Foto – AFP/LETA

Grieķijai izvirza ultimātu 0

Eirozonas finanšu ministri apspriedē Luksemburgā vienojušies dot Grieķijai desmit dienas solīto budžeta izdevumu samazināšanai, lai varētu saņemt aizturēto daudzmiljardu eiro aizdevumu. 


Reklāma
Reklāma

 

Jārīkojas, nevis jārunā

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

“Mēs uzsvērām, ka pirms aizdevuma nākamās daļas piešķiršanas Grieķijai skaidri un ticami jāapliecina tās apņēmība pilnībā īstenot izdevumu samazināšanas programmu, vēlākais, līdz 18. oktobrim,” teica eirozonas grupas vadītājs, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, raksta izdevums “EUObserver”. Grieķijai jāīsteno vairāki lauztie solījumi līdz nākamnedēļ paredzētajai Eiropas Savienības virsotņu apspriedei, ja valsts vēlas saņemt ilgi aizkavētos aizdevumus, paziņoja kreditoru “troika”: Eiropas Komisija, Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka. Nākamais maksājums 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā, kas bloķēts kopš jūnija, var tikt piešķirts tikai tad, kad Atēnas desmit dienu laikā apliecinās spēju īstenot 89 plānotās reformas, tostarp privatizāciju. Lai saņemtu ārvalstu aizdevumu, Grieķijas valdībai jāsamazina budžeta izdevumi par 13 miljardiem eiro. Grieķijas premjerministrs Antonis Samars pagājušajā nedēļā paziņoja, ka gadījumā, ja drīzumā netiks saņemts aizdevuma nākamais maksājums, Grieķijai līdz novembra beigām var beigties nauda valsts kasē.

 

SVF izpilddirektore Kristīna Lagarda uz to atbildēja nepielūdzami: “Grieķijas valdībai ir jāpaveic vairāk, un rīcība nozīmē rīcību, nevis tikai runāšanu.” Viņa noliedza, ka SVF būtu domstarpības ar ES par Grieķijas parādu atmaksas programmu.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Citā ziņojumā SVF eksperti brīdina par iespējamu krīzes padziļināšanos eirozonā, pieaugot sociālajai spriedzei Grieķijā, Portugālē un Spānijā, kur izvēršas protesti pret bargajiem taupības pasākumiem.

 

Protestē pret Merkeles vizīti

Vakar vizītē Atēnās ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele, kura Grieķijā ir ārkārtīga nepopulāra. Lai gan Berlīnē paziņots, ka ar Atēnu apmeklējumu kanclere Merkele gribot apliecināt atbalstu Grieķijai tās pūliņos izkļūt no finanšu krīzes, bieži tieši viņa tiek vainota par bargajiem taupības pasākumiem, ko Grieķijas valdībai nācās izziņot, lai saņemtu ārkārtīgi nepieciešamo starptautisko aizdevumu. Grieķu avīžu karikatūrās Merkele pat attēlota kā Hitlers, un demonstranti izgājuši Atēnu ielās ar saukli vācu valodā “Ein Volk, Ein Reich, Ein Euro” (“Viena tauta, viens reihs, viens eiro”), atgādinot par nacistu laika okupāciju. Vakar Atēnu centrā bija pulcējušies tūkstošiem cilvēku, protestējot pret Merkeles vizīti ar plakātiem: “Tu neesi gaidīta” un “Nē ceturtajam reiham!”. Dažos plakātos bija redzami arī kāškrusti. Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīti aptuveni 7000 policistu, kuru rīcībā bija ūdensmetēji un helikopteri. Īpaši rūpīgi tika apsargāta Vācijas vēstniecība Atēnu centrā, kas bija slēgts vizītes laikā. Pagājušajā mēnesī ģenerālstreika laikā demonstranti, protestējot pie Grieķijas Centrālās bankas ēkas, no bankas izkārtnes izsvītroja vārdu “Grieķija”, tā vietā uzrakstot “Merkele”. Sešu stundu vizītes laikā Merkelei paredzēta tikšanās ar Grieķijas premjerministru Antoni Samaru, prezidentu Karolu Papuliju un Grieķijas uzņēmējiem. Lai gan Grieķijas premjerministrs solījis, ka kanclere Merkele tiks uzņemta Grieķijā “pienācīgā veidā, kādā tiek uzņemta ietekmīgas un draudzīgas valsts līdere”, daudzi grieķi pret Merkeles vizīti noskaņoti naidīgi, vainojot viņu valsts finanšