“Man ir stāstāmas ne pārāk patīkamas lietas.” Grigule partijai skaidro balsojumu par Krieviju 24
Būtu amizanti par prokrieviskiem dēvēt apmēram 450 Eiropas Parlamenta (EP) deputātu, kas nepauda atbalstu EP rezolūcijai pret Krievijas propagandu, šodien Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vietējās nodaļas sēdē pauda EP deputāte Iveta Grigule.
Nepilnu 450 deputātu skaitā Grigule ieskaitīja arī parlamentāriešus, kas nepiedalījās balsojumā. Toreiz EP rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm “par”, 179 “pret” un 208 atturoties, liecina EP informācija.
Politiķe uzsvēra, ka EP netika izskatīta rezolūcija par cīņu ar Krievijas propagandu, bet gan par trešo valstu propagandu. Plašāku skaidrojumu par savu balsojumu “pret” Grigule sniedza partijas nodaļas sanāksmes slēgtajā daļā.
Viņa pirms tam norādīja, ka vēlas pastāstīt arī “nepatīkamas lietas”, tajā skaitā par dažu Latvijas augstāko amatpersonu reakciju uz balsojumu par šo rezolūciju.
“Nospiedošā tendence ir tāda, ka tiek minēta tikai Krievijas propaganda. Tādas rezolūcijas nav Eiropas Parlamentā. Ir rezolūcija par trešo valstu propagandu. Lūgšu žurnālistus pamest telpu. Pēc tam būšu gatava atbildēt. Man ir stāstāmas ne pārāk patīkamas lietas nodaļas biedriem, kā saka, savai lielajai ģimenei ne tikai par to, kā tā tika pieņemta, bet kā reaģēja dažas mūsu valsts augstas amatpersonas uz šo rezolūciju. Bet tā ir mūsu iekšēja lieta. Ja par to nobalso tikai 300, ko jūs gribat teikt, ka EP ir prokrievisks? Tas ir nedaudz amizanti, ja tas tā tiek traktēts,” viņa izteicās.
Nodaļas vadītājs Valdis Veinbergs pēc sēdes apliecināja, ka I. Grigule paliks partijā. “Mēs [partija] esam kā viena ģimene, mums nav domstarpību. Es redzu vienu cilvēku, kas nākotnē no “zemniekiem” varētu tikt par Eiropas deputāti. Es uzskatu, ka viņa ir augstāka par daudziem valstsvīriem Latvijā, jo viņa ir Eiropas deputāte,” viņš norādīja.
Grigule žurnālistiem skaidroja – ja rezolūcijā būtu skarts tikai jautājums par Krievijas propagandu, viņa to atbalstītu. Tomēr deputāte arī norādīja, ka viņai ir pretenzijas par formulējumiem, kas lietoti arī šajā jautājumā – nepamatota kritika esot veltīta gan Austrumeiropas mediju kvalitātei, gan iedzīvotāju kritiskajai attieksmei pret saņemto informāciju.
Turpmāk viņa skaidros savu pozīciju speciālā izdevumā. “Tā auditoriju sasniegsim lielāku,” viņa teica. Tas tiks darīts par EP finansējumu.
“Kad apkārt visi skaļi kliedz, internetā, sociālajos tīklos, tad labāk bišķiņ pagaidīt, lai sakarsušie prāti atdziest, lai varbūt cilvēki izlasa, un tad ir vērts runāt par tēmu, mierīgi, konstruktīvi,” viņa piebilda. Viņu pārsteigusi premjera rīcība, bet viņa apzināti atturējusies no komentāriem. Ažiotāža Latvijā esot smieklīga.
Par startu nākamajās vēlēšanās viņa neizteicās. “Jautājums par agru,” atbildēja I. Grigule.
Kā ziņots, iepriekš šis jautājums skatīts LZS valdē, kura Grigulei norādījusi uz nepietiekamu skaidrojumu sniegšanu sabiedrībai par izvēli balsot pret rezolūciju, kurā paredzēta cīņa ar Krievijas propagandu.
LZS valde Grigulei norādīja, ka viņa ir nepietiekami sabiedrībai skaidrojusi savu balsojuma motivācijas un ka labāk skaidrojumu ir sniegt vēlāk nekā nekad. Valdes pārstāvji aicina Griguli savu rīcību skaidrot publiski un politiķe esot apliecināja, ka to darīs.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka atsevišķu Latvijas pārstāvēto EP deputātu rīcība, tostarp balsojot pret rezolūciju saistībā ar Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu, kā arī tiekoties ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, no Latvijas viedokļa nav pieņemama.
Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka šāda rīcība neesot pieņemama. Viņš uzsvēra, ka deputāti savos amatos tika ievēlēti ar cilvēku balsīm, paužot cerību, ka iedzīvotāji nākotnē izdarīs attiecīgus secinājumus.
