Griķi, nātres, ceļtekas – antibiotiku alternatīva cūku ganāmpulkam 0
Autori: Anda Valdovska, Dr. Med. vet., LLU Veterinārmedicīnas fakultāte
Daiga Gāliņa, veterinārārste, lektore, LLU Veterinārmedicīnas fakultāte
Gan ceļteku, griķu un lielo nātru piedeva, gan arī probiotiku piedeva pozitīvi ietekmē cūkgaļas kvalitāti un uzturvērtību. Savukārt probiotiku un griķu kliju piedeva dod sivēniem lielāku dzīvmasas pieaugumu.
Jau desmit gadus Eiropas Savienībā ir aizliegta antibiotiku kā dzīvnieku organisma aizsargspēju un augšanas stimulatoru pievienošana dzīvnieku barībai. Vienlaikus globālajā tirgū aizvien vairāk tiek pieprasīta cūkgaļa ar augstiem kvalitatīvajiem rādītājiem. Cūkkopības uzņēmumiem nākas meklēt aizvien jaunus veidus savas ražošanas efektivitātes palielināšanai. Stingras prasības ir jāizpilda arī tiem cūku audzētājiem, kuru uzņēmumi darbojas bioloģiskās lauksaimniecības statusā. Līdz ar to zinātniekiem jāmeklē jauni barības līdzekļi un to kombinācijas, lai celtu cūkkopības nozares efektivitāti un apmierinātu patērētāju pieprasījumu pēc augsti kvalitatīvas cūkgaļas.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes zinātnieku mērķis bija noskaidrot dažu Latvijas izcelsmes ārstniecības augu, sējas griķu kliju un probiotiku maisījuma ietekmi uz sivēnu dzīvmasas pieaugumu un kautķermeņu gaļas kvalitatīvajiem rādītājiem – sausnas, proteīna un intramuskulāro tauku daudzumu, holesterīna un taukskābju daudzumu. Eksperimenta laikā tika analizēti arī sivēnu asins bioķīmiskie rādītāji. Pētījumā izveidota kontroles un trīs eksperimentālās sivēnu grupas (fito grupa, probiotiku grupa, kā arī probiotiku un griķu kliju grupa). Fito grupas dzīvnieki (no divu nedēļu vecuma) astoņas nedēļas ilgi saņēma lielās nātres un ceļtekas augu pulvera piedevu, probiotiku grupa – ProbioHelp piedevu, bet probiotiku un griķu grupa saņēma probiotiku ProbioHelp un 3% apmērā no kopējās barības devas griķu kliju maisījumu. Probiotikas, griķu klijas un ārstniecības augi izvēlēti, balstoties uz zinātniskās literatūras atziņām par to labvēlīgo ietekmi uz dzīvnieka organismu.
Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas, nepieciešamā daudzumā ievadīti organismā, aizsargā gremošanas traktu no patogēnās mikrofloras iedarbības. Pētījumā izmantotais preparāts ProbioHelp satur pienskābes baktērijas un rauga kultūras, kas paredzētas gremošanas trakta mikrofloras stabilizēšanai un gremošanas procesu uzlabošanai.
Griķi, ceļtekas, nātres…
Pasaulē jau gadsimtiem ilgi izmanto dažādus ārstniecības augus veselības uzlabošanai. Lopkopībā interese par dažādu ārstniecības augu piedevu izmantošanu ir strauji pieaugusi pēc tam, kad ar 2006. gadu Eiropas Savienībā tika aizliegta antibiotiku kā augšanas stimulatoru izmantošana. Šobrīd zinātnieki turpina pētīt iespējas izmantot ārstniecības augus dzīvnieku barībā gan to antibakteriālo īpašību dēļ kā antibiotiku aizstājējus, gan arī citu ļoti daudzveidīgo pozitīvo ietekmju dēļ. Ārstniecības augi satur ļoti dažādas bioloģiski aktīvas vielas – antioksidantus, vitamīnus, flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, pektīnvielas, holīnu, ēteriskās eļļas, minerālvielas un citas vielas. Šīs bioloģiski aktīvās vielas spēj darboties gan kā dabiskie antioksidanti, kas aizsargā organismu no brīvo radikāļu veidošanās, gan kā dabiskas antibakteriālas vielas, kas spēj nomākt dzīvnieka organismam kaitīgu mikroorganismu attīstību, gan mazināt toksisko metabolītu veidošanos dzīvnieku gremošanas traktā un sekmēt organisma vielmaiņu. Savam pētījumam par dzīvnieku barības piedevām izvēlējāmies vairākus tradicionālus Latvijas ārstniecības augus, kas jau gadsimtiem ilgi ir pazīstami ar savu daudzveidīgo iedarbību.
