Grundmanis: Esmu pateicīgs hokejam par to, kur esmu šobrīd 1
Latvijas U-20 hokeja izlase pasaules čempionāta elites divīzijā pirmo reizi spēlēja pirms 11 gadiem. Sastāvā bija iekļauts arī Krišs Grundmanis – tolaik tikai 16 gadus vecs, bet ļoti talantīgs aizsargs. Viņa rēķinā ir septiņi jauniešu/junioru pasaules čempionāti – vairāk kā jebkuram citam Latvijas hokejistam.
Hokejistu ģimene
Krišs izaudzis hokejistu ģimenē – spēlēja tēvs Jānis, onkulis Mārtiņš Grundmanis pat bija vecajā Rīgas “Dinamo” un 1988. gadā ieguva PSRS čempionāta sudraba medaļas, brālim Edgaram ir trīs spēles Latvijas izlasē un nu jau 11 gadus viņš ir Zviedrijas hokejā. Gluži dabīgi arī Krišs nonāca uz ledus, bija akselerāts – strauji izauga, aizsargam ideāls augums (1,95 m), stiprs jau kopš bērnības. Un ar savu stāju, 16 gadu vecumā iesaistoties asā vārdu pārmaiņā ar Znaroku, kurš gribējis aizsargu redzēt pie sevis “LSPA/Rīga”, bet viņš izvēlējies braukt uz Krieviju. Tas gan neliedza pēc tam iekļūt izlasē un neietekmēja abu turpmākās attiecības.
U-20 debijas čempionātā Grundmanis bija ceturtajā aizsargu pārī kopā ar Kristapu Sotnieku, cīnoties arī pret nākamajām zvaigznēm – Jevgēņiju Malkinu, Aleksandru Radulovu, Niklasu Bakstrēmu. “Fiziski švakāks nejutos. Man bija liela sportiskā nekaunība – ne no viena nebaidījos,” teic Krišs. Čempionāta laikā no Znaroka uzzinājis par NHL vienības Anaheimas “Ducks” interesi, vēlāk Grundmaņa uzvārds bija Ņujorkas “Islanders” skautu blociņos, bijis uz interviju Ņūdžersijas “Devils”, šur tur tika minēts arī Bostonas “Bruins” vārds. Tomēr neviens NHL klubs Krišu jauno spēlētāju draftā neizvēlējās. “Esmu tāds cilvēks, ka vainu allaž meklēju sevī. Vajadzēja sezonu labāk nospēlēt, jo tas ir gads, kas var mainīt visu dzīvi. Arī U-18 izlasē neparādīju līdera spēli,” atceroties 2007. gadu, teic Grundmanis.
Traumu periods
Ar draftu gan sapņi par hokeja Meku nesabruka. Pēc viena gada Kanādas junioros aģents uzskatīja, ka Krišs var spēlēt pieaugušajos un izmēģināt spēkus Austrumkrasta hokeja līgā. “Tur ir gaļas mašīna – katru sezonu komandai cauri iziet 70 spēlētāji. Mani kolektīvā uzņēma ļoti labi uzņēma, sešos mačos divi spēlētāji pēc maniem spēka paņēmieniem nokļuva slimnīcā. Partneri teica, ka esmu fiziskākais eiropietis, kādu viņi redzējuši. Man pēc tam lika kausli blakus, viņš kādā epizodē ar vienu saķērās, man bija nākamais – sitot neveiksmīgi trāpīju un salauzu roku, kā dēļ izslēgšanas spēlēs nevarēju spēlēt,” atminas Krišs Grundmanis. “Pirms tam biju kāvies Kanādas junioru līgā, reāli dabūju iekšā no vēlākā NHL policista. Tas bija bezcerīgi – uzlēca virsū, sasēja rokas un sita, sapratu, ka labāk krist gar zemi. Iztiku bez traumām. No tāda kautiņa iemācās piecas reizes vairāk nekā uzvarot.”
