Grieķiju varētu neizglābt 0
Eiropas Savienības līderi, no kuriem daudzi pašlaik piedalās Pasaules ekonomikas forumā Šveices kūrortpilsētā Davosā, lauž šķēpus par daudz apspriesto fiskālo savienību. Vācijas kanclere Angela Merkele uzstāj, lai vienošanās par tās izveidi tiktu panākta jau pirmdien gaidāmajā ES virsotņu apspriedē.
Citi ES līderi pagaidām ietur pauzi un iesaka nesteigties ar līguma parakstīšanu par fiskālās savienības izveidi. Tā vietā, piemēram, Itālijas premjerministrs Mario Monti un Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji rosina palielināt Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) apjomu. Par tā izveidi ES finanšu ministri vienojās nedēļas sākumā. Paredzēts, ka šis eirozonas finanšu stabilitātes fonds darbu sāks jūlijā, un tā apjoms būs 500 miljardi eiro.
Jāveido darbotiesspējīga Eiropa
Merkele iebilst Monti un SVF ierosinājumiem, sakot, ka krīzi neatrisinās nebeidzama naudas ieplūdināšana stabilitātes fondos, bet gan lielāku pilnvaru uzticēšana ES iestādēm, proti, minētās fiskālās savienības izveide. Savu redzējumu Merkele izklāstījusi intervijā britu laikrakstam “The Guardian”. Viņasprāt, risinājums finanšu likstām jāmeklē ciešākā bloka integrācijā, kas pēdīgi nozīmētu bloka pārveidi tiktāl, ka eirozonā ietilpstošo valstu nacionālajām valdībām zustu teikšana pār vairākiem, galvenokārt ar to budžetiem saistītiem jautājumiem. Merkele rosina palielināt Eiropas kopienu tiesas (ECJ) pilnvaras, tai uzticot teikšanu pār eirozonas valstu budžetiem – nacionālajos parlamentos tos varētu apstiprināt tikai ar ECJ piekrišanu. Tāpat Vācijas kanclere grib ieviest parādu griestu noteikšanu eirozonas valstīm. Šādi soļi, pēc Merkeles domām, pēdīgi novestu pie Eiropas politiskās savienības izveides, kurā aizvien mazinātos nacionālo parlamentu nozīme, bet pieaugtu Eiropas centrālās valdības loma. Davosas ekonomikas foruma atklāšanā Merkele uzsvēra: “Eiropa jāpārveido tā, lai tā strādā.”
“Kopīgo valūtu mēs varēsim stiprināt tikai tad, ja rīkosimies saskaņoti un būsim gatavi lielāku varu piešķirt ES. Šādas programmas mērķis ir panākt, lai valstis pildītu savu apņemšanos. Un, lai to panāktu, Eiropas iestādēm jāuztic lielākas kontroles tiesības,” sacīja Merkele.
Pagaidām Merkeles ieceres tiek uztvertas vēsi. Pirmkārt, jau Britānija kategoriski atteikusies piedalīties fiskālās savienības plāna īstenošanā, bet Čehijā, visticamākais, par līdzdalību plānā tiks lemts referendumā.
Parādās šaubas par Grieķiju
Sarunā ar “The Guardian” Merkele pirmo reizi atzina, ka divu gadu ilgie pūliņi glābt Grieķiju varētu piedzīvot neveiksmi. “Mēs neesam pārvarējuši krīzi. Protams, Grieķija ir īpašs gadījums. Par spīti visiem pūliņiem, ko pielikuši gan grieķi, gan starptautiskā sabiedrībā, situāciju neesam spējuši stabilizēt,” paziņojusi Merkele, secinot, ka daudzmiljardu glābšanas plāni kopā ar bargajiem taupības pasākumiem tomēr nav nesuši gaidītos panākumus.
Tikmēr ekonomisko problēmu nogurdinātā Itālija un Spānija grib, lai ESM apjoms tomēr tiktu palielināts, un tām ar izdevīgiem nosacījumiem būtu iespējams aizņemties tik nepieciešamo naudu. Merkele gan brīdina, ka arī vāciešu iespējas nav neizsmeļamas.
