Grieķijas valdība nevienojas ar ES par aizdevuma nosacījumu pārskatīšanu 3
Grieķijas jaunajai valdībai, kas noskaņota pret taupības pasākumiem, ceturtdienas rītā neizdevās vienoties ar Eiropas Savienību (ES) par starptautiskā aizdevuma nosacījumu pārskatīšanu, un ir gaidāms, ka sarunas šajā jautājumā turpināsies nākamnedēļ.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis trešdien eiro zonas finanšu ministru (eiro grupas) ārkārtas sanāksmē Briselē izklāstīja Grieķijas ierosinātu jaunu valsts parāda programmu.
Trešdienas vakarā Atēnu ielās izgāja vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, paužot atbalstu valdības ierosinātajai programmai.
Eiro grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms ceturtdienas rītā paziņoja, ka sešas stundas ilgās sarunās netika panākta vienošanās par 240 miljardu eiro lielā ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma programmas turpināšanu.
Starptautiskā aizdevuma Eiropas aizdevēju daļas termiņš ir februāra beigās. Ja netiks panākta vienošanās par aizdevuma programmas turpināšanu, tad Grieķijai draud nespēja nomaksāt savu milzīgos parādus, un tas var nozīmēt iespējamu Grieķijas aiziešanu no eiro zonas.
“Mums bija intensīvas un konstruktīvas diskusijas, bet vēl nebija pietiekama progresa, lai panāktu kopīgus slēdzienus,” Deiselblūms sacīja preses konferencē pēc Briselē notikušajām sarunām. “Mēs turpināsim sarunas pirmdien,” viņš piebilda.
Pirmdien gaidāmās sarunas Briselē var būt pēdējā iespēja panākt jaunu vienošanos un iesniegt to dalībvalstu parlamentiem apstiprināšanai pirms pašreizējās aizdevuma programmas beigām.
Jaunais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs cenšas panākt, lai starptautiskie aizdevēji mīkstinātu 240 miljardu eiro lielā kredīta nosacījumus, kurus Grieķija bija spiesta pieņemt smagas finanšu krīzes apstākļos. Ciprs vēlas panākt taupības pasākumu atcelšanu, lai palielinātu izdevumus un tādā veidā veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Ciprs ceturtdien Briselē piedalīsies ES samitā, kas viņam būs pirmais samits. Tajā viņš satiks arī Vācijas kancleri Angelu Merkeli, tomēr tiešas sarunas starp viņiem nav paredzētas.
Grieķija vēlas iegūt pagaidu finansējumu no ES, lai no 1.septembra spēkā stātos reformu vienošanās bez taupības pasākumiem.
Grieķija arī uzstāj, ka tai ir jāpaaugstina minimālā alga un jāatceļ nepopulārs nekustamā īpašuma nodoklis, bet tas nozīmē atteikšanos no reformām, kuras ES un SVF pieprasīja no iepriekšējām Grieķijas valdībām. Grieķija arī vēlas, lai tiktu izbeigtas starptautisko aizdevēju “troikas” – Eiropas Komisijas (EK), SVF un Eiropas Centrālās bankas (ECB) – inspekcijas par aizdevuma nosacījumu pildīšanu.
Ciprs trešdien paziņoja par plāniem kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) strādāt pie reformu programmas projekta, lai veicinātu izaugsmi parādu māktajā valstī.
Grieķija arī ir paziņojusi, ka tā varētu lūgt finanšu palīdzību Krievijai vai Ķīnai.
