6,6 miljardi eiro, 16 gadi, 1101 vēja turbīna – tā ir Zviedrija 7
Zaļā domāšana Zviedrijā ir populāra – tā tika iekļauta daudzu partiju pirmsvēlēšanu programmās. Zviedrijas valdības plānos ir panākt atjaunojamās enerģijas 100% izmantošanu līdz 2040.gadam, vēja radīto enerģiju plānojot 60 Twh/gadā. Tas ir četrreiz vairāk, nekā saražots pērn (16,4 TWh).
Visā Zviedrijā ir 3659 izvietotās vēja turbīnas, no 290 Zviedrijas pašvaldībām ar saviem vēja ģeneratoriem var lepoties 214, tajā skaitā tādas lielās pilsētas kā Malme un Gēteborga.
Vēja enerģijas ražošana ir strauji pieaugusi no viena procenta 2006. gadā no kopējās saražotās enerģijas līdz 9% 2016. gadā, taču vēl joprojām dominējot HES un kodolenerģija – attiecīgi 37 un 36%.
Piekrastes brīvdienu māju iemītnieki protestē
Lai sasniegtu maksimālo efektu, vēja turbīnas tiek izvietotas tuvu krastam vai kalnos, kur daudziem ir vasaras un brīvdienu mājas, tāpēc arī protestu viļņi pieaug, jo cilvēkus neapmierina izpostītā ainava, “aizsegtie horizonti”, vēja turbīnu radītās ēnas un troksnis.
Lielākā daļa intervijās atbalsta vēja ražoto enerģiju, bet ar piebildi: “Tikai ne manā pagalmā.” 2010. gadā veiktajā aptaujā 87% Zviedrijas iedzīvotāju pauda pozitīvu attieksmi pret zaļo vēja enerģiju, bet tikai 40% to atbalstītu, ja vēja ģeneratoru celtniecība norisinās tuvumā. Vēja ģeneratoru celtniecība, piemēram, Malungas un Soderhamnas pašvaldībās, cilvēku protesta rezultātā tika apturēta.
Tas ir pareizi, saka Henriks Vaktmeisters, kurš ir zviedru Ainavas aizsardzības apvienības priekšsēdētāja vietnieks, jo elektrības ražošana no vēja nav tik draudzīga dabai, kā tiek minēts oficiālajos dokumentos.
Kā vēja ražotās enerģijas trūkumu Vaktmeisters min vēja elektrības ražošanas nepatstāvību – lai nodrošinātu vienmērīgu elektrības piegādi, ir paralēli jāceļ “stabils un regulējams” elektrības ražotājs, piemēram, ūdens, kodol- vai siltumenerģijas stacija.
Otrkārt, vēja turbīnu dzīves cikla laikā nevar atpelnīt būvniecībā izmantotās tehnikas radīto piesārņojumu.
Treškārt, trokšņu mērījumi, kuri tiek veikti, nenotiek saskaņā ar labo praksi, bet gan, lai tie iederētos “rāmī”, kas ir izdevīgs vēja ģeneratoru celtniekiem tautas nomierināšanai.
Ceturtkārt, “dzeguzes bērns” – vēja enerģija – tiek subsidēta no nodokļu maksātāju kabatas un tad zviedru nodokļu maksātāju subsidētā vēja enerģija tiek eksportēta uz citām valstīm.
Protesta viļņi pieaug ne tikai iedzīvotāju vidū, veidojot apvienības, pret celtniecību iebilst arī pašvaldības,
izmantojot 2009. gadā pašvaldībām piešķirtās veto tiesības celtniecības atļauju izsniegšanai.
Tuvojoties vēlēšanām, tās tika izmantotas tik aktīvi, ka 2017. gadā tika ierosināts to atcelt, lai samazinātu “nepārdomāto” veto izmantošanu, jo puse no visiem plānotajiem vēja ģeneratoru parkiem tika apturēti, pirms vēl saskaņojums nonāca dabas aizsardzības instancēs.
Dabas aizsardzības apvienība min 99 vietas Zviedrijā, kur vēja turbīnu celtniecības kaitējums dabai būtu minimāls. Par tādu vietu tika atzīta arī Piteo.
“Markbigden 1101”
Ar “Markbigden 1101” vēja ģeneratoru parka celtniecību vēja enerģijas ražošanas smaguma centrs pārvietojas uz Zviedrijas ziemeļiem – Piteo. Tā atrodas gandrīz 900 km uz ziemeļiem no Stokholmas ar nedaudz pāri par 23 000 iedzīvotāju un vietējie to mēdz dēvēt par “Ziemeļu Maljorku”. Tūristi, tajā skaitā no Norvēģijas, brauc uz šejieni, lai baudītu tīro ziemeļu dabu, siltās vasaras un smilšainās pludmales.
Tomass Riklunds, kurš uzņēmumā “Markbigden 1101” atbild par komunikāciju ar medijiem, atzīst izvēlēto vietu par ideālu – mazapdzīvotas vietas, nabadzīgs mežs un augsne, attīstīta infrastruktūra, ostas tuvums. Lai arī vieta ir ideāla, bija nepieciešami 16 gadi, lai beidzot saņemtu visas nepieciešamās atļaujas pēdējā – trešā – posma būvniecībai. Tomass Riklunds to skaidro ar Zviedrijas stingro likumdošanu attiecībā uz dabu, bet labo darbu sarakstā viņš min solījumu par nodarbinātības pieaugumu reģionā.
Lai gan šajā celtniecības posmā tikai 48% darbinieku ir no Zviedrijas, Margarita Starka, “MB Ett” inženiere, to skaidro ar nepieciešamo kompetenču un jaudīgas tehnikas trūkumu tik liela mēroga projektiem.
