Divas NATO valstis tuvu militāram konfliktam. Būtiski saasinājušās Grieķijas un Turcijas attiecības 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Grieķijas un Turcijas attiecības, kas vēsturiski nekad nav bijušas gludas, kārtējo reizi būtiski saasinājušās, abām valstīm strīdoties par akvatoriju Vidusjūrā, kur ir dabasgāzes krājumi.
Grieķija atsaucas uz starptautiskajām tiesībām
Grieķija plāno paplašināt savu teritoriālo ūdeņu robežas gar valsts rietumu piekrasti Jonijas jūrā no sešām līdz 12 jūras jūdzēm, paziņojis premjerministrs Kirjaks Micotakis.
Viņš piebildis, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām valsts teritoriālie ūdeņi var tikt paplašināti arī citviet, kur attālums starp Grieķijas un citu valstu piekrasti ir mazāks nekā 24 jūras jūdzes.
Analītiķi uzskata, ka, paziņojot par šo plānu, Grieķija grib pārbaudīt Turcijas reakciju, pirms sākt īstenot līdzīgu plānu austrumu piekrastē Egejas jūrā iepretī Turcijai.
Ankara uzskata, ka jūras robežas dabas resursu komerciālai izpētei būtu jānosaka, ņemot vērā vienīgi Grieķijas un Turcijas kontinentālo teritoriju un ignorējot Grieķijai piederošās daudzās salas Egejas jūrā. Atēnas norāda, ka Ankaras nostāja ir klajā pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.
Turcija sola neielaisties kompromisos
Turcijas prezidents Redžeps Erdogans paziņojis, ka Ankara neielaidīsies nekādos kompromisos, un brīdinājis Grieķiju atturēties no soļiem, kas var novest pie tās “sagrāves”.
Erdogans ar šo brīdinājumu nāca klajā drīz pēc tam, kad Atēnas paziņoja, ka Vidusjūrā sākas kopīgie Grieķijas, Francijas, Itālijas un Kipras jūras spēku manevri.
“Vidusjūrā, Egejas un Melnajā jūrā Turcija paturēs to, uz ko mums ir tiesības,” runā par godu gadadienai kopš uzvaras, ko 1071. gadā Manzikertas kaujā tjurku Seldžuku impērija guva pār Bizantiju, uzsvēra Erdogans. Pēdējos gados, pieaugot autoritārisma tendencēm Erdogana prezidentūrā, Manzikertas kaujas gadskārta Turcijā tiek pieminēta ar pieaugošu pompu.
“Mēs neesam metuši aci uz kāda cita teritoriju, suverenitāti vai interesēm, taču mēs neatteiksimies no tā, kas ir mūsu,” norādīja autoritārais Turcijas līderis.
“Mēs aicinām mūsu partnerus mainīt savu izturēšanos un izvairīties no kļūdām, kas vedīs pie sagrāves.”
“Mēs vēlamies, lai ikviens saprastu, ka Turcija vairs nav valsts, kuras pacietību, apņēmību, iespējas un drosmi drīkst pārbaudīt. Ja mēs sakām, ka kaut ko darīsim, mēs to darīsim un esam gatavi par to maksāt,” piebilda prezidents. Turcija ignorē gan Grieķijas, gan Eiropas Savienības aicinājumus nekavējoties pārtraukt gāzes iegulu izpētes darbus apstrīdētajos ūdeņos un 10. augustā uz turieni nosūtīja izpētes kuģi “Oruc Reis”, ko pavada karakuģi.
Vācija uzņemas starpnieka lomu
Vācija, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, uzņēmusies starpnieka lomu, cenšoties mazināt spriedzi starp abām valstīm, un otrdien gan Atēnas, gan Ankaru apmeklēja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Pēc viņa vizītes abas puses paziņoja, ka esot gatavas dialogam, un vakar un šodien Berlīnē šo jautājumu paredzēts apspriest ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālā sanāksmē.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis abas puses uz “deeskalāciju un dialogu”.
“Turcija un Grieķija ilgus gadus bijuši svarīgi NATO sabiedrotie,” uzsvēris Stoltenbergs. “Mums jārod situācijas risinājums Vidusjūras austrumos, pamatojoties uz sabiedroto solidaritātes garu un starptautiskajām tiesībām.”
Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī paziņojusi, ka Parīzes dalība kopīgajos manevros Vidusjūrā ir “signāls, kas mudina dot priekšroku dialogam, sadarbībai un diplomātijai”.
“Starptautisko tiesību ievērošanai jākļūst par likumu, nevis izņēmumu,” uzsvērusi Parlī, piebilstot, ka Vidusjūra nedrīkst kļūt par “kāda ambīciju rotaļlietu”.
Analītiķu ieskatā, ar apzīmējumu “kāds” ir domāts Turcijas autoritārais vadonis Erdogans, kuram nesen bija asa vārdu apmaiņa ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pēc incidenta starp Francijas un Turcijas karakuģiem jūnija sākumā Lībijas piekrastē.
Turcijas karakuģa apsardzībā tur bija ieradies kravas kuģis ar Tanzānijas karogu un Turcijas ieroču kravu Ankaras atbalstītajam kaujinieku grupējumam. Tuvojoties Francijas fregatei, Turcijas karakuģis to ietvēra radara mērķeklī, radot bīstamu situāciju.
Francija par vainīgo incidentā uzskata Turciju, bet Ankara pieprasa Parīzes atvainošanos. Francijas aizsardzības ministres Parlī izteikumi apliecina, ka Francija ir ieņēmusi stingru nostāju pret Ankaras pretenzijām Vidusjūrā.
