gandarīts bija dienu iepriekš 42. dzimšanas dienu nosvinējušais Ronalds Ozoliņš, kuram šī ir pirmā sezona HK “Rīga” galvenā trenera amatā.
– Vai otrajā pārtraukumā vajadzēja īpašas metodes, lai puiši saprastu trenera prasības?
– Es retu reizi tā pa smago. Viss notika diezgan mierīgi, mēģināju uz tāfeles parādīt vietu, kur iepriekšējās spēlēs bijām, bet šodien ne. Beigās puiši saprata, ka viss nāks tikai smagā cīņā, un trešais periods bija bauda – kustība, raksturs. Bija gan arī lieks noraidījums.
– Jums ir sešas uzvaras pēc kārtas. Spēle sakārtojusies?
– Negribu skriet notikumiem pa priekšu. Pirms sezonas izvirzījām mērķi, turnīra gaitā mazliet peldējām, un tagad nekas cits neatliek kā kalt dzelzi, kamēr karsta. Kad iekļūsim izslēgšanas spēlēs, varēšu teikt, ka esam gājuši pareizo ceļu. Svarīgi, lai komanda spēlētu tā kā šodien trešajā periodā.
– Situācija tabulā izskatās optimistiska.
– Diezgan, taču arī Sanktpēterburgas sudraba lauvām, kas visu laiku kūlās pa beigām, ir četras uzvaras pēc kārtas, lauž visus pretiniekus. Mūsu divīzija ir ļoti saspringta, tikai divas komandas nodrošinājušas vietu izslēgšanas spēlēs, savukārt austrumu konferencē abās divīzijās viss ir skaidrs.
– Kad ierindā varētu atgriezties jūsu pirmais vārtsargs Nils Grīnfogels?
– Viņš pirms mēneša Čehijā guva potītes savainojumu. Tagad lēnām sāk trenēties un ceram, ka drīz varēs spēlēt. Lielāko daļu sezonas Grīnis mūs vilcis, bet tagad jābūt pilnīgi veselam un jāatgūst pārliecība.
Jauniešu progress
– Tev šī ir pirmā sezona galvenā trenera amatā. Esi pārkārtojis komandas spēli, salīdzinot ar to, kāda bija Leonīda Tambijeva laikā?
– Mēs ar Leonīdu strādājām kopā, un tā shēma nesa rezultātus, tādēļ lielu izmaiņu nav, tikai nianses. Pirms sezonas runājām ar Rīgas “Dinamo” treneriem un domājām, ka strādāsim pēc viņu sistēmas. Sākumā mēģinājām, bet junioru hokejs atšķiras no pieaugušo, vairāk skraidīšanas. Jaunieši līdz galam neizprot, ko nozīmē atkāpšanās, un beigās sanāk, ka tu esi stāvošs. Līdz ar to vajadzēja pārmaiņas.
– Runā, ka junioriem pēc būtības nav pareizi spēlēt aizsardzības hokeju.
– Piekrītu. Ziemeļamerikā un arī daudz kur Eiropā ir nepārtraukta kustība gan uzbrucējiem, gan aizsargiem – gan tad, kad tev ir ripa, gan tad, kad nav. Svarīgākais ir laba vidējā zona.
– Kā ir ar emocionālo pusi – galvenā trenera amats paģēr arī lielu atbildību?
– Pēc zaudētas spēles viss galvā griežas, nevaru iemigt. Pēc uzvaras arī nenāk miegs, atceros momentus un kaifoju. Man ir sarežģītāk nekā laikā, kad biju spēlētājs, jo tad ar komandas biedriem varēju ģērbtuvē izrunāties un emocijas norimās. Tagad viss uz iekšu vairāk.
– Jūs ar “Dinamo” galveno treneri Arti Ābolu esat vienaudži. Padomu prasi?
– Jā, ikvienam hokeja cilvēkam varu paprasīt padomu – arī Ģirtam Ankipānam, Aleksandram Ņiživijam, Mihailam Šostakam. Neviens man nevar pateikt, ka vajag tā un tā, bet skatījums no malas vienmēr noder. Reizēm arī ar Normundu Sējēju apspriežam, kas ir labs un kas ne. Tāpat ar Juri Opuļski, kurš ir komandas menedžeris.
– Vairāki jaunie sezonas laikā iemēģināti Rīgas “Dinamo”, kur, šķiet, nostiprinājies Rodrigo Ābols. Likumsakarīgi?
– Rodžers pelnīti pacelts augšā, jo pie mums izcēlās gan rezultativitātes, gan spēles un pašatdeves ziņā. Bija mūsu komandas līderis, guvis 20 vārtus. Arī KHL spēlēs viņš labi sevi parāda. Mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot hokejistus “Dinamo”, tādēļ tikai priecājos, ja viņi tiek lielajā komandā, lai gan mums kāda uzvara būs mazāk.
– “Dinamo” formu sev jau pielaikojuši arī Edmunds Augstkalns, Ralfs Grīnbergs, Nikolajs Jeļisejevs.
– Dikti negribas nevienu izcelt (smejas), jo turpat līdzās ir arī citi, turklāt ļoti interesanti hokejisti. Ja seko līdzi spēlēm un statistikai, tad var saprast, par kuriem es runāju. Mans uzdevums ir darīt visu, lai viņi progresētu.