Bet ar to neveiksmes neatkāpās. Vasaras beigās nedēļu pirms atgriešanās Ziemeļamerikā treniņā viņš salauza roku un komandai vairs nebija vajadzīgs. Par spīti tam, ka nebija nospēlējis nevienu spēli, decembrī tika paņemts uz U-20 pasaules čempionātu, bet sezonas beigas nospēlēja “Rīga 2000”. “Vasarā aizbraucu trenēties uz ASV, cerēju kaut kur dabūt līgumu, bet nesanāca, atgriezos Rīgā un pēc četrām spēlēm izlidoja plecs. Pēc tam pāris mači un atkal trauma. Tā man divas sezonas praktiski izkrita. Man bija 21 gads. Sapratu, ka NHL vilciens droši vien ir aizbraucis, bet – spēlēt var, tepat blakus ir Rīgas “Dinamo”, kur spēlē čaļi, ar kuriem uzaugu – Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis. Fiziski atguvos, bet psiholoģiski jau biju cits spēlētājs – manī vairs nebija tādas sportiskās nekaunības kā agrāk, neuzdrīkstējos riskēt,” stāsta Grundmanis.
Tad sekoja trīs sezonas Eiropā – Anglija, Čehijas otrā līga, uz īsu brīdi arī Kazahstāna. Un pēdējais mēģinājums ieķerties profesionālajā hokejā. “Aizbraucu uz Slovākiju, izturēju pārbaudes laiku, parakstīju līgumu, bet dienu pirms sezonas sākuma man pateica, ka spēlēs amerikāņu aizsargs. Hokejā tā notiek, ne es pirmais, ne pēdējais, bet tobrīd sapratu, ka lielais hokejs man ir beidzies,” teic Grundmanis, kuram bija tikai 24.
Jaunā dzīve
Paradoksāli, bet Krišam Grundmanim nav nevienas spēles Latvijas pieaugušo izlasē. Divas reizes bijis nometnē, tomēr līdz spēlēšanai nav ticis. Par spīti tam, ka hokeja sapņi palika nepiepildīti, viņš par likteni nebūt nesūdzas: “Man nav ko nožēlot. Piedzīvotais karjerā un gūtā pieredze ir neatsverama. Esmu pateicīgs hokejam par to, kur esmu šobrīd, tas mani ir veidojis kā personību, uzskatus par dzīvi, vērtības.”
Nu jau rit ceturtā sezona Latvijas čempionātā un šobrīd aizsargs pārstāv HK “Kurbads”, bet paralēli tam atradis dzīves jauno izaicinājumu – viņš ar domubiedriem ir viens no CrossFit (fiziskās sagatavotības treniņu veids) aizsācējiem Latvijā, izveidojis zāli “CrossFit Rīdzene”, strādā par treneri, izmācījies dažādos kursos un turpina papildināt zināšanas.
“Uzskatu, ka man darba nav, jo ir grūti par darbu nosaukt to, kas ir tavs hobijs. Kā ir teikuši gudri cilvēki – atrodi darbu, kas patīk, un tev nekad nebūs jāstrādā. Kopā mūsu zālē ir pieci treneri, vasarā trenējās arī Latvijas hokeja izlases spēlētāji un kandidāti – Krišjānis un Jēkabs Rēdlihi, Armands Bērziņš, Roberts Jekimovs, Artūrs Ozoliņš, Renārs Demiters, tagad nāk Elvijs Biezais. Tas mums tāds kodols, esam kā čomi. Arī jaunie hokejistu vecāki ir veduši puišus uz treniņiem. Šo novirzienu ir plāns attīstīt vēl vairāk. Virsū nevienam nebāžos – tie, kam interesēs, paši atradīs un pamēģinās,” tā Krišs Grundmanis.
KRIŠS GRUNDMANIS
Dzimis: 1989. gada 13. februārī
Nodarbošanās: hokejists un CrossFit treneris
Pozīcija hokejā: aizsargs
Klubs: HK “Kurbads”
Iepriekšējie klubi: “Rīga 2000”, “Prizma”, “St.Michael’s Majors” (OHL, Kanāda), “Gamblers” (USHL, ASV), “Steelhounds” (CHL, ASV), “Bombers” (ECHL, ASV), “Dinamo Juniors”, “Stingrays”, “Steeldogs” (abi Anglija), “Dukla”, “Most”, “Drači” (visi Čehija), “Arystan” (Kazahstāna).
Latvijas U-18 izlasē: PČ 2005., 2006., 2007. g.
Latvijas U-20 izlasē: PČ 2006., 2007., 2008., 2009. g.
