Gruškevics tiktu pārcelts arī tad, ja pārkāpumu nebūtu 0
Iespējams, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics radījis valstij vairāk nekā 600 000 latu lielus zaudējumus. Ja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nebūtu bijis gana acīgs un nadzīgs, M. Gruškevics, iespējams, valsti būtu padarījis nabagāku vēl par deviņiem miljoniem latu.
Tāds īsumā ir oficiālais skaidrojums, kāpēc vēlā pirmdienas vakarā R. Ķīlis atstādināja no pienākumu pildīšanas ilggadējo ministrijas valsts sekretāru un ierosināja pret viņu disciplinārlietu.
600 000 latu zaudējumu M. Gruškevics varētu būt radījis, jo neko nedarīja, lai par paveikto darbu tiktu samaksāts būvniekiem, kuri veica Aizkraukles Profesionālās vidusskolas renovāciju. Rezultātā sakrājies līgumsods minētās summas apmērā. Nu šī nauda būs jāatrod valsts budžetā un jāatdod būvniekiem.
Deviņus miljonus latu valsts būtu zaudējusi, ja vien ministra redzeslokā nebūtu nonākusi situācija ar datoru un multimediju tehnikas iepirkumu, ko paredzēts segt no ES struktūrfondu finansējuma. Tā kā iepirkums bija ilgstošs process, iepērkamā tehnika novecoja, un ražotājs piedāvāja piegādāt jaunākas tehnoloģijas nekā tās, par ko bija vienošanās. Taču ES finansētos projektos jāievēro noteiktas procedūras, kas netika ievērotas, mainot piegādājamo tehniku. Ja process netiktu apturēts, ES institūcijas varētu pateikt, ka nav piegādāts tas, kas minēts līgumā, un valstij par tehnoloģijām būtu jāmaksā pašai.
Pagaidām atlaist nevar
M. Gruškevics neuzņemas vainu nevienā no gadījumiem un sola sevi aizstāvēt disciplinārlietu izskatīšanas komisijā. Par Aizkraukles skolu viņš teic – jau iepriekšējā ministra Rolanda Broka laikā par situāciju skolā bija ierosināta disciplinārlieta. Par vainīgām atzītas trīs amatpersonas Valsts izglītības attīstības aģentūrā, kuras pazemināja amatā. Kāpēc tagad izrādās, ka vainīgs tomēr bijis M. Gruškevics? R. Ķīlis man paskaidroja, aģentūras amatpersonas vainojamas, ka būvniekiem netika samaksāts, bet valsts sekretārs vainīgs, jo pieļāvis šo ilgstošo bezdarbību.
Par datoru iepirkumu, pēc M. Gruškevica vārdiem, arī vainojami citi ierēdņi. R. Ķīlis toties apgalvo – lietā ir dokumenti, kurus nav vīzējušas par iepirkumu tieši atbildīgās amatpersonas, bet ir parakstījis M. Gruškevics, tādējādi uzņemoties atbildību.
Bet, ja jau M. Gruškevics pieļāvis tik “dārgus” pārkāpumus, kāpēc viņš netiek atlaists no darba valsts pārvaldē? Tā vietā R. Ķīlis nolēmis apspriesties ar kolēģiem Ministru kabinetā, lai nolemtu, uz kurieni atstādināto valsts sekretāru varētu aizrotēt.
Ja notiks rotācija, M. Gruškevics tiks pie cita augsta amata valsts pārvaldē – viņam jāpiedāvā valsts sekretāra amats citā ministrijā vai kādas iestādes vadītāja krēsls. Vai tur viņš atkal neradīs zaudējumus?
R. Ķīlis skaidro – kamēr M. Gruškevica vaina tiek tikai pieļauta, bet nav pierādīta, atlaist viņu neesot iespējams.
Vainu varēs pierādīt vai nu disciplinārlietu komisija, kas pētīs datoru gadījumu, vai Ģenerālprokuratūra, kurai ministrs nodevis informāciju par Aizkraukles Profesionālo vidusskolu.
Grib aktīvāku valsts sekretāru
M. Gruškevics IZM valsts sekretāra amatā ir kopš 2006. gada, savulaik bijis Tautas partijas biedrs, bet nu jau krietnu laiku politiskās aktivitātēs neesot iesaistījies.
M. Gruškevics ministra rīcību nesaista ar savu politisko pagātni un pieļauj, ka tiek atlaists tikai tāpēc, ka R. Ķīlis vēlas strādāt kopā ar kādu citu personu valsts sekretāra amatā. Pārkāpumi esot tīši piemeklēti.
Šai versijai par labu savā ziņā runā R. Ķīļa atzīšanās, ka M. Gruškevicam tiktu piemeklēts kāds cits amats arī gadījumā, ja nekādi pārkāpumi nebūtu atklāti. Turklāt pats M. Gruškevics esot atzinis, ka viņas spējas neatbilst tām iecerēm, ko ministrijā un izglītības sistēmā grib īstenot R. Ķīlis, kurš man teica, ka vēlētos aktīvāku valsts sekretāru.
Iespējamos amata kandidātus viņš jau noskatījis, taču vārdus atklāt nevēlējās. Negribot atdot “saplosīšanai”.
Disciplinārlieta ierosināta arī pret otru M. Gruškevica vietnieci Ingu Štāli, kura gan nav atstādināta. Viņas atbildībā bijuši tehnoloģiju iepirkumi, un visus dokumentus viņa vīzējusi kopā ar M. Gruškevicu. Arī I. Štālei ir partijiskā piederība. R. Broka laikā viņa iestājusies ministra pārstāvētajā Zaļo un zemnieku savienībā.
