“Kurš materiāls piemērotāks kārtīgam lauku pagrabam viensētā – laukakmeņi, māla ķieģeļi, fibo bloki? Kādam jābūt sienu, griestu biezumam un mūrjavai, ja apmet kādu sienu iekšpusē? Ja ir augsts gruntsūdens līmenis pavasaros un dažreiz rudeņos, cik dziļi var rakt, vai iespējams ar kaut ko izolēt, lai gruntsūdens netiek iekšā? Kādai jābūt hidroizolācijai? Vai iespējams uzbūvēt velvi? Ja plānotas divas telpas (viena augļiem, otra kartupeļiem), kādai jābūt ventilācijas sistēmai? Kāds ir optimāls iekštelpu izmērs piecu cilvēku ģimenei? Ar kādu zemi labāk apbērt un kad to darīt?” ARTIS Ventspils novadā
– Jāsāk ar piemērotas vietas izvēli. Pagrabam ne tikai jāiekļaujas lauku sētas ainavā, bet arī jāatrodas pēc iespējas augstākā vietā, jo tur parasti ir zemākais gruntsūdens līmenis. Piecu cilvēku ģimenei ikdienas krājumu glabāšanai pietiks, ja pagraba iekšējais izmērs būs 3 x 5 metri, – spriež būvfirmas “KMT projekts” valdes loceklis Māris Stiprais.
Ja pagalms ir samērā zemā un mitrā vietā, sausu pagrabu var ierīkot, nevis to ierokot, bet būvējot virs zemes un apberot ar pietiekamu grunts kārtu. Taču virszemes variantā jārēķinās ne tikai ar celtniecības izmaksām, bet arī grunts iegādi un pievešanu. Viens no risinājumiem – blakus ierīkot dīķi. Būs atrisinātas uzreiz divas problēmas – kur ņemt grunti, un kā pagraba apkaimē pazemināt gruntsūdens līmeni.
Būvējot virszemes pagrabu, jānorok melnzemes kārta, grunts jānoblietē un jāveido pietiekami izturīgs betonēts laukums.
Šajā gadījumā būvbedre būs apmēram 40 cm dziļa. Apakšā ieber 10 cm biezu smilšu kārtu, ko noteikti noblietē. Virs tās – aptuveni 10 cm bieza šķembu vai rupjas grants kārta, ko arī noblietē. Hidroizolācijai ieklāj 200 mikronu biezu polietilēna plēvi. Jābetonē būs aptuveni 20 cm bieza betona kārta, kas būs pietiekami stabila.
Veidņus ierīko tā, lai to virsējā mala atrastos aptuveni 10 cm virs zemes. Veidņu augšējo malu rūpīgi nolīmeņo. Tad būs vieglāk nolīdzināt betona virsmu. Aptuveni betona slāņa vidū nostiprina armatūras sietu (100 x 100 x 3 mm). Sagatavo betona javu (cementa un smilšu attiecība 1 : 3) un piepilda veidņus. Plāksnei žūstot, pirmās 3–4 dienas tās virsmu mitrina un pārsedz ar plēvi, lai pārāk strauji neizžūtu. Veidņus var noņemt pēc nedēļas, taču tālākos darbus sāk ne ātrāk kā pēc trim nedēļām. Šajā laikā betons būs sasniedzis 70% no kopējās izturības.
Kad betons ieguvis paredzēto stiprību, var mūrēt sienas gan no ķieģeļiem, gan fibo blokiem, betonēt griestus, ierīkot starpsienas, ventilācijas kanālus.
Lai samazinātu apberamās grunts daudzumu, sienas vēlams siltināt, līdzīgi kā siltinot ēku pamatus. Viens no populārākajiem siltināšanas materiāliem ir ekstrudētais putu polistirols. Tas ir viegls, mitrumizturīgs, ekoloģiski nekaitīgs, tajā nedzīvo kukaiņi, tas nepelē un nepūst. Šim materiālam ir laba spiedes noturība, bet galvenais – tas nelaiž cauri siltumu. Stiprinot putu polistirolu, nedrīkst lietot līmes, kuru sastāvā ir organiski šķīdinātāji, vai arī karstas mastikas.
Siltināšanai parasti izmanto 50 mm biezas loksnes, kuras kārto divos slāņos perpendikulāri vienu otram. Kopumā siltinājums ir 100 mm biezs.
Nedrīkst aizmirst par hidroizolāciju. Tā jāierīko vēl pirms siltināšanas. Uz sienas klāj kādu no bitumena hidroizolācijas mastikām, vislabāk uz ūdens bāzes veidotu. Mastiku liek biezā kārtā, aizpildot sīkos padziļinājumus. Pamata hidroizolācijas slānim varētu izmantot kādu no ruļļveida hidroizolācijas materiāliem, labāk to, ko pie pamatnes piekausē ar liesmu. Īpaša uzmanība jāpievērš stūriem, pamata plāksnes un sienas savienojuma vietai. Klājums jāveido tā, lai gruntsūdens spiediens nevarētu iekļūt zem hidroizolācijas slāņa. Vislabāk materiālu klāt divās kārtās, vienu perpendikulāri otrai.
