Gripas simptomi var liecināt par HIV vīrusu 0
Kakla sāpes, paaugstināta temperatūra, palielināti kakla limfmezgli u.c. vispārējie saaukstēšanās simptomi var liecināt par HIV vīrusu organismā. Vairumā gadījumā pie šiem simptomiem cilvēks pat neiedomājas par HIV vīrusu, bet, ja temperatūra saglabājas ilgāku laiku, tad slimnieks vēršas pie ārsta, tiek nodotas pilnas asins analīzes, un, ja rezultāti liecina par iespējamu HIV vīrusu organismā, tad pacients tiek nosūtīts uz Latvijas Infektoloģijas centru, lai pilnībā izslēgtu vai apstiprinātu diagnozi. „Šādi gadījumi ir laime, kad pacients laicīgi nonāk Latvijas Infektoloģijas centrā, skaidro Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste prof. Baiba Rozentāle.
Kā cilvēks var inficēties ar HIV vīrusu?
Cilvēks var inficēties dabīgā vai nedabīgā veidā. Kā dabīgie inficēšanās ceļi tiek izdalīti – seksuālās transmisijas ceļš (dzimumakta laikā ar inficētu personu netiek lietots prezervatīvs) un vertikālās transmisijas ceļš (bērns var inficēties ar HIV no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā). Kā nedabīgais inficēšanās ceļš ir artificiālais ceļš (ar HIV var inficēties, izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot narkotiskās vielas).
Seksuālās transmisijas ceļš
Ja inficēta cilvēka asinīs ir HIV vīruss, tas nokļūst arī spermā, vaginālajā šķidrumā u.c.Ja netiek izmantots drošs sekss ar nezināmiem partneriem, ir bieža dzimumpartneru maiņa, tad pieaug risks, ka šajā dabīgajā ceļā var notikt inficēšanās ar HIV vīrusu.
Vertikālās transmisijas ceļš
Otrs dabīgais, bet ļoti dramatiskais veids ir tā saucamais vertikālās transmisijas ceļš. Piemēram, māmiņa, kas gaida bērniņu un ir inficēta ar HIV, var inficēt arī savu bērnu (vīruss caur placentu var nokļūt bērna organismā). Šāds risks ir 20- 30% no visiem gadījumiem.
Lai pasargātu jaunās dzīvības no HIV vīrusa, tiek nodrošināts grūtnieču skrīnings – tad, kad topošā māmiņa stājas uzskaitē pie ģimenes ārsta vai ginekologa, lai novērotu, kā norit grūtniecība, viņai tiek ņemta virkne analīžu. Starp analīzēm ir arī antivielu noteikšana uz cilvēka imūndeficīta vīrusu – HIV. Ja šī analīze ir pozitīva, tiek veikta papildu izmeklēšana. Ja tiešām pierādās, ka sieviete ir inficēta ar HIV, viņai tiek nozīmēti medikamenti – tā saucamajai vertikālās transmisijas profilaksei. Tā ir ļoti efektīva, un risku inficēties samazina desmitkārtīgi. Ja pieņemam, ka risks inficēties ir 20 – 30 % gadījumu, tad saņemot medikamentus, paliek tikai 2 – 3% iespēja inficēties.
Ir ļoti būtiski gan stāties uzskaitē pie speciālista grūtniecības laikā, gan veikt analīzes. Ir vairāki gadījumi, kad analīžu rezultāti uzrāda, ka sieviete ir inficēta ar HIV vīrusu un tādā gadījumā viņa var pasargāt bērnu, saņemot medikamentus. Tas netiek darīts tikai tādos gadījumos, ja sieviete nav gājusi pie ārsta. Piemēram, ir mātes, kuras nav stājušās uzskaitē, lieto narkotikas, un viņu pirmā satikšanās ar ārstu ir tad, kad viņām jādzemdē. Ja sieviete, kas nav bijusi uzskaitē un viņai nav mātes pase, nokļūst slimnīcā, tiek veikts ekspresizmeklējums uz HIV vīrusu. Sievietei, kas ir HIV pozitīva, ir jāveic ķeizargrieziens, jo dabīgajās dzemdībās bērns var inficēties. Iespējams,bērns caur placentu nav inficējies, bet var inficēties tieši dzemdību procesā.
