Mums ir tiesības pārbaudīt piedāvājumus. Saruna ar Grieķijas vēstnieku 11
Grieķija pašlaik ir uzmanības centrā, un par tās nākotni tiek izteikti dažādi minējumi. Nedēļas nogalē Grieķijā notiks tautas nobalsošana. Ko ar to vēlas panākt Grieķijas valdība, un vai tā ir gatava pamest eirozonu. Par to saruna ar Grieķijas vēstnieku Latvijā Georgiju Hadzimihelaki.
– Grieķijas valdība 5. jūlijā izsludinājusi referendumu. Par ko īsti tas būs?
– Par paredzēto referendumu ir daudz mītu. Jautājums nav par izvēli starp eiro un drahmu, un tas arī nav par Grieķijas palikšanu eirozonā un ES. Mūsu sabiedrības vairākumā valda uzskats, ka mūsu nākotne ir eirozonā un ES. Tomēr ES vadībai pret mums nav jāizturas kā pret viesiem Eiropā – mēs tādi neesam, esam ES locekļi, un mums ir tiesības pārbaudīt piedāvājumus, kuri mums tiek izteikti. Pēdējais piedāvājums no tā saucamās “troikas” (Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais valūtas fonds) nebija savietojams ar valdības pozīciju, jo no šī lēmuma ir atkarīga Grieķijas nākotne nākamajām desmitgadēm un pat paaudzēm. Nesaprotu, kāpēc Grieķijas valdības lēmums vērsties pie tautas šī jautājuma izlemšanā gan Grieķijā, gan ārzemēs tiek vai nu nosodīts, vai arī uztverts kā valdības vēlme veikt “coup d’etat” – valsts apvērsumu. Referenduma jautājums ir : “Vai jūs piekrītat 25. maijā Grieķijai izteiktajam piedāvājumam vai ne?” Šis piedāvājums attiecas uz maksājumiem, pensijām, ekonomiskās attīstības programmām. Patiesībā referenduma jautājumā nav nekā, kas attiektos uz parādu. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nāca klajā ar teorētisku un mistisku paziņojumu, ka referenduma atsaukšana vai arī apstiprinošs balsojums tajā var atrisināt Grieķijas parāda jautājumu. Referendums ir par konkrētu piedāvājumu – mēs 24. jūnijā nācām klajā ar savu – Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Starptautiskais valūtas fonds todien bija apmierināti, bet nākamajā dienā no ES institūcijām sekoja paziņojumi, ka mūsu piedāvājums situācijas risinājumam ir neapmierinošs, un tās nāca klajā ar savu. Grieķijas piedāvājums nav pretrunā, valdība nesliecas atbalstīt to, kas mums tiek piedāvāts – iepriekšējās programmas turpinājumu.
Tajā, valdības ieskatā, nav paredzēti adekvāti pasākumi. Notiekošais nav tikai Grieķijas krīze, bet tā ir strukturāla krīze, kas skar visu Eiropu un pasaules ekonomiku. Iecerētie pasākumi būs ļoti sāpīgi un skarbi, vērsti uz recesiju, bet tas būs turpinājums. Grieķijas risinājumā bija divas lietas, kuras partneri noraidīja – galīgais nodrošinājums Grieķijas parāda atrisinājumam, bet otrs – valsts ekonomiskās attīstības programma. Ir acīmredzami, ka pēc sešiem gadiem, kuros notikusi tēriņu apcirpšana, ir nepieciešams cits risinājums. Bezdarba līmenis Grieķijā pašlaik tuvojas 30 procentiem no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 60 procenti bezdarbnieku ir vecumā līdz 40 gadiem, kas ir mūsu nācijas nākotne. Nav jāaizmirst, ka krīzes sākumā mūsu parāds veidoja 125 procentus no IKP, bet pēc sešiem gadiem un dažādiem pasākumiem tas pat ir pieaudzis līdz 245 procentiem no IKP. Ikviens iedzīvotājs atzīst, ka šo parādu nav iespējams nomaksāt, ja tas netiek restrukturizēts. No 350 miljardiem eiro, kas bija paredzēti palīdzībai Grieķijai, esam parāda fondā saņēmuši 11 procentus no summas.
