Grieķijas problēmas un sekas Latvijai 0
Kā tas varēja notikt, ka eirozonas un pat visa Eiropas Savienības (ES) nākotne ir atkarīga no ēverģēlībām Atēnās?
Manuprāt, kopš pieciem gadiem pārējās eirozonas valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nav bijušas spējīgas ar attiecīgiem, konkrētiem lēmumiem panākt Grieķijas pārorganizēšanu tā, lai parādu krīze neturpinātos, bet izbeigtos. Tas jau sākās ar tā saukto pirmo Grieķijas atbalsta programmu 2010. gadā. Jau toreiz Grieķija bija faktiski maksātnespējīga. Lai to novērstu, dalībvalstis deva Grieķijai kredītgarantijas, tā apejot nolikumu, ka eirozonas katra valsts atbild un kārto savus parādus bez citu valstu tiešas finansiālas palīdzības. Pareizāk būtu bijis, ka Grieķijas kredītdevēji būtu cietuši zaudējumus. Ja tamdēļ kāda banka nonāktu patiesās problēmās, to varēja pārorganizēt vai nacionalizēt. Ar nodokļu naudu nacionalizētās bankas varētu padarīt atkal par darba spējīgām.
Eirozonas valstis labāk nerīkojās parādu atlaišanas gadījumā 2012. gadā. Pareizi būtu bijis, ja Grieķijas kredītdevēji būtu pazaudējuši kredītus visā pilnībā. Bet pazaudēja tikai ap 50%. Jau toreiz bija skaidrs, ka arī palikušos kredītus Grieķija nespēs apkalpot. Neskatoties uz to, tā sauktā troika uzdeva Atēnām faktiski nereālus reorganizācijas un reformu noteikumus. Tas noveda pie tā, ka gada sākumā Grieķijā ievēlēja dīvainu valdību, kas tūlīt pieprasīja visu parādu atlaišanu. Skaidrs, ka pārējās eirozonas valstis par to negribēja pat diskutēt, jo tas būtu sākums atziņai, ka Grieķijai aizdotie miljardi nekad netiks atmaksāti. Pareizi būtu Grieķijas izstāšanās no eirozonas, nevis no ES, ieviest savu valūtu, imports strauji mazinātos, eksports augtu. ES būtu stingri jārūpējas par to, lai valsts organizācija Grieķijā atbilstu ES standartiem.
Uz šī fona Latvijai vajadzētu aktīvi reklamēt savu prasmi pārvarēt finanšu krīzes, lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantotas Latvijas konsultantu spējas turpmāk aizkavēt finanšu krīzes eirozonā.
Dr. Kārlis I. Āboliņš, Luksemburga
