Grupa “Novadnieki” ar “Pasaciņu” aptaujā 0
Latvijas šlāgeraptaujā ar dziesmu “Pasaciņa” startē grupa “Novadnieki”. Grupa aptaujā piedalās jau 10 gadus, kuru laikā lielākie panākumi bija dziesmām “Rozā sapnis” un “Mājas”. Atklājot lielākos radošos plānus, grupas puiši teic, ka šoruden varētu iznākt grupas trešais albums.
Almants Ašmanis, Guntis Ošmanis un Guntis Upītis kopā muzicē jau vairāk nekā 10 gadus, bet ar mūziku puiši bija saistīti arī pirms “Novadniekiem”. “Grupas rašanās iemesls bija radīt pašiem savas orģināldziesmas, ierakstīt tās, kā arī publiski atskaņot dažādām auditorijām,” grupas pirmsākumus atceras Almants. Lai Almants varētu šo mērķi realizēt, kā grupas līderis un dziesmu autors viņš uzsāka meklēt domubiedrus. Almants iepriekš spēlēja Nacionālās aizsardzības akadēmijas ansamblī “Kadets”. Pēc dažādu mūziķu meklējumiem 2004. gadā grupai pievienojās basģitārists Guntis Upītis, kurš iepriekš spēlēja Rundāles novada Svitenes ansamblī “Savējie” un piedalījās Bauskas kantri festivālā ar grupu “Fine Tabacos”. “Viņš ļoti nopietni pievērsās darbam grupā un principā uzskatām, ka dibināšana sākās tieši ar Gunta Upīša parādīšanos grupā, kurā viņš pilda arī menedžera pienākumus. Nemitīgi mainoties bundziniekiem, tikai 2008. gadā grupai pievienojās tās pašreizējais bundzinieks Guntis Ošmanis, kurš pirms tam bija kaislīgs mūsu fans un viņa lielākais dzīves sapnis bija kādreiz spēlēt “Novadniekos”, par kuru mēs, grupas dalībnieki, iepriekš pat smējāmies, jo likās, ka tas ir nereāli, bet sapņi piepildās,” smaidot nosaka Almants. Guntis Ošmanis iepriekš mazliet muzicēja kopā ar Jāni Tamuli, kuru vairāk pazīst kā fabrikantu Rūdi.
Grupai ir tāds zīmīgs nosaukums, kas, kā izrādās, radies laikā, kad Latvijā no pagastiem, rajoniem sāka veidoties novadi. “Kāpēc “Novadnieki”? Tāpēc, ka ilgi nevarējām izdomāt grupai nosaukumu, līdz kamēr Siguldu un tās apkārtni nodēvēja par Siguldas novadu un, izdzirdot vārdu “novads”, ieskrēja doma galvā novadnieki,” atceras Almats.
Uz Latvijas skatuvēm puiši nospēlējuši daudzus gadus, tāpēc lūdzu viņiem atklāt, cik viegli vai grūti ir būt mūziķim. “Latvijā mūziķim būt nemaz nav viegli, jo, ja vēlies kaut ko sasniegt, viss praktiski jādara pašam, nav vairs tie laiki, kad mūzikas izdevēji skrien pakaļ. Sākumā pats sevi pierādi un tikai tad ar tevi kāds vispār runā. Kā arī mūzikas tirgus ir ļoti maziņš, kas negarantē koncertus un balles katru sestdienu un svētdienu, jo konkurence šlāgermūzikas lauciņā ir diezgan liela,” nopietni nosaka Almants.
Tagad grupa plāno savu trešo albumu. Debijas albums “Baudi dzīvi” iznāca 2007. gadā, savukārt otrais albums “Dzīvē ir tā” iznāca 2011. gadā un tika nominēts kā labākais šlāgermūzikas albums Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā. Par to, kā veicās, viņi ar smaidu teic: “Balvu ieguva mūsu kolēģi – “Apvedceļš”.” Grupas populārākās un atpazīstamākās dziesmas ir “Meitenīt”, “Dzīvē ir tā”, “Mājas” un “Sigulda”, kuras var dzirdēt ne tikai ballēs un koncertos, bet arī Latvijas Radio 2, kā arī “Šlāgerkanālā” un “Mūzikas videokanālā”.
