Gripa vai saaukstēšanās – kā atšķirt un ārstēties 0
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) no otrdienas, 15. janvāra, izziņojis gripas epidēmijas sākumu, jo reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits ģimenes ārstu praksēs pārsniedzis noteikto slieksni. Īpaši daudz saslimušo ir Valmierā, kur gripa skārusi 164 no katriem 100 000 iedzīvotājiem. Arī citas augšējo elpceļu infekcijas – adenovīrusi, koronovīrusi un paragripas vīrusi – nesnauž. Visstiprāk tie plosās Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī.
Gripai pēkšņs sākums
“Vakar pulksten divos dienā man sākās gripa,” apmēram tā savam ģimenes ārstam bieži vien sūdzas pacienti, jo šai infekcijas slimībai atšķirībā no citām vīrusu izraisītajām augšējo elpceļu saslimšanām raksturīga ļoti strauja attīstība (tādēļ slimnieki bieži vien var samērā precīzi minēt saslimšanas laiku), krasa temperatūras paaugstināšanās, sajūta, ka lauž kaulus, galvassāpes.
Šosezon Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, cirkulē A tipa gripas vīrusi, kas ietilpst arī pieejamajā gripas vakcīnā, kuru izmantot vēl nav par vēlu, jo tā iedarbojas jau divu nedēļu laikā, bet gripas epidēmija parasti ilgst no 6 līdz 12 nedēļām.
SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa stāsta, ka līdz pagājušā gada beigām bija vakcinējušies vairāk nekā 33 000 Latvijas iedzīvotāju. Šīs vakcinācijas mērķis gan nav aptvert pilnīgi visu populāciju, bet galvenokārt pasargāt no smagām gripas komplikācijām tos, kuri pieder tā sauktajai augsta riska grupai, piemēram, grūtnieces, mazus bērnus, hroniski slimus, vecus cilvēkus (pērn no gripas izraisītajām komplikācijām nomira 91 Latvijas iedzīvotājs). Šai grupai valsts vakcīnu apmaksā 50 vai 100% apmērā.
Tomēr vakcinācija pret gripu mūsu valstī nav pārāk populāra, tādēļ speciālisti iesaka par tās ārstēšanu jau laikus apspriesties ar savu ģimenes ārstu, sagādāt viņa ieteiktos medikamentus un zāļu tējas, jo slimošanas laikā ir daudz jādzer.
Manot pirmos gripas simptomus, var vērsties pie ārsta pa tālruni vai klātienē – akūto pacientu pieņemšanas laikā, bet vēlā vakarā vai naktī – zvanīt pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni vai meklēt tuvāko dežūrārstu. Epidēmijas laikā valsts apmaksā arī ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem, kuriem jāmaksā tikai valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums – 2,85 eiro, ja vien viņi nav no tā atbrīvoto cilvēku kategorijā (bērni, 1. grupas invalīdi, politiski represētie, trūcīgās personas).
Ja gripai pievienojas jauni, līdz šim nebijuši simptomi, piemēram, klepus, elpas trūkums, smagas intoksikācijas pazīmes (izteikts bezspēks, miegainība, stipras galvassāpes), ja drudzis turpinās ilgāk par piecām dienām vai slimības norise dienu no dienas kļūst tikai smagāka, jāsāk domāt, vai gripai nav pievienojusies bakteriāla infekcija vai sākušies vēl kādi sarežģījumi.
Īpaši uzmanīgiem jābūt tad, ja šādā stāvoklī nonāk mazs bērns vai gados vecs cilvēks.
Tad jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde. Starp citu, šī gada pirmajā nedēļā slimnīcā nokļuva 106, bet otrajā – 116 gripas slimnieki, vēl attiecīgi 19 un 33 pacienti tika hospitalizēti ar diagnozi gripas izraisīta pneimonija.
Saaukstēšanās tuvojas nesteidzīgi
Ja pašsajūta bojājas pakāpeniski, piemēram, ar niezēšanu un sāpēm kaklā, apdullušu galvu, nelielu drudzi, reizēm arī ar sliktu dūšu vai pat vemšanu, visticamāk, tā par sevi liek manīt kāda no augšējo elpceļu infekcijām. Bieži vien no slimības izsargāties vai vismaz atvieglot tās gaitu palīdz dažādi dabas valsts līdzekļi, piemēram, bišu produkti. Lai ziemā neslimotu, ikvienam dienā vajadzētu apēst vismaz ēdamkaroti medus.
Ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa stāsta: “Ja sāp kakls, jākošļā šūnu medus, jo tajā ir ne tikai vasks, bet nedaudz arī propolisa un ziedputekšņu, kas iznīcina mikrobus un vīrusus, vai arī lēnām jānosūkā karote medus. Ja gadījies saaukstēties, jāsilda kājas un jādzer silta ārstniecisko augu tēja, piemēram, liepziedu vai kumelīšu, pievienojot medu, kas spēcinās organismu, palīdzēs tam ātrāk saņemties un uzveikt vīrusus. To gatavojot, nevajag procesu steidzināt: vispirms aplejiet drogas ar karstu ūdeni un ļaujiet ievilkties, bet medu, lai tas nezaudētu savas vērtīgās vielas, vajag pievienot pirms pašas lietošanas, kad ūdens vairs nav tik karsts.”
Zināms, ka medus sastāvā esošās bioloģiski aktīvās vielas un to mijiedarbība piešķir tam antibakteriālas īpašības.
Diemžēl tās ir visai nestabilas – pat 37 °C temperatūra veicina to zudumu, bet temperatūrā, kas pārsniedz 45–50 °C, kā arī ilgi uzglabājot, medus sastāvā esošie ogļhidrāti sāk pārvērsties par hidroksimetilfurfurolu (HMF) – potenciāli kancerogēnu vielu, kuru svaigs medus tikpat kā nesatur.
Augšējo elpceļu infekciju profilaksei apiterapeite iesaka lietot propolisu. Pieaugušam cilvēkam ik rītu būtu jānosūkā tējkarote cukura ar 25 pilieniem propolisa šķīduma spirtā. Ja imunitāte ir ļoti vāja, to var darīt pat divas reizes dienā ēdienreižu starplaikos. Tiem, kuri mēdz bieži slimot, propolisu ieteicams lietot kursa veidā vienu līdz trīs mēnešus no vietas. Imunitātes stiprināšanai pēc pārslimotas gripas vai citas saslimšanas noder tējkarote ziedputekšņu vai bišu maizes vienu vai divas reizes dienā, kuru lēni nosūkā. Ja ziedputekšņi negaršo, tos var izšķīdināt glāzē ūdens vai sajaukt ar medu.
