Grumbuļainais ceļš līdz prokurora mantijai – cik augsta latiņa jāpārvar? “Daudziem gribētājiem pat bakalaura grādu nevarētu dot!” 14
Māra Libeka, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Prokuratūrā vidēji katru gadu esot brīvas 35 prokuroru štata vietas. Ģenerālprokurors Juris Stukāns Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē nesen sūrojās, ka pastāvot lielas grūtības ar šo vietu aizpildīšanu, un kā iemeslu tam minēja kritiskos demogrāfiskos rādītājus un jauniešu slikto zināšanu līmeni. “Katru trešo mēnesi, organizējot konkursus, nevaram atlasīt nepieciešamo darbinieku skaitu.
Piemēram, piesakās 70 kandidāti ar augstāko juridisko izglītību un maģistra grādu. Piedošanu, bet viņiem pat bakalaura grāds nevarētu būt, jo testā jautājumu par noziedzīga nodarījuma elementiem un pamatiem nespēj atbildēt. Ko es varu teikt? Izglītības sistēma degradējas līdz ļoti zemam līmenim,” deputātiem teica Stukāns.
Kā kļūst par prokuroru
Prokurora amata kandidātu atlase notiek pa diviem nosacītiem ceļiem. Pa vienu no tiem uz šo amatu dodas tie, kuri nokārtojuši valsts vienoto jurista eksāmenu, kurš Latvijā tiek rīkots jau trešo gadu un kuru kārto tiesību zinātnēs maģistra grādu ieguvušie augstskolu absolventi. Bet tas vēl nenozīmē, ka šāds jaunietis tūdaļ kļūs par prokuroru. Viņam ir nepieciešams izturēt arī prokuratūras sietu, proti, neizkrist testa otrajā un trešajā kārtā. No pirmās kārtas gan šīs personas ir atbrīvotas. Pēc tam seko četru mēnešu stažēšanās laiks, bet beigās – prokurora amata eksāmens.
Pa otru ceļu dodas tie, kuri augstskolas diplomu ieguvuši jau pirms laba laika un kuriem jau ir zināma darba pieredze jurista darbā. Viņiem jānokārto prokuratūras izstrādātā testa visas trīs kārtas, un tikai pēc tam viņi var noslēgt ar prokuratūru stažēšanās līgumu. Diemžēl gan vienā, gan otrā gadījumā prokuratūrai ir mazas izvēles iespējas.
Ģenerālprokurors lielākas cerības aizpildīt tukšās prokuroru vietas liekot uz tiem, kuri nokārtojuši valsts vienoto jurista eksāmenu. J. Stukāns: “Vienoto eksāmenu kārto divreiz gadā. Ja tas neizdodas ar pirmo piegājienu, tad, visticamāk, izdodas ar otro, trešo vai ceturto. Pēc tam var pieteikties par stažieri prokuratūrā. Katru gadu augstskolas diplomu iegūst vairāk nekā 100 absolventu un lielākā daļa kārto valsts vienoto jurista eksāmenu. Ja daži cilvēki no tiem, kuri sekmīgi nokārtojuši šo eksāmenu, atnāks strādāt uz prokuratūru, tukšās štata vietas pamazām tiks aizpildītas un mūs tas apmierinās.”
Latiņa, kas jāpārvar ikvienam
Nu jau trīs gadi ir apritējuši, kopš Haralds Puide ir prokurora palīgs Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā, kur viņš sācis strādāt, studējot Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes maģistrantūrā. Viņš ir viens no tiem augstskolas absolventiem, kas ar otro piegājienu nesen nokārtojuši valsts vienoto jurista eksāmenu. Tikai trešdaļai Haralda kursa biedru izdevās šo eksāmenu nolikt pirmajā reizē.
“Bez jurista kvalifikācijas, ko var iegūt, nokārtojot vienoto valsts eksāmenu, pretendents nevar nonākt līdz prokuratūras atlasei. Tā ir latiņa, kas ir jāpārvar ikvienam.
Lai es varētu kļūt par pilntiesīgu prokuroru, ar nākamo mēnesi četrus mēnešus es praktizēšos Daudznozaru specializētajā prokuratūrā. Pārsvarā tur nonāk specifiski noziegumi, kas saistīti ar narkotiku apriti, ar autotransporta negadījumiem, nelikumīgu šaujamieroču apriti, sprāgstvielām… Beigās man būs jāuzraksta atskaite, ko tieši esmu paveicis kā stažieris,” pastāstīja Haralds Puide. Viņš dosies līdzi prokuroram uz tiesas sēdēm, sagatavos dažādus dokumentu projektus, tajā skaitā arī apsūdzību, un pēc tam pieredzējušie kolēģi viņu novērtēs, cik kvalitatīvi Haralds to ir darījis. Bet ar to vien nepietiks, lai tiktu pie prokurora melnās mantijas, jo būs jānokārto prokurora gala eksāmens.
