Gripas vietā šogad pneimonija un metapneimovīruss — vai ziema sagādās negaidītu veselības krīzi? 0
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem gripas slimnieku ir samērā maz, toties pieaudzis pneimoniju un cilvēka metapneimovīrusu izraisīto saslimšanas gadījumu skaits.
Gada nogales statistika
Lai gan 2024. gada nogalē gripas izplatība joprojām bija zema, taču tā nebūs ilgi, ar to jārēķinās. Gandrīz četrdesmit ģimenes ārstu praksēs, kuras tajā iesaistītas kopš sezonas sākuma (40. nedēļas), līdz gada beigām reģistrēti tikai nedaudz vairāk par trim simtiem gadījumu, pārsvarā Rīgā. Toties kopš sezonas sākuma Latvijā reģistrēta augstākā saslimstība ar pneimoniju, kāda nav novērota vismaz desmit pēdējos gados, piemēram, 51. monitoringa nedēļā ģimenes ārstu praksēs vērsās 130 pacienti, kuriem diagnosticēta pneimonija (186,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Visaugstākā saslimstība reģistrēta bērniem vecumā 5–14 gadi, kā arī 0–4 gadu vecuma grupā.
No pērnā gada nogalē nedēļas laikā veiktajiem testiem Covid-19 apstiprināšanai 7,8% bija pozitīvi, bet slimnīcās tika uzņemti 56 saslimušie.
Kopš sezonas sākuma Latvijā reģistrēti 68 Covid-19 pacientu nāves gadījumi. Statistika liecina, ka no kopējā ambulatoro apmeklējumu skaita medicīnas iestādēs saistīta ar augšējo elpceļu infekciju simptomiem.
“Turpina palielināties smagas akūtas respiratoras infekcijas (SARI) pacientu īpatsvars stacionāros – no 3,9% (50. nedēļa) līdz 8,1% (52. nedēļa) no kopējā uzņemto pacientu skaita. Savukārt monitoringa 52. nedēļā jau 19,3% paraugu bija pozitīvi uz gripu un 5,1% uz SARS-CoV-2,” jaunākos datus min centra komunikācijas nodaļas pārstāve Ilze Ūdre.
Cilvēka metapneimovīruss – vai bīstams?
Dažu labu satrauc ziņas, ka Ķīnā 2024. gada nogalē pieaugusi saslimstība ar cilvēka metapneimovīrusu (cMPV). Arī Latvijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nacionālās mikrobioloģijas laboratorijas dati liecina par sporādiskiem šā vīrusa izraisītiem saslimšanas gadījumiem. 2024. gada pēdējā nedēļā to īpatsvars bija palielinājies no 0,4 līdz 2,4% no kopējā pārbaudīto paraugu skaita.
Metapneimovīruss ir samērā nesen – 2001. gadā – atklāts vīruss, kurš pēdējos gados atzīts par nozīmīgu elpceļu infekciju izraisītāju, kas bieži tiek sajaukts ar citiem vīrusiem, piemēram, respiratoro sincitiālo vīrusu vai gripu, jo simptomi ir līdzīgi.
Cilvēka metapneimovīruss ir vīruss, kas izraisa augšējo un apakšējo elpceļu slimības visu vecuma grupu cilvēkiem, īpaši maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar novājinātu imūnsistēmu.
Vīruss visbiežāk cirkulē ziemas un pavasara mēnešos. Ar to var inficēties gaisa pilienu ceļā, no slimas personas klepojot, šķaudot, kā arī sarokojoties, infekcijas izplatīšanās iespējama, arī saskaroties ar piesārņotām virsmām un priekšmetiem.
Inkubācijas periods ilgst 3–6 dienas, bet vidējais slimības ilgums var atšķirties atkarībā no smaguma pakāpes. Simptomi ir līdzīgi citām vīrusu izraisītām elpceļu infekcijām: paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, aizlikts deguns, kakla sāpes, klepus, elpas trūkums. Šie simptomi var progresēt līdz bronhītam, un smagos gadījumos vīruss var izraisīt pneimoniju, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām slimībām. Profilakse ir tāda pati kā Covid-19 vai gripai – gan bieža roku mazgāšana, gan telpu vēdināšana, gan virsmu dezinficēšana.