Ceļtekas (Plantago major) ir lietotas tradicionālajā medicīnā jau gadsimtiem ilgi, un tās ir pazīstamas ar savām pretiekaisuma, antibakteriālajām, antivirālajām, analgētiskajām, antioksidatīvajām un imūnsistēmu stimulējošām īpašībām. Ceļtekas satur polisaharīdus un polifenolus. Auga lapas satur rūgtvielas, miecvielas, karotīnu, C un K vitamīnu, alkoloīdus, fenilpropanoīda glikozīdus, iridoīdu, triterpēnus, flavonoīdus, kas nodrošina auga daudzveidīgo bioloģisko ietekmi. Ceļtekas stimulē kuņģa un elpošanas orgānu darbību, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu.
Lielā nātre (Urtica dioica L.) tāpat kā pārējie pētījumā ietvertie augi jau kopš senatnes ir pazīstama ar savām ārstnieciskajām īpašībām. Tā tradicionāli ir lietota pret mazasinību, gremošanas trakta un locītavu slimībām, tāpat arī hronisku slimību gadījumā, kas samazinājušas organisma aizsargspējas pret dažādiem slimību izraisītājiem. Nātru sastāvā esošie fenola savienojumi nodrošina auga antioksidatīvās un antibakteriālās īpašības. Tāpat zinātniskajā literatūrā tiek uzsvērta lielās nātres ekstraktu spēja mazināt iekaisumu un reimatismu, sekmēt limfocītu proliferāciju. Nātru lapas arī stimulē audu atjaunošanos, normalizē lipīdu vielu maiņu, veicina eritrocītu un protrombīna veidošanos, tonizē kuņģa un zarna trakta muskulatūru, kā arī uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
Sējas griķu (Fagopyrum esculentum) klijas ir produkts, ko iegūst griķu graudu malšanas procesā un kas sastāv galvenokārt no griķu ārējo apvalku daļām. Griķu klijām raksturīgs liels fenola savienojumu un flavonolu daudzums, kas piešķir šim produktam labas antioksidatīvās īpašības. Klijas arī satur magnija, fosfora, sēra, kalcija un molibdēna savienojumus daudz augstākā koncentrācijā nekā pārējais sējas griķu augs. Sējas griķu klijas satur relatīvi daudz (21%) proteīna un aptuveni 7% lipīdu, kuru sastāvā dominē nepiesātinātās taukskābes, kā arī aptuveni 27% šķiedrvielu. Vienlaikus sējas griķu klijas ir arī nozīmīgs B2, B12 un folskābes avots, kas padara šo produktu par potenciāli nozīmīgu cūku barības sastāvdaļu.
Cūkgaļā samazinājies holesterīna daudzums
Analizējot asins rādītājus, būtiskākās izmaiņas eksperimentālās grupas sivēniem konstatētas MCH un leikocītu skaita rādītājos. MCH raksturo vidējo hemoglobīna daudzumu sarkanajos asins ķermenīšos – eritrocītos. Fito grupas dzīvniekiem salīdzinājumā ar fizioloģisko normu asinīs bija nedaudz samazināts MCH līmenis un paaugstināts leikocītu skaita rādītājs, bet probiotiku grupai – tikai nedaudz palielināts leikocītu skaits, kas liecina par organisma paaugstinātu aizsardzības spēju pret iespējamu infekcijas klātbūtni. Turpretim probiotiku un griķu kliju piedevas grupas dzīvniekiem visi asins bioķīmijas un hematoloģijas rādītāji bija fizioloģiskās normas robežās.
Analizējot sivēnu svara izmaiņas, redzam, ka būtiskākais pieaugums ir sasniegts eksperimentālajā grupā, kas saņēma probiotiku un griķu kliju piedevu. To varam skaidrot ar to, ka sivēni ar griķu klijām saņēma papildu barības vielas, īpaši proteīnu, kas nodrošināja papildu dzīvmasas pieaugumu. Savukārt salīdzinoši mazākie dzīvmasas pieaugumi fito grupā un probiotiku grupā skaidrojami ar probiotiku un augu bioloģiski aktīvo vielu ietekmi galvenokārt uz dzīvnieku vielmaiņu un veselības stāvokli, kas pozitīvi ietekmēja dzīvnieku asinsainu un gaļas kvalitāti, īpaši attiecībā uz holesterīna līmeņa samazināšanu, intramuskulāro tauku un nepiesātināto taukskābju daudzuma palielināšanu.
Izvērtējot sivēnu kautķermeņu gaļas kvalitatīvās īpašības, var secināt, ka visās eksperimentālajās grupās salīdzinājumā ar kontroles grupu vērojams būtisks holesterīna daudzuma samazinājums. Probiotiku lietošana ir visvairāk samazinājusi holesterīna daudzumu cūkgaļā. Labi rezultāti tika iegūti arī fito grupā. Probiotiku piedeva nodrošināja par 10,31% zemāku holesterīna līmeni gaļā salīdzinājumā ar kontroles grupu. Savukārt fito grupā un probiotiku un griķu kliju grupā holesterīna daudzuma samazinājums attiecībā pret kontroles grupu bija attiecīgi 5,96% un 3,57%.