Ķeizargrieziena laikā sievietei intravenozi tiek ievadīts pretvīrusu preparāts pret HIV, un bērns pirmo dzīves mēnesi uzreiz no pirmās dienas saņem medikamentu pret HIV sīrupa veidā. Tādējādi var samazināt vertikālāstransmisijas risku un bērniņa inficēšanās iespēju.
Bērniņi, kas ir dzimuši ķeizargriezienā un ir saņēmuši speciālo sīrupu, tiek uzskatīti par HIV eksponētiem. Viņi ir eksponēti, bet speciālisti vēl nezina, vai viņi ir HIVinficēti. Šie bērni ir Latvijas Infektoloģijas centra uzskaitē līdz divu gadu vecumam. Līdz divu gadu vecumam bērni tiek regulāri izmeklēti – viena mēneša vecumā, trīs mēnešu vecumā, pusgada secumā, gada vecumā. Visbiežāk jau gada vecumā var saprast, vai bērniņš ir HIV iniciēts. Ja bērns nav HIV pozitīvs, viņu noņem no uzskaites, savukārt gadījumā, ja tomēr ir, bērns paliek uzskaitē, bet viņš vēl nav jāārstē ar pretvīrusu preparātiem, jo ir ļoti stingri kritēriji, kad ir jāuzsāk ārstēšana. Šāds bērns ir regulāri jākontrolē, ir vesels algoritms, kas tiek izsniegts vecākiem.
Diemžēl ir arī tādi bērni, no kuriem vecāki atsakās, viņi nokļūst bērnu namā, zīdaiņu namos. Ir arī tādi gadījumi, kad sieviete tiešām pieder pie sociālā riska grupas, bet viņa neatsakās no sava bērna, viņa ir gatava bērnu audzināt, bet māte turpina lietot narkotiskās vielas. Viņa neved bērnu uz kontroli tik bieži, cik regulāri tas būtu jāveic. Tādos gadījumos Latvijas infektoloģijas centra sociālais darbinieks mēģina sazināties ar šiem vecākiem. Mums nav tiesību šīs ziņas nodot sociālajiem dienestiem, mums nav tiesības konfidencialitātes dēļ šīs ziņas nodot bāriņtiesai. Tāpēc ir duāla attieksme – vai bērns ir pie vecākiem, kurš nav izmainījis savu dzīvesveidu, vai arī šis bērns ir bērnunamā, un šajos gadījumos, bērni, kuri ir HIV pozitīvi vai HIV eksponētie, tiek vesti uz kontroli regulāri, un bērns saņem medikamentus, kad tas ir nepieciešams.
Artificiālais ceļš
Ar HIV vīrusu var inficēties nedabīgā (artificiālā) ceļā, izmantojot vienu adatu un šļirci, injicējot narkotiskās vielas. 1987. gadā Latvijā tika reģistrēts pirmais HIVinficēts pacients. Līdz 1999. gadam tika reģistrēti 10, 15, 20 gadījumi gadā, un tie galvenokārt bija homoseksuāli orientēti vīrieši.Pirmā ārstēšanabija pieejama no 1990. gada. 1996. gadābija milzīgs apvērsums HIV ārstēšanas medikamentu pieejamībā.
1999. gadā Latvijā ienāca heroīns, un tas bija traģiski. Ar heroīna ienākšanu strauji palielinājās narkomānu skaits. Katru gadu tika reģistrēti 500 jauni HIV gadījumi. Šobrīd tie ir 200 – 230 jauni gadījumi gadā.
Ko HIV vīruss dara organismā?
Kad cilvēks inficējas ar HIV vīrusu, viņš to, protams, nejūt, bet ko dara vīruss? Tas ļoti intensīvi vairojas, jo ir atradis tam labvēlīgu vidi. Vai pēc kāda laika cilvēka organisms, kurā ir vīruss, kaut kādā veidā atbild ar klīniskām pazīmēm uz to, ka svešs vīruss ir iekļuvis viņā un vairojas no šūnām? Jā, bet visbiežāk tas netiek uzreiz atpazīts, jo organismam ir ļoti vienveidīgas atbildes reakcijas uz dažādām slimībām, piemēram, nav savs simptoms HIV vīrusam, gripai u.tml. Protams, katrai slimībai, kad tā attīstās smagi, ir raksturīgie simptomi, bet pirmie simptomi ir vispārēji, kas var izpausties, piemēram, kā kakla sāpes, paaugstināta temperatūru, palielināti kakla limfmezgli.Citreiz HIV izpaužas argripai līdzīgiem simptomiem. Kurš gan iedomāsies, ka ir inficēts ar HIV, ja sāp galva, ir klepus?
HIV vīruss ir ārkārtīgi neizturīgs. Pirmkārt, ja asinis ir izžuvušas, vīruss ir aizgājis bojā. Ja ir bijuši kaut sekundi tieši saules stari, HIV vīruss ir aizgājis bojā. HIV ļoti strauji vairojas, līdz ar to daba ir ieprogrammējusi to, ka tas ir ļoti neizturīgs, un tāpēc, ka vīruss ir tik neizturīgs, tas tik izmisīgi vairojas, lai saglabātos.
Vai ir kādi pirmie simptomi, kas liecina par HIV vīrusu organismā?
60% cilvēku pēc inficēšanās ar HIV vīrusupēc divām nedēļām ir jūtamas kādas nespecifiskas pazīmes, kas liecina, ka vīruss vairojas, piemēram, saaukstēšanās un gripas simptomi, taču diemžēl liela daļa pacientu šajā stadijā netiek atpazīti. Tādos gadījumos HIV vīruss paliek dzīvot cilvēka organismā un „aizmieg”, guļot pat 10 – 12 gadus, lai gan šis cilvēks ir infekcijas avots.
Pēc tam cilvēkamir kaut kāda cita slimība, visbiežāk infekcijas slimība, piemēram, gripa un,kad nāk kāda cita infekcija, atkal aktivizējas HIV vīruss un sāk vairoties. Tad sāk parādīties jau citas slimības un nevar atrast vainu, kāpēc tā ir. Varbūt cilvēks pat nokļūst slimnīcā. Ja šajā gadījumā neiedomājas par HIV vīrusu, nesazinās ar infektologu un nenozīmē HIV testu, tad tas netiek uzzināts. Tad kad jau ir AIDS stadija, tad ir ļoti daudz slimības, visbiežāk kā AIDS indikators ir tuberkuloze, tāpēc visi tuberkulozes slimnieki tiek izmeklēti uz HIV. Otra biežākā ir herpes vīrusa infekcija un dažādi plaušu karsoņi, vismaz divas vai vairāk reizes gadā, pneimonijas, audzēji, salmoneloze, sēnīšu infekcijas.
Lai varētu efektīvi ārstēt HIV pacientus ir nepieciešama ļoti smalka laboratorija, kāda ir tikai Latvijas Infektoloģijas centrā. Vairāk kā 90% HIV inficēto dzīvo Rīgā, ārpus Rīgas slimnieku ir mazāk. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikuma ir ieviesta decentralizēta sistēma – katrā reģionā ir slimnīca, kur ir infektologs, kurš ir tiesīgs izrakstīt medikamentus (tos nozīmē konsīlijs, kas izraksta pirmo recepti). Kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība (HIV medikamentus valsts kompensē 100% apmērā) paredz, ka līdzestīgiem pacientiem drīkst izrakstīt medikamentus līdz trīs mēnešiem. Vienreiz uzsākta terapija nekad nav pārtraucama.
Ja ir aizdomas, pārbaudies!
Ja cilvēkam ir aizdomas, ka viņam ir bijis kāds no HIV inficēšanās mehānismiem, ir jāveic pārbaude. Piemēram, varbūt tikai vienīgā neapdomīgā gadījuma injekcija ar vienu adatu un šļirci varbūt par iemeslu inficēšanai, tāpat kā atsevišķi dzimumkontakti bez droša seksa. Ja cilvēkam ir aizdomas,ir jādodas uz Latvijas Infektoloģijas centru vai pie ģimenes ārsta, lai veiktu pārbaudi.