Apmeklējuma laikā redzēju jaudīgas mašīnas ar Vācijas, Nīderlandes un Bulgārijas numuriem. Bet nākotnē būs nepieciešams vietējo uzņēmumu mašīnu un sabiedriskās ēdināšanas serviss, tīrīšanas pakalpojumi, dzīvokļu celtniecība, vēja ģeneratoru serviss, viņa skaidro.
Tikai tad, kad pieņemta atbilstība 20 kritērijiem, tiek atļauta turbīnu palaišana. Margarita Starka saka: troksnis, ko rada turbīnu spārni griežoties, ir pieļaujamajās robežās – kā trauku mazgājamās mašīnas vai lietus pakšķēšanas troksnis –, šie un citi argumenti ir Margaritas Stark “groziņā”, jo viņas uzdevums ir komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem, zemes īpašniekiem, tajā skaitā sāmiem. Viņa organizē arī autobusu ekskursijas parka teritorijā, darbu ar jauniešiem skolās.
Briežiem nepatīk
Aptaujātie Piteo iedzīvotāji nākotnes vārdā visi kā viens bija par zaļo enerģiju. Taujāti par trokšņiem un traucējumiem, atzina, ka viņi nedzird un nejūt vēja ģeneratoru parka radītos trokšņus, bet zināja stāstīt, ka tiek traucēti tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji un dzīvnieki, toskait brieži.
Margarita Starka iebilst, ka bieži vien turbīnu pamatnē ir briežu pēdu nospiedumi, un pa šiem gadiem nav atrasts neviens nogalināts putns. Vienīgais negadījums, ko viņa varēja minēt, ir no ceļa noskrējušais transporta līdzeklis, kas gan radīja milzīgu sastrēgumu.
Torkels Falgrens, kurš dzīvo netālu no parka, saka: “Esam ierobežoti lielās satiksmes dēļ, grūti ir vakaros un naktīs turbīnu spārnu skaņu un pulsējošo ēnu dēļ, un visbeidzot, lai atrastu briežiem piemērotas ganību vietas, nācās pārvietoties tuvāk krastam.”
Trokšņi, ēnas un ierobežotā satiksme nav vienīgās neērtības, “pudeles šaurais kakls” ir elektrības ieplūdināšana kopējā elektrības “katlā”, būvējot elektrības pārvades līnijas, elektroenerģijas uzkrāšanas un nogādes staciju atbilstoši tik liela mēroga projektam.
Tomass Riklunds atbild, ka šāda apjoma projektos jārēķinās ar blakusefektiem, bet, rēķinot garāka laika perspektīvā, šis kaitējums dabai “norakstās” ātri. Vēja nepastāvību investori paredz kompensēt, pārpalikumu uzkrājot ūdens krātuvēs un izmantojot to bezvēja dienās, kādu pieredzēju arī es. Kustējās tikai kādas divas no vēja turbīnām, tomēr diktofona ieraksts bija traucēts.
Lielāka teritorija nekā Rīga
“Markbigden 1101” projektā ir paredzēta 1101 vēja turbīnas celtniecība, kuru paredzamā jauda ir 12 Twh elektrības gadā (6% no visas Zviedrijā ražotās vēja enerģijas). Teritorijas ziņā tas būs nedaudz lielāks par divām Stokholmas teritorijām jeb 450 km2 (salīdzināšanai – Rīga aizņem 304 km2). Parka investīcijas ir vairāk nekā 70 miljardi kronu (jeb 6,6 miljardi eiro).
Parka teritorijā jau ir uzceltas 200 turbīnas, vasarā pabeigtas vēl 200. Saskaņā ar investoru plāniem, parks radīs 14 000 jaunu darba vietu. Projektā iesaistītais uzņēmuma “GE” inženieris īrs Konors Makmanuss pie izaicinājumiem min temperatūras starpības no +30ºC vasarā un -15ºC ziemā. Sniega sega bijusi tik bieza, ka tajā pazuda uz objektu atbraukušais sadarbības partneris ķīnietis, kurš bija atkāpies vienu soli no ceļa.
Būvē arī latvietis
Viens no vēja turbīnu servisa mehāniķiem ir latvietis Andis Balodis. Viņa pieredze ir gandrīz 15 gadi – viņš uzsāka darbu Spānijā, pirms pārcelšanās uz Zviedriju piecus gadus nostrādāja Igaunijā.
Runājot par līdzībām Spānijā un Zviedrijā, Andis min – abi parki atrodas uz neauglīgas zemes. Zemnieki iztika no samaksātajām kompensācijām, sējuši un novākuši labību tikai prieka pēc. Andis Balodis apgalvo, ka, viņaprāt, magnētiskais lauks, par kuru tik daudz diskutē, ir lielāks, sēžot motorlaivā nekā turbīnu pakājē un viņš nekādu veselības pasliktināšanos nejūtot.
Viens no “burkāniem” protestu nogludināšanai ir nauda,
ko investori izmaksā četrām vietējām iedzīvotāju ekonomiskajām apvienībām, par katru vēja turbīnu izmaksājot 10 000 kronu gadā ar mērķi veicināt vietējo uzņēmējdarbību un labklājību.
Pērn tika atbalstīta, piemēram, pirts būvniecība tūrisma uzņēmumā vai arī interneta kabeļa izbūve līdz mājām parka tuvumā. Vietējā pašvaldība saņem ienākumus netiešā veidā, pieaugot iedzīvotāju nodarbinātībai un iemaksātajiem nodokļiem.
Cik īstenībā maksā zaļā enerģija vietējiem, valstij kopumā? Vēja enerģijas “zupiņā” ir daudzas sastāvdaļas – ietekme uz veselību, ekonomiku, dabu, kas, manuprāt, būtu jāanalizē un jāpēta plašākā kontekstā un garākā laika posmā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
