Grūbem pieci pēcteči. Kurš būs īstais? 0
Piektdien beidzās pieteikumu iesniegšana uz vakanto locekļa amatu Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Rīt kandidātus oficiāli sāks vērtēt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet aizkulisēs lēmums jau esot pieņemts.
NEPLP locekļa amatam šoreiz pieteiktas vismaz piecas kandidatūras – viņu vidū atrodami gan profesionāli žurnālisti, gan akadēmiķi.
Jūrmalas Vēstures un mākslas biedrība šim amatam izvirzījusi kādreizējo LTV žurnālisti Daci Ķezberi, kura jau iepriekš ir bijusi NEPLP locekle. Pēdējos gadus Ķezbere darbojusies savā uzņēmumā “ML grupa”, kas veido raidījumus Jūrmalas reģionālajai televīzijai. Pašlaik viņa strādā kā neatkarīga žurnāliste, jo likums aizliedz padomes loceklim vienlaikus būt īpašniekam elektroniskā medijā.
Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis darbam padomē rekomendējuši rakstnieci un AS “Lauku Avīze” izdevniecības literāro redaktori Evu Mārtužu, kura ieguvusi gan literatūras, gan teoloģijas maģistra izglītību.
Latvijas Žurnālistu savienība pieteikusi “Komunikoloģisko pētījumu centra” vadītāju, komunikācijas un sabiedrisko attiecību kursu pasniedzēju Aleksandru Mirļinu. Viņam ir maģistra grāds komunikāciju zinātnē.
Savukārt otra žurnālistu profesionālā organizācija – Latvijas Žurnālistu asociācija – šim amatam izvirzījusi žurnāla “Bilance” galveno redaktoru Gunti Rozenbergu, kurš ieguvis profesionālo maģistra grādu žurnālistikā.
Austrumeiropas politikas pētījumu centrs kā kandidātu izvirzījis kultūras ministres Daces Melbārdes ārštata padomnieku sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņu Kaprānu. Viņam ir doktora grāds komunikācijas zinātnē.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kandidātus sāks vērtēt 27. maija sēdē. Deputāti arī lūgšot dažādu nevalstisko organizāciju vērtējumu par izvirzītajiem kandidātiem. Iespējams nākamnedēļ pretendenti tiks aicināti uz komisijas sēdi, lai klātienē sniegtu deputātiem savu redzējumu par mediju nozares problēmām un risinājumiem. Komisijai arī jāizlemj, vai uz Saeimas sēdi sūtīt tikai vienu kandidātu vai ļaut parlamentam izvēlēties no visiem pieciem. Tomēr neoficiāli avoti vēsta, ka aizkulišu vienošanās partiju starpā esot jau panākta. Saskaņā ar to par piemērotāko kandidāti atzīta Dace Ķezbere, kura esot tīkama arī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS). Kandidāte telefonsarunā neslēpa, ka ir ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības Jūrmalas nodaļas biedre un plāno turpināt darboties partijā, arī ja tiks ievēlēta padomē. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums aizliedz padomes loceklim vienlaikus būt partijas amatpersonai, bet šis aizliegums neattiecas uz politisko organizāciju ierindas biedriem. Kā savas galvenās prioritātes padomes locekļa statusā Ķezbere minēja jautājumu par sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, Latvijas Radio un LTV apvienošanu, kā arī mazo televīziju nākotni pēc 2017. gada, kad beigsies līgums par apraidi nacionālajā tīklā. “Bez tā visa mums nopietni jāstrādā pie LTV un LR arhīvu digitalizācijas. Ja to neizdarīsim, varam zaudēt daudz vēsturisku materiālu, jo cilvēki, kas šajos krājumos orientējas, pamazām mūs pamet,” teica Ķezbere.
Jau rakstīju, ka starp partijām pastāv neformāla vienošanās par kārtību, kā tiek sadalīti NEPLP locekļu amati, bet pašreizējais padomes sastāvs 2012. gadā tika izveidots, ignorējot šo aizkulišu vienošanos. Toreiz bez “sava cilvēka” padomē palika ZZS, viņa vietā amatu ieguva LZA virzītais Gints Grūbe. Tādēļ šoreiz ZZS viedoklis tiekot īpaši ņemts vērā. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne to noliedz: “Ar mani neviens ne par ko tādu nav vienojies. Šobrīd vienādas izredzes ir visiem pieciem pretendentiem un jāsaka, ka šoreiz ir pieteikušies tiešām spēcīgi kandidāti.”
Aprīlī pēc paša vēlēšanās NEPLP locekļa amatu pameta Gints Grūbe.
