Gripa palēnām tuvojas 1
Gada nogalē Latvijas aptiekās nevarēja iegādāties vakcīnas pret gripu, tādēļ daudzi no tiem, kuriem ģimenes ārsts to bija izrakstījis ar 50% vai 100% atlaidi, bija pamatoti uztraukušies. Tāda situācija bija radusies, jo viens no ražotājiem bija pārtraucis vakcīnu piegādi Latvijas tirgum. Patlaban kompensējamo zāļu sarakstā iekļauta jauna vakcīna, tādēļ seniori, hroniski slimi cilvēki un vecāki, kuri vēlas sapotēt bērnus vecumā līdz diviem gadiem, var droši doties pēc tās uz aptieku.
Diemžēl gripas vakcīnas tiek ražotas noteiktai sezonai, ņemot vērā prognozēto gripas tipu izplatību, un tām ir salīdzinoši īss derīguma termiņš, tādēļ tās nevar iepirkt vairumā un veidot krājumus nebaltai dienai, kā tas ir ar citām vakcīnām.
“Šajā gripas sezonā izplatās gan A, gan B tipa gripas vīrusi. Līdz šim brīdim dominējošie vīrusi ir līdzīgi vakcīnas sastāvā iekļautajiem. Tas nozīmē, ka vakcīnas efektivitāte ir augstāka nekā pagājušajā sezonā,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Anete Jansone. Tā kā imunitātes izstrādei vidēji nepieciešamas 10 – 14 dienas, vēl var paspēt vakcinēties pret šo infekcijas slimību, jo epidemiologi saslimstības pieaugumu Latvijā prognozē tikai janvāra beigās. Arī citur Eiropā gripas epidēmija tā īsti nav sākusies. Par zemu gripas intensitāti ziņojušas 25 monitoringā iesaistītās valstis, bet Somijā, Izraēlā, Nīderlandē un Turcijā tā ir vidēji intensīva.
Pēdējos gados iedzīvotāju skaits, kuri vakcinējas pret gripu, ir diezgan nemainīgs – ik gadu to dara tikai apmēram 1%. Pēdējo divu sezonu laikā vidēji pret gripu vakcinējušies vairāk nekā 15 000 cilvēku. “Novērojumi no iepriekšējiem gadiem liecina, ka neliels vakcinēto pieaugums vērojams pēc smagākas gripas sezonas, un otrādi – pēc vieglas gripas sezonas nākamajā gadā vakcinēšanās samazinās. Šajā sezonā interese par vakcināciju ir nedaudz lielāka nekā pērn,” atzīst A. Jansone, norādot, ka kopumā imunizācijas līmenis mūsu valstī ir ļoti zems arī riska grupās, kurām valsts daļēji vai pilnībā kompensē vakcīnas cenu.
Turpretī dažās Eiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā, pret gripu katru sezonu tiek vakcinēti pat virs 75% iedzīvotāju, kas pieder pie riska grupām (bērni, grūtnieces, veci un hroniski slimi cilvēki). Piemēram, Lielbritānijā plaši vakcinē skolēnus, lai mazinātu gripas vīrusu izplatību sabiedrībā, jo ar gripu visvairāk slimo bērni un pusaudži. ASV jau vairākus gadus imunizācijas līmenis pārsniedz 40%, jo tiek vakcinēti visi iedzīvotāji, neizdalot riska grupas. Tas tādēļ, ka, palielinoties kopējai imunitāte pret gripu, samazinās inficēšanas risks arī apdraudētajām grupām.
Plašākai vakcinācijai pret gripu Latvijā ir dažādi šķēršļi – kaut vai tas, ka lielākajai daļai cilvēku tā jāveic par savu naudu. Tā maksā 6 – 10 eiro. Arī tiem, kam pienākas valsts kompensētās gripas vakcīnas, pēc tām pašiem jādodas uz aptieku. Vienkāršāk būtu, ja šo 50 vai 100% atlaidi piemērotu pakalpojumam – vakcinācijai, ko veic poliklīnikā vai ārstu praksē.
Arī Imunizācijas valsts padome aicinājusi Veselības ministriju izskatīt jautājumu par pretgripas vakcīnu pieejamību un apmaksas sistēmas pilnveidošanu.
