Ko darīt, lai griķi nekristu veldrē 0
Jautājums. Kā bioloģiski audzēt griķus, lai tie nekrīt veldrē? ANDRIS AIZKRAUKLĒ
Griķi ir ļoti pieticīgi, labi aug vieglās, smilšainās augsnēs pat ar skābu reakciju (pH 4,6–4,7). Barības vielām bagātā augsnē raženi attīstās lielākoties lapas, un tas nebūt nav labi. Arī ar trūdvielām pārsātinātā karbonātu augsnē vai zemē, kur iepriekš lekni auguši tauriņzieži, griķi stiepjas garumā. Tas ir iemesls krišanai veldrē, bet cēlonis – pārāk daudz slāpekļa mēslojuma, ko griķi saņēmuši.
Pēc bioloģiskās saimniecības “Kalna Smīdes” īpašnieka Jāņa Sietiņsona teiktā, griķu augšana ir ļoti atkarīga no augsnes un izvēlētā priekšauga. Par pārmēslošanu nav jāuztraucas, ja pirms griķiem audzē kultūraugus, kas patērē barības vielas, bet paši augsnei neko nedod. Tāda ir klasiskā labība – auzas, rudzi. Audzējot pēc graudaugiem griķus, tie dod savu pienesumu augsnei, barības vielas uznesot aramkārtas slānī. Pēc griķiem ieteicams atkal audzēt kultūraugus, kas ir šo barības vielu patērētāji, piemēram, graudaugus.
Saimniecībā “Kalna Smīdes” griķus sēj gan tīrsējā, gan pasējā ar amoliņu. Šādu maisījumu dravnieks izvēlējies, respektējot bišu vajadzības un ņemot vērā prasību, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā tauriņziežiem saimniecībā jābūt ne mazāk kā 20% apmērā. Jānis Sietiņsons griķus sēj ar 15% pazeminātu izsējas normu, zem tiem pasējot 15–20 kg/ha tauriņziežu.
