Grigule: Bloķētais balsojums par manu kandidatūru EP komisijā – slikts signāls Latvijai 9
Neievēlēšana Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas viceprezidenta amatā, balstoties uz pārstāvētās grupas pārliecību, ir nekorekta un liek domāt par līdzīgām iespējamām situācijām citos ar Latviju saistītos jautājumos, – sarunā ar aģentūru LETA sacīja Iveta Grigule (ZZS).
Komentējot savu neievēlēšanu, Grigule norādīja, ka līdz šim neviens Latvijas deputāts nav bijis EP komiteju vadībā, taču jāatceras, ka EP pastāvošais princips ļauj arī mazajām grupām izvirzīt savus kandidātus. “Latvijas pārstāvja izvirzīšana augstajam amatam jau ir sasniegums,” uzskata Grigule. Viņa arī norādīja, ka grupa virzīja viņas kandidatūru amata vietai, jo tādas ir viņu tiesības.
“Diemžēl lielās grupas bloķēja ceļu mūsu deputātiem, neļaujot ieņemt vairākus amatus. Ja viss būtu noticis korekti, vadoties pēc demokrātijas principiem, nekas tāds nebūtu noticis,” sacīja deputāte, bilstot, ka par vēlmi strādāt neesot iemesla kaunēties.
“Balsojums ir slikts signāls arī Latvijai. Ja lielās partijas var pārkāpt iepriekš noteiktos principus, tas pats var notikt ar dalībvalstīm. Ka nesanāk, ka kādā mums svarīgā reizē nepasaka – ko jūs vispār vēlaties?” retoriski vaicāja Grigule.
Grigule savai kandidatūrai EP Ārlietu komitejas viceprezidenta amatam saņēma 46 balsis “pret” un 11 balsis “par”.
Jau ziņots, ka Grigule vienojusies par sadarbību ar politisko grupu “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa”, liecina grupas prezidenta britu eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līdera Naidzela Faridža izplatītais paziņojums.
Saskaņā ar Faridža sniegto informāciju grupa patlaban apvieno 48 EP deputātus no septiņām valstīm, tostarp Latvijas deputāti ZZS pārstāvi Griguli. Grupā darbošoties arī pārstāvji no Lielbritānijas, Lietuvas, Itālijas, Čehijas, Francijas un Zviedrijas.
Savukārt, kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) iesniegtā izdevumu deklarācija, Grigules pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) EP vēlēšanu aģitācijā iztērējusi 550 773 eiro.
Par reklāmas izvietošanu kopā samaksāti 266 916 eiro, tajā skaitā vides reklāmā izlietoti 127 325 eiro. Laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespieddarbu publicēšana vēlēšanu kampaņā izmaksāja 89 226 eiro un reklāmas materiālu sagatavošana apmēram 69 500 eiro.
Pasta pakalpojumu izmantošana prasīja 58 397 eiro, konsultantu un starpnieku pakalpojumi – 28 655 eiro, algotu darbinieku izmaksas bija 23 009 eiro. Tāpat finansējums tika izlietots reklāmai internetā, sabiedrisko pasākumu organizēšanai, sponsorēšanai, prezentācijas materiāliem, kustamas un nekustamas mantas īrei un citām lietām.
No 550 773 eiro ar likumu limitētie izdevumi bija 271 683 eiro. Daļa no izdevumiem iztērēta pirms 25.janvāra, kad sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Partijas ienākumi no 1.februāra līdz 31.maijam bija 347 592 eiro.