Reklāma
Reklāma
Kad hidroizolācija izveidota, var ķerties pie ekstrudētā polistirola plākšņu montāžas. To stiprināšanai izmanto speciālu līmi (ir nopērkams gan sauss maisījums, gan gatava mastika) vai to pašu bitumena mastiku, ar ko gruntējāt pamatus. Vienīgais nosacījums – mastikai jābūt veidotai uz ūdens bāzes.
– Nav pieļaujama dažādu skrūvju vai enkuru izmantošana. Jebkurš no šiem stiprinājumiem sabojās hidroizolāciju, – uzsver Māris Stiprais.
– Ja starp plāksnēm palikušas spraugas, tās var aizpildīt ar montāžas putām, taču pēc putu sacietēšanas un apgriešanas šuvju vietas jāapstrādā ar piemērotu bitumena mastiku. Pretējā gadījumā materiālā iekļūs ūdens.
Otro kārtu liek, mazliet nobīdot pret pirmo, lai šuvju sakrišanas vietās neveidotos t.s. aukstuma tiltiņi. Lai pasargātu putu polistirola plāksnes no augsnē esošajām ķīmiskajām vielām, nepieciešams vēl viens ruļļu hidroizolācijas slānis, klājot loksnes no apakšas uz augšu un veidojot 10 cm pārlaidumus. Protams, var izmantot speciālas šim mērķim paredzētas membrānas.
Grunts slānis, ar ko apbērts pagrabs, ir vismaz 1 m biezs.
Daļēji ierakts pagrabs
Ja plāno ierīkot daļēji ieraktu pagrabu, protams, jāsāk ar būvbedri. To rok aptuveni 1,2 m dziļu, lai ziemā pamatus nesasniegtu sasalums. Ja vien iespējams, jāierīko drenāžas sistēma, kas gruntsūdeni no būvbedres un vēlāk no pagraba pamatiem novadīs uz tuvējo grāvi. Līdzīgi kā virszemes pagrabam, veido betona pamatu, ieberot un noblietējot smiltis, šķembas, ieklājot hidroizolāciju un betonējot laukumu. Šajā gadījumā betona slānis varētu būt plānāks, 6–7 cm, tomēr tas jānostiprina ar armatūras sietu, tāpat sienu vietās jāizveido armatūras pagarinājumi, kā redzams shēmā. Sienu pazemes daļu (20 cm biezu) vēlams betonēt, bet virszemes daļu var mūrēt no ķieģeļiem vai fibo blokiem. Griestus vislabāk betonēt, veidojot dzelzsbetona konstrukciju, un tiem jābūt 12–15 cm bieziem. Arī griestiem nepieciešama hidroizolācija. Vēl jāierīko ventilācijas ievadi un izvadi. 3 x 5 m lielai telpai noteikti vajadzīgas starpsienas, kas samazinās slodzi uz griestu laukumu.
Interesants izskatīsies pagrabs, kam griesti veidoti velves formā no ķieģeļiem. Tomēr, ierīkojot šādus griestus, būs nepieciešama pieredzējuša meistara palīdzība. Diemžēl arvien mazāk speciālistu māk šādus griestus uzmūrēt.
Līdzīgi, kā aprakstīts iepriekš, pēc betona nožūšanas ierīko hidroizolāciju. Ieraktam pagrabam var iztikt bez siltināšanas. Mikroklimatu nodrošinās no zemes nākošais siltums.
– Ja ir vairākas telpas, katrā no tām vajadzīgs savs ventilācijas ievads un arī izvads, – skaidro Māris Stiprais. – Pagraba durvis ziemā noslēdz rūpīgi, tāpēc gaisa plūsma neveidojas. Nepieciešams ierīkot ievadu, pa kuru pagrabā ieplūdīs svaigs un sauss gaiss no ārpuses. Telpā tas sasils un kļūs mitrāks. Veidosies spiedienu starpība, un mitrais gaiss izplūdīs pa ventilācijas izvadu. Gaisa ieplūdes un izplūdes vietām jāatrodas pēc iespējas tālāk vienai no otras, vislabāk telpas pretējos stūros. Jābūt iespējai gaisa plūsmu regulēt – mainoties laika apstākļiem, iespējams, gaisa plūsma būs jāpalielina vai jāsamazina.
Pagraba apbēršanai izmanto grunti, kas pēc iespējas mazāk vada mitrumu. Virs tās vēlams uzklāt atbilstošu ģeotekstila audumu un uzbērt melnzemi, iesēt zālienu.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