Kāpēc neizdevās ar pirmo reizi nokārtot valsts vienoto jurista eksāmenu? “Zināšanu apjoms, kas bija jāparāda vienā īsā laika periodā, bija pārāk liels,” skaidro Haralds. “Tās ir dažādas piecos studiju gados apgūtās juridiskās tēmas. Šīs zināšanas ir jāparāda piecās eksāmena daļās divu nedēļu laikā. Tie jautājumi, kuri skāra tiesību teoriju, tiesību filozofiju, bija pat vienkāršāki, nekā mēs apskatījām studiju laikā.
Vissarežģītākās man šķita civiltiesības kopā ar civilprocesu jautājumiem, kuru bija daudz un kuros ļoti vajadzēja iedziļināties, lai šo eksāmenu noliktu. Piemēram, man kā prokuratūras darbiniekam ikdienā vairāk jāsaskaras tieši ar krimināltiesību jomu, bet civiltiesības un civilprocess nav mana ikdienas sfēra.” Nepilnu piecu mēnešu laikā būšot zināms, vai viņš aizpildīs kādu no tukšajām prokurora amata vietām.
Pāris nedēļās visu neiemācīties
Arī Una Gabriēla Zelča-Vuškāne ir nolēmusi kļūt par prokurori. Viņa ir viena no retajiem, kas pēc LU Juridiskās fakultātes absolvēšanas aizvadītajā gadā jau ar pirmo reizi nokārtojuši valsts vienoto jurista eksāmenu un tūdaļ pēc tam pieteicās prokuratūras izsludinātajā konkursā uz prokurora amata vietām dažādās struktūrvienībās. Viņa patlaban praktizējas Rietumzemgales prokuratūrā Jelgavā.
Kāpēc ap 80% augstskolu absolventu šo eksāmenu tomēr nenokārto ar pirmo piegājienu un spiesti kārtot divas, trīs un pat četras, piecas reizes pēc kārtas? “Lielākoties tas ir pašdisciplīnas jautājums – ja esi cītīgi mācījies visus piecus studiju gadus, tad eksāmenu var nokārtot,” spriež U. G. Zelča-Vuškāne. “Visu zināšanu apjomu, kas tiek prasīts eksāmenā, nevar iemācīties pāris nedēļu laikā. Vairumā gadījumu tiem, kuri centās kaut ko saraut pēdējā brīdī, diemžēl nekas neizdevās.
Visgrūtākie jautājumi bija tieši tiesību teorijas vēstures un filozofijas daļā, jo tiesību filozofija ir izvēles priekšmets. Daudzi, iespējams, iekrita tieši ar šiem jautājumiem. Ja kaut viena atbilde ir nepareiza, netiek ieskaitīts viss eksāmens.
Vienmēr ir tā, ka kādā no piecām eksāmena daļām ir kāds jautājums, kas, manuprāt, tiek ielikts ar nolūku pārbaudīt, vai studentu zināšanu līmenis un spriestprasme ir padziļināta. Atbildot uz šādiem jautājumiem, atklājas tas, vai jaunais jurists, pat nezinot precīzu atbildi, spēj no savām vispārējām zināšanām un tiesību principiem izsecināt loģisku un pamatotu atbildi,” skaidro U. G. Zelča-Vuškāne. Pēc stažēšanās programmas izpildes un prokurora kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas viņa cer kļūt par pilntiesīgu prokurori.
Velk cauri viduvējības
“Tajos eksāmenos, ko gatavo prokuratūra, bija dramatiski rezultāti,” stāsta J. Stukāns. “Nekādus spožos rezultātus neuzrāda arī valsts vienotais jurista eksāmens. Tie, kas šo eksāmenu nokārto, jau ir sagatavoti atbilstošā līmenī. Kad pārstāvji no dažādām augstskolām vērtē eksāmena rezultātus, tur viss ir anonīmi, tāpēc nav zināms, kurš ir atbildējis uz eksāmena jautājumiem. Līdz ar to tas ir ļoti objektīvs vērtējums.
Diemžēl universitātes ir ļoti pretimnākošas saviem studentiem – velk visus piecus gadus cauri knapas viduvējības.”
