– Vai valdība, rīkojot referendumu, nevēlas atbildību par svarīgo lēmumu uzlikt tautas pleciem, pati izvairoties no atbildības? Latvijas Satversmē ir paredzētas tautas nobalsošanas, taču tās nevar tikt īstenotas par budžeta un fiskāliem jautājumiem. 11
– Es zinu, ko saka Latvijas likumi. Grieķijas konstitūcija paredz, ka jautājumus, kas nozīmīgi skar valsts nacionālās intereses, var uzdot tautai referendumā. Valsts pamatlikumā ir teikts, ka tas var tikt darīts attiecībā uz jau esošajiem tiesību aktiem, kas pieņemti parlamentā, izņemot gadījumus, kad jautājums ir par budžeta vai fiskālām lietām. Šajā gadījumā referendums ir izņēmums, jo nav bijis tāda likuma. Pirms plānojam ieviest piedāvājumu, jautāsim tautai, vai tā to vēlas vai ne. Premjerministrs Aleksis Ciprs ir uzsvēris – ja grieķu tauta izlems balsot “par” vai “pret”, viņš pakļausies tautas gribai. Sabiedrībai ir daudz jautājumu par referendumu. Kopš kura laika jautāt tautai par nācijai būtiskiem jautājumiem ir kas nepieņemams? Atcerēsimies Īriju, kuras tauta referendumā pirms vairākiem gadiem nobalsoja pret jauno ES konstitūciju, un Lielbritāniju, kura tuvāko gadu laikā referendumā vēlas noskaidrot, vai tās nākotne ir ES vai ārpus tās. Savukārt Grieķijas ārlietu ministrs Niks Kocijs ir norādījis, ka neesam pārtraukuši mūsu sarunas ar ES institūcijām, bet mēs prasījām pašreizējās atbalsta programmas pagarinājumu, kura laikā Grieķijas tautai ir jāatbild uz jautājumu referendumā. Grieķijas piedāvājums ir “uz galda” līdz pēdējai minūtei – un tas neattiecas tikai uz taupību un jostas savilkšanu, bet tā arī ir visaptveroša iespēja.
– Vai Grieķijai ir scenārijs, ja tai būtu jāizstājas no eirozonas?
– Mums nav plānu nokļūt ārpus eirozonas, par šādu variantu mēs pat nerunājam un nedomājam. Ja gadījumā tauta pasaka “nē” referendumā, to Grieķija turpmāk sarunās var izmantot kā priekšrocību. Mums bija seši gadi, kuru laikā pie mums tika īstenoti tā saucamās “troikas” pieņemtie memorandi un “glābšanas plāns”. Taču tagad mēs redzam rezultātus – mums ir lielāks parāds attiecībā uz Grieķijas IKP. Šīs receptes izmantošana ir pierādīta, taču tā var būt letāla. Ja mums ir cits risinājums, mēs nonākam nemierīgos ūdeņos, bet tas arī nenovedīs pie izstāšanās no eirozonas, un nebūs nepieciešamība bankrotēt. Mums jāpatur prātā, vai referenduma jautājums ir fiskāls vai tas ir arī politisks. Par Grieķijas krīzes risinājumu atbildība jāuzņemas Eiropas Savienības nācijām. Grieķijas valdība nav gatava pieņemt pašreizējo politiku šajā jautājumā, jo jautājums ir par to, vai šī politika dos labumu Grieķijas tautai. Es neredzu neko demokrātiskāku kā ļaut tautai izšķirties par valstij būtiskiem jautājumiem referendumā. Un premjers ir pateicis – ja tauta piedāvājumu noraidīs, viņš atkāpsies.
