Grobiņā ūdeles bez žēlastības kož putnus 27
Grobiņas pagasta Dubeņos pēdējās nedēļās vistas un pīles jātur teju mājas istabā aiz atslēgas, lai pasargātu mājputnus no ūdelēm, kuras, visticamāk, pamukušas no līdzās esošās AS “Grobiņa” fermas. Grobiņas iedzīvotāji cīnās ar asinskārīgajiem plēsējiem kā nu māk, gan ar dakšām, gan tīkliem, jo zvēraudzētava neliekoties ne zinis par izmukušajiem dzīvniekiem.
“Vistu košana sākās pirms divām, trim nedēļām. Šajā laikā bojā gājuši 30 cāļi un piecas vistas. Vakar nokoda visus pēdējos cāļus. Viena ienāca iekšā arī mājās. Dzēru virtuvē kafiju, domāju, kaķis nāk, bet nē – baltā ūdele! Ja mēs vēl būtu vienīgie, bet visiem apkārt kož,” teic Dubeņu iedzīvotāja Arnita Leimante. “Cilvēki ir redzējuši, ka uz zvērsaimniecību tika atvestas ūdeles, un, krāmējot ārā no mašīnas, liela daļa ir izmukušas. Strādnieki to esot redzējuši, bet nav likušies zinis,” teic A. Leimante. Tāpēc Grobiņas iedzīvotāji ar ūdelēm cīnās, kā māk. Piemēram, Arnitas ģimenei izdevies likvidēt piecas baltās ūdeles, trīs paguvušas aizmukt. Ūdeļu noķeršanai vistu būrī tiekot izmantoti tīkli un dakšas. Dzīvu kodēju nav izdevies sagūstīt, bet, ja būtu, tad tāpat nebūtu kur to plēsēju turēt, lai varētu atrādīt saimniekiem.
“Kā zvērsaimniecība saveda ūdeles, tā tas murgs sākās, katru dienu pa ūdelei, ir bijušas pat divas dienā. Kas to tagad atlīdzinās? Pīlēm kakli sakosti, tās dzīvotājas nebūs…” sašutusi arī Daiga Jakimaviča.
AS “Grobiņa” valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis, kad viņu sazvanīju Rīgā, teicās neko nezinot par grobiņnieku likstām. Viņš apsolīja sazināties ar fermas strādniekiem, lai veic apgaitu pa perimetru un pārbauda, vai žogā nav kāds caurums. “Speciāli pirms trim gadiem Dubeņos uzlikām jaunu žogu, investējot 180 tūkstošus eiro, – ja nu kāda izsprūk no būra vai pārkraujot izmūk. Lai netiek pavisam brīvībā. Diemžēl regulāri krāsainā metāla tīkotāji žogā izgriež caurumus, lai varētu tikt pie alumīnija dzirdnēm.” Uzņēmuma vadītājs apstiprināja, ka visu jūliju tik tiešām Dubeņos pārkrautas ūdeles, kas atvestas no Vērgales fermas, kur galvenokārt ir vaislas dzīvnieku ganāmpulks. Dubeņos pārsvarā ir ataudzējamo ūdeļu kucēnu ganāmpulks.
G. Jaunsleinis izteica varbūtību, ka, iespējams, Grobiņā vistas un pīles nokož savvaļā savairojušās ūdeles. “Man ir zvanījuši pat no Rucavas un prasījuši, vai tās nav ūdeles. Nē, tik tālu mūsu ūdeles nevar aizkļūt. Bet mēs ļoti uzmanām, lai ūdeles nenokļūst savvaļā, jo tām tikpat kā nav dabisko ienaidnieku.” Ar ūdelēm līdzvērtīgi spēj cīnīties tikai ūdri, mazliet arī lapsas, jenotsuņi. Ir novērots gadījums, kad lūša mātīte savas migas ar mazuļiem tiešā tuvumā nogalinājusi Amerikas ūdeli.
Grobiņas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Dabars, trešdien sazvanīts, atteicās izteikties par iedzīvotāju nedienām ar zvēraudzētavas iemītniekiem un informēja, ka vietvaras viedokli deleģēts izteikt sabiedrisko attiecību speciālists, kurš savukārt solīja noskaidrot situāciju, bet vēlāk uz tālruņa zvaniem neatbildēja.
Tikmēr zvēraudzētavas vadītājs G. Jaunsleinis aicināja no ūdelēm cietušos sazināties ar viņu un solīja rast risinājumu.
AS “Grobiņa” valdes priekšsēdētājs apstiprināja, ka uzņēmumam turpinās tiesiskās aizsardzības process, kurā veiktas izmaiņas, – tas pagarināts par diviem gadiem, lai varētu pilnībā norēķināties ar kreditoriem. Tā kā 2016. gadā pasaules tirgos notika kažokādu pārdošanas cenas dramatisks kritums, AS “Grobiņa” nespēja izpildīt pilnā apjomā savas saistības pret kreditoriem un, lai izvairītos no maksātnespējas procesa, iesniedza tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Tiesiskās aizsardzības process pagarināts līdz 2020. gada 30. jūnijam.
Neraugoties uz finansiālajām problēmām, zvēraudzētava vienojusies ar Kanādas izsoļu namu “NAFA” par finansējuma piešķiršanu kažokzvēru nobarošanai arī 2018. un 2019. gada sezonai. Uzņēmums plāno līdz 2020. gadam kāpināt ražošanas apjomus līdz 180 tūkstošiem ādām gadā ar vidējo pārdošanas cenu 34 eiro par ādu.
“Šobrīd ir viszemākās ādu cenas nozares vēsturē. Tas saistīts gan arī pārprodukciju, jo samazinājies pieprasījums trijos ļoti nozīmīgos tirgos. Krievijas tirgū pieprasījums pēc ūdeļu ādām samazinājies, jo kritusies rubļa pirktspēja, Ziemeļamerikā aizvadītajos trīs gados ziema sākusies februārī, kad vairs ūdeļādas izstrādājumus nepērk, un Ķīnā savukārt apstājusies straujā ekonomiskā izaugsme,” piebilda G. Jaunsleinis.
AS “Grobiņa” 2017. gadā palielinājusi apgrozījumu par 15%, tam sasniedzot 3,137 milj. eiro, liecina “Firmas.lv” dati. Pērn uzņēmums cietis 338 tūkst. eiro zaudējumus. Uzņēmums nodarbina 68 darbiniekus.
Amerikas ūdeles Latvijā
Pēc Valsts meža dienesta informācijas Latvijā savvaļā mīt vairāk nekā 20 tūkstoši Amerikas ūdeļu, kas ir pēcnācēji no zvēraudzētavām pamukušajiem dzīvniekiem, kā arī ieceļojot no Lietuvas un Igaunijas. Galvenokārt tas noticis no Lietuvas pa Ventas baseina upēm.
Amerikas ūdele atšķirībā no Eiropas ūdeles nevairās arī no cilvēku apdzīvotām vietām un bieži novērota pilsētu kanālos un citās ūdenstecēs.
Amerikas ūdele ir aktīva visu gadu un visu diennakti. Labi peld un nirst. Tā ir ievērojami kustīgāka, aktīvāka un agresīvāka nekā Eiropas ūdele un tāpēc parasti to izspiež no labākajām dzīvesvietām.
Amerikas ūdele ir auglīgāka par Eiropas. Metienā var būt no 2 līdz 12 kucēni, bet vidēji 4 – 6.