J. Stukāns lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes pirmajam kursam. Ar katru gadu zināšanu līmenis tiem vidusskolu absolventiem, kuri tur iestājas, kļūstot arvien zemāks. “Ja augstskolā studē piecus gadus, tad nedrīkst būt tā, ka lielākā daļa nenoliek vienoto valsts eksāmenu. Tad jau vajadzēja pirmajā studiju gadā pateikt, ka līmenis ir neatbilstošs, un studentu atskaitīt, nevis ielikt četras balles un vilkt viņu tālāk. Bet to nedara, jo students taču maksā par mācībām, un tādā veidā manā izpratnē tas nabaga cilvēks tiek mānīts, ka viņš kļūs par juristu. Arī agrāk, kad vēl nebija ieviests vienotais eksāmens, universitātes pa labi un kreisi dalīja diplomus, un mēs to jūtam pēc tā, ka juristi nespēj nokārtot prokuratūras testu.”
Tikai viens no deviņiem iztur pārbaudījumu
Aizvadītā gada oktobrī prokuratūra izsludināja pieteikšanos prokurora amatam. Līdz noteiktajam pieteikumu iesniegšanas termiņam prokuratūras aicinājumam atsaucās un dokumentus iesniedza 15 kandidāti, informēja Ģenerālprokuratūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
Prokuratūras izstrādāto testu novembrī kārtoja deviņi pretendenti, jo seši no 15 kandidātiem bija atbrīvoti no testa pārbaudījumu kārtošanas. Atbrīvojumu var saņemt ne tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā ir nokārtots vienotais jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmens, bet arī vēl piecos citos gadījumos. Piemēram, tad, ja pēdējo triju gadu laikā ir sekmīgi nokārtots tiesneša vai advokāta kvalifikācijas eksāmens vai arī kandidāts strādājis par tiesnesi, bijis augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskais mācībspēks vai zvērināts advokāts un atbilst Prokuratūras likuma prasībām kandidēšanai prokurora amatam. No šiem deviņiem pretendentiem pārbaudījumu izturēja tikai viens prokurora amata kandidāts.
Pēc stažēšanās eksāmena rezultāti kļūst labāki
Pretendents, kurš sekmīgi pabeidzis atlasi, tiek atzīts par atbilstošu prokurora amatam, un viņu iekļauj prokurora amata kandidātu sarakstā uz trijiem gadiem. Šie kandidāti sarakstā tiek sarindoti atbilstoši atlasē iegūtajam rezultātam, sākot ar lielāko punktu skaitu. Prokuratūra ar viņiem slēdz stažēšanās līgumu uz vakantajām prokurora amata vietām, ja vien kandidāts pieņem piedāvājumu.
Prokurora amata kandidāts, kura stažēšanās programma tiek atzīta par izpildītu, tiek virzīts kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, lai kļūtu par pilntiesīgu prokuroru. Šim eksāmenam ir rakstiskā un mutiskā daļa, un aizvadītajā gadā to nokārtoja 33 kandidāti, kuri tagad ir tiesīgi valkāt prokurora mantiju. Bet četriem stažieriem diemžēl nepaveicās. Savukārt šogad kvalifikācijas eksāmenā izkrita divi topošie prokurori, bet viens praktikants kļuva par prokuroru.
Uzziņa
Prokuratūras testa rezultāti
Prokuratūras sagatavotajā testā, ko kārto kvalificēti juristi, lai varētu stažēties prokuratūrā, ir 40 jautājumi. Tos prokuratūra nedrīkstot dot publicēšanai, bet atsūtīja nelielu apkopojumu no aizvadītā gada novembrī rīkotā pārbaudījuma rezultātiem.
Tikai uz diviem no 40 testā ietvertajiem jautājumiem visi pretendenti ir atbildējuši pareizi.
Tikai viens no prokurora amata kandidātiem zināja, kas ir Eiropas apcietinājuma lēmums.
Visi pretendenti zināja, kas ir Eiropas izmeklēšanas rīkojums.
Divi no deviņiem pretendentiem nezināja, kurā gadā ir pieņemta Latvijas Republikas Satversme.
Trīs no deviņiem kandidātiem zināja, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot bērniem vecumā no 11 gadiem; lielākā daļa norādīja, ka to var darīt no 14 gadiem.
Gandrīz visi pretendenti zināja, kādi ir Krimināllikumā paredzētie pamatsodu veidi, kā arī to, kas ir atbildību pastiprinoši apstākļi.
Viens no pretendentiem bija pārliecināts, ka Krievija bija pirmā valsts, kura 1991. gadā atzina Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
