Grozījumi Ārstniecības likumā. Vai domāts par ārstu pārstrādāšanās mazināšanu? 0
Ārstniecības likumā šogad stājas spēkā vairākas būtiskas pārmaiņas.
Ārstniecības personām būs pienākums informēt tiesu par gadījumiem, kad cilvēks, kuram kriminālprocesā noteikts medicīnisks piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda nosacījumus. Sniedzamās informācijas saturs un apjoms būs precizēts MK noteikumos, kas jāpieņem līdz šā gada 1. aprīlim.
Grozījumi likumā vēl nosaka iespēju ārstniecības personām pretendēt uz sertifikātu jaunizveidotās ārstniecības apakšspecialitātēs vai papildspecialitātēs bez atbilstīgas izglītības programmas apguves. Konkrētus kritērijus noteiks Ministru kabinets.
Likums papildināts ar jaunu pantu, nostiprinot tajā universitātes slimnīcu jēdzienu un atbilstības kritērijus. Universitātes slimnīca tātad ir daudzprofilu stacionārā ārstniecības iestāde, kur pacientiem sniedz sekundāros un terciāros veselības aprūpes pakalpojumus (augsti specializētus veselības aprūpes pakalpojumus, ko specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju); piedalās bakalaura, maģistra, rezidentu un doktora studiju programmu īstenošanā; veic zinātnisko un pētniecisko darbu, veicinot jaunu ārstniecības metožu un medicīnas tehnoloģiju ieviešanu.
Ārstniecības iestādes var brīvprātīgi pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotiem Eiropas references tīkliem, kuru mērķis ir nodrošināt īpašu specializētu augstas kvalitātes veselības aprūpi pacientiem, kuriem ir reta vai maz izplatīta, sarežģīta slimība.
Veselības ministrijai vēl būs jāizstrādā atsevišķi Ārstniecības likuma grozījumi, lai pakāpeniski atteiktos no ārstniecības personām noteiktās iespējas strādāt pagarināto darba laiku līdz pat 240 stundām mēnesī. Šī krīzes laika norma nebija pieņemama nedz pacientiem, nedz mediķiem, kuri strādāja uz spēku izsīkuma robežas, taču nesaņēma par to pienācīgu atalgojumu.
Turpmāk jaundzimušo reģistrā iekļaus ziņas ne tikai par Latvijas teritorijā dzimušajiem mazuļiem, bet arī viņu mātēm. Tas nepieciešams, lai analizētu jaundzimušo veselības tendences, ņemot vērā mātes veselību, grūtnieču aprūpes kvalitāti un citus rādītājus.