Griķi maz slimo, nav jālieto fungicīdi, un tie arī atveseļo augsni! Kur Latvijā ir lielākie griķu audzētāji? 14
Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā aizvien vairāk audzē griķus. Vislielākās griķu platības atrodas Latgales un Vidzemes pagastos.
Griķu sējumu platības Latvijā, neraugoties uz ļoti lielo dabas apstākļu ietekmi šīs kultūras audzēšanā un cenu svārstībām, kļūst aizvien lielākas. 2015. gadā griķus audzēja 10 764 ha platībā (LAD informācija par maksātajiem atbalsta maksājumiem), 2020. gadā – 16 649 ha platībā, bet šajā gadā atbalstam pieteikti 19 473,21 ha – par 16,9% vairāk nekā pērn un par 80,9% vairāk nekā 2015. gadā. Šogad atbalstam pieteikti 16 pagasti, kur griķus audzē vismaz 200 ha platībā. Salīdzinājumam – pērn atbalstu par griķu audzēšanu saņēma deviņu pagastu saimnieki.
Kas rosina audzēt griķus aizvien lielākās platībās?
Pārliecinoši lielākais griķu audzētājs Latvijā Jērcēnu pagasta ZS Londonas 1 saimnieks Andžs Zanders nosauc vairākus iemeslus: “Griķu audzēšanā mēslojuma devas ir nelielas. Tātad mazāk jābrauc uz lauka, ietaupās naudas līdzekļi un laiks. Griķi maz slimo, nav jālieto fungicīdi, un tie arī atveseļo augsni. Šī kultūra ir labi piemērota pareizas augsekas ievērošanai.”
SIA Forest Fox saimnieks Kaspars Bokta papildina par bioloģisko griķu audzēšanu: “Bioloģiskajā ražošanā griķi nomāc nezāles un ielabo augsni. Griķu biomasa labi sadalās augsnē tāpēc, ka ir atbilstoša oglekļa un slāpekļa attiecība, kas rosina baktēriju darbību un biomasas sadalīšanos.” K. Bokta uzsver – šāgada sliktā raža noteikti neatturēs saimniekus no griķu audzēšanas nākamajā un turpmākajos gados. “Kooperatīvs Bio grauds, ar kuru sadarbojamies, veidos dziļo lauksaimniecības izejvielu pārstrādi, ražos produktus tirgum, tostarp arī no griķiem,” piebilst Forest Fox saimnieks.
Dr. agr. Sanita Zute, Stendes pētniecības centra vadošā pētniece, precizē svarīgos ieguvumus no griķu audzēšanas. Tie ir:
* griķu biomasas sastāvā oglekļa un slāpekļa attiecība ir tuvu ideālai, tāpēc griķu sadalīšanās augsnē notiek harmoniskāk (ātrāk nekā labību salmu un cita sadalīšanās), atbrīvojot barības vielas pēckultūrai;
* griķi optimālos augšanas apstākļos veido bagātīgu biomasu, tos var veiksmīgi izmantot kā zaļmēslojumu, starpkultūru, uztvērējaugus, kā arī nektāraugus;
* griķu sakņu sistēma izdala specifiskas vielas – organiskās skābes, kas spēj atbrīvot augsnes kompleksā saistītos barības elementus, piemēram, uzlabo fosfora apriti augsnē;
* griķu audzēšanai piemērotas augsnes ar diezgan plašu skābuma diapazonu un dažādu mehānisko sastāvu;
* griķi ir ātraudzīgi – siltā, mitrā augsnē tie sadīgst 3–5 dienu laikā, apsteidzot viengadīgās nezāles, bet, kombinējot augsnes pirmssējas apstrādi ar griķu audzēšanu, labību augu sekā var veiksmīgi ierobežot arī daudzgadīgās nezāles, tostarp vārpatu.
Ražas birums niecīgs
A. Zanders, kas šā gada 19. oktobrī bija nokūlis mazāk nekā pusi no griķu sējumiem 322 ha platībā, teic, ka griķu stublāji ir izauguši lieli, skaisti, tomēr čemuri ir tukši. “Nav biruma, nav graudu. No labākajiem laukiem kuļu tuvu tonnai griķu, tomēr vidējais kūlums pagaidām ir daudz mazāks,” tā A. Zanders. Viņš piebilst, ka laukus postījuši arī meža zvēri.
Savukārt Ziemeļvidzemes kooperatīva Daiva vadītājs Arnis Ķibers šīs sezonas mazo griķu ražību skaidro ar aizvadītās vasaras sausumu: “Griķu ziedēšanas laiks sakrita ar lielo karstumu, tāpēc bites un citi kukaiņi neaizlidoja apputeksnēt ziedus. Augustā visi ziedi bija tukši, nebija aizmetušies griķu graudi. Sākoties lietum, griķu galotnes vēl ziedēja un izveidojās graudi. Rezultāts tomēr ir ļoti vājš.” A. Ķibers precizē – reģionos, kas atrodas tuvāk jūrai, tostarp Staiceles pusē, saimnieki kuļ aptuveni 1 t/ha, citviet Vidzemē aptuveni 400–500 kg/ha lielu ražu.
Sliktā griķu raža Lietuvā, Polijā, Ukrainā un Krievijā radījusi milzīgu pieprasījumu pēc griķiem. Ar konvencionālo metodi audzēto griķu cena patlaban ir 700 eiro/t, bioloģisko griķu cena – 900 eiro/t. “Tomēr ļoti labā cena griķu audzētājiem nekompensēs negūtos ienākumus no ražas,” tā A. Ķibers.
Viņš atgādina – līdz 2017. gadam griķu cena turējās 300–400 eiro/t līmenī, 2018. gada sezonas sākumā tā bija 250 eiro, bet 2019. gada sākumā nokrita līdz 180 eiro, bet vēlāk rudenī tā uzkāpa līdz 350 eiro. Pērn griķu cena kulšanas laikā bija 450 eiro/t, novembrī aptuveni 500 eiro/t. Vidējā ražība bija aptuveni 1 t/ha. Šā gada aprīlī griķi jau maksāja 550 eiro/t.