Ar uzturu uzņemtais holesterīna daudzums iespaido holesterīna līmeni cilvēku asinīs, tādēļ patērētāji aizvien vairāk pieprasa pārtiku ar iespējami zemāku holesterīna līmeni. Eksperiments parādīja, ka pastāv iespēja ar noteiktām barības piedevām mazināt holesterīna līmeni cūkgaļā.
Palielinās gaļas uzturvērtība un uzlabojas garša
Salīdzinot intramuskulāro tauku daudzumu dažādu grupu dzīvnieku kautķermeņu gaļas m.longisimus dorsi paraugos, konstatējām, ka visās eksperimentālajās grupās tas ir būtiski augstāks nekā kontroles grupā, turklāt fito grupā tas sasniedza 1,11% palielinājumu attiecībā pret kontroles grupas rādītāju. Intramuskulāro tauku daudzums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas palielina cūkgaļas kvalitāti. Gan gaļas maigums, gan gaļas garša visaugstvērtīgākā ir tad, ja intramuskulārie tauki sasniedz no 2,5 līdz 4%, savukārt, ja intramuskulārie tauki ir zem 2%, gaļas kvalitāte samazinās.
Mūsu pētījums parādīja, ka gan probiotiku, gan probiotiku un griķu kliju maisījuma, gan fito piedevu izmantošana papildus pamatbarības devai dod būtisku uzlabojumu gaļas kvalitatīvo īpašību uzlabošanā. Taukaudu klātbūtne cūkgaļā padara to maigāku, nodrošina gaļas enerģētisko vērtību. Lielāks intramuskulāro tauku daudzums dod arī lielāku kautķermeņu realizācijas svaru. Tomēr pārlieks intramuskulāro tauku palielinājums spēj radīt olbaltumvielu daudzuma samazināšanos.
Lai gan atšķirības nav būtiskas, tomēr visvairāk olbaltumvielu saturēja gaļas paraugi no eksperimentālās grupas, kas saņēma probiotiku/griķu kliju piedevu. Nelielo olbaltumvielu daudzuma samazinājumu eksperimentālo grupu dzīvnieku kautķermeņu gaļas paraugos varēja izraisīt straujais intramuskulāro tauku daudzuma palielinājums eksperimenta laikā.
Intramuskulāro tauku bioloģiskā vērtība ir augstāka, ja tajos ir vairāk neaizvietojamās polinepiesātinātās taukskābes. Polinepiesātinātās taukskābes linolskābes daudzums probiotiku/griķu kliju grupā salīdzinājumā ar kontroles grupas gaļas paraugiem ir palielinājies par 1,48%, bet probiotiku grupā – par 1,23%, savukārt fito grupā konstatējām linolskābes samazinājumu par 0,72%
Mononepiesātinātās taukskābes oleīnskābes daudzums gan probiotiku grupas, gan fito grupas gaļas paraugos ir pieaudzis par 0,92%, bet probiotiku/griķu kliju grupā vērojām samazinājumu par 2,3%. Savukārt mononepiesātinātās taukskābes palmitoleīnskābes daudzums salīdzinājumā ar kontroles grupu ir pieaudzis visās eksperimentālajās grupās. Mononepiesātinātās taukskābes erukskābes līmenis ir palielinājies eksperimentālajā grupā, kas saņēma probiotiku/griķu kliju piedevu. Mononepiesātinātajām taukskābēm ir labvēlīga ietekme uz cilvēka veselību, jo tās samazina sirds un asinsvadu slimību risku, kavē aterosklerozes veidošanos, sekmē zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeņa samazināšanos.
Analizējot piesātinātās taukskābes palmitīnskābes daudzuma izmaiņas pētījumā, redzam, ka tās daudzums ir samazinājies probiotiku grupā par 0,25%, bet palielinājies probiotiku/griķu kliju grupā un fito grupā attiecīgi par 1,24% un 0,15%. Savukārt piesātinātās taukskābes stearīnskābes daudzums pētījumā realizētā eksperimentā ir vai nu saglabājies esošajā līmenī (fito grupā), vai arī samazinājies probiotiku un probiotiku/griķu kliju grupā attiecīgi par 3,7% un 1,9%. Minētajam samazinājumam ir pozitīva ietekme uz gaļas uzturvērtību, jo tiek uzskatīts, ka piesātinātās taukskābes palielina kopējā un arī ZBLH līmeni cilvēka asins plazmā.
Kopumā veiktais pētījums parādīja, ka gan ceļteku un lielo nātru piedeva (fito grupā), gan probiotiku piedeva pozitīvi ietekmē cūkgaļas kvalitāti un uzturvērtību, samazinot tajā holesterīna daudzumu un palielinot intramuskulāro tauku un nepiesātināto taukskābju daudzumu. Savukārt pētījumā izmantotā probiotiku un griķu kliju piedeva dod sivēniem lielāku dzīvmasas pieaugumu nekā tikai pamatbarības izēdināšana.
Pilns raksts žurnāla “Agrotops” 2017.g.februārā numurā
