Agris Liepiņš: Grieķijas mācība jeb Krievija par Eiropas sašķelšanu parūpējās laikus 8
Gudrais mācās no citu kļūdām, bet muļķis nemācās pat no savām. Tāpēc mēģināsim mācīties no citu kļūdām, varbūt izdosies.
Janvārī Grieķijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA. Tās izveidotā valdība jau pirmajā darba dienā bloķēja Eiropas Savienības ziņojumu par jaunām sankcijām pret Krieviju. Lēmumus ES pieņem, ja visas dalībvalstis vienojas un nobalso par, līdz ar to Grieķijas valdība, sašķeļot eiropiešu vienotību, ir izdarījusi lielu pakalpojumu Putina režīmam. Kāpēc grieķi to darīja un kā līdz tam varēja nonākt? Ko mums no notikušā vajadzētu mācīties?
Lai netraucēti īstenotu savus plānus par “krievu pasaules” atkalapvienošanu, Kremļa ideologi, paredzot Eiropas reakciju, jau laikus parūpējās par sev draudzīgu politiķu un partiju atbalstīšanu ES dalībvalstīs. Cerībā, ka, nonākot pie varas, šie Krievijai draudzīgie politiskie spēki izjauks ES vienoto nostāju. Ar Putina režīmam simpatizējošajām partijām Francijā, Itālijā, Beļģijā, Lielbritānijā un citur tika noslēgti dažāda veida “saprašanās memorandi”. Arī Grieķijas kreiso ekstrēmistu partija nonāca Putina ideologu draugu lokā. SYRIZA ir saistīta ar Kremļa ideologu Aleksandru Duginu, kuru dēvē par Krimas okupācijas “smadzenēm”. Lai labāk izprastu šo cilvēku “filozofiju”, ir vērts aplūkot Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta (RISI) izstrādātos pasaules skatījuma pamatelementus. Līdz 2009. gadam RISI bija daļa no Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta, bet tad nokļuva Krievijas prezidenta pakļautībā. Šobrīd RISI analītiķi darbojas kā Kremļa padomdevēju institūcija ar lielu ietekmi uz Krievijas prezidentu. RISI izstrādātajam pasaules skatījumam ir četri galvenie pamatelementi. Citēšu divus no tiem:
Pirmkārt – pēcpadomju valstis nav pilnvērtīgas starptautisko attiecību locekles, bet gan drīzāk “rezultāts Krievijas 1917. gadā un 1991. gadā pieredzētajām katastrofām, kuras izraisīja Krievijas ienaidnieki ASV valdībā. Līdz ar to šo valstu suverenitāte tiek uzskatīta par pagaidu fenomenu, kaut ko tādu, kas nav pelnījis nopietnu uzmanību”, un tā būtu jālikvidē, valstis iekļaujot atjaunotajā Krievijas Impērijā.
Otrkārt – “postpadomju telpā tikai krievi ir valsti veidojošie cilvēki, un tas nozīmē, ka vienīgā politiskā forma, kas var pastāvēt šajā teritorijā, ir Krievijas Impērija”.
Grieķija ir pirmā no ES dalībvalstīm, kur pie varas nonākusī partija savās ārpolitiskajās vīzijās ir atklāti prokrieviska. Sekas nebija ilgi jāgaida. Bet ir vēl viena ES dalībvalsts, kuras iedzīvotāju vidū lielu atbalstu gūst prokrieviski orientēta partija. Tik lielu, ka tās vadītājs pagājušajā vasarā atklāti sludināja – rudenī mēs uzvarēsim parlamenta vēlēšanās un kā lielākā partija veidosim valdību. Runa ir par Eiropas Savienības prezidējošo valsti Latviju un partiju “Saskaņa”, kam ir sadarbības līgums ar Putina varas partiju. Maskavas ideologi konsultēja “Saskaņu” municipālajās vēlēšanās un Nils Ušakovs kļuva par galvaspilsētas mēru. Arī parlamenta vēlēšanās šī partija nesmādēja Maskavas darboņu padomus, bet, paldies Dievam, Saeimā balsu vairākumu neieguva. Mani māc pamatotas bažas, ka “Saskaņas” uzvaras gadījumā tā būtu tieši Latvija, kas nobloķētu ES ziņojumu par jaunām sankcijām pret Krieviju. Jo partijas līderis N. Ušakovs skaidri pateica: “Putins ir labākais, ko Latvija var vēlēties.”
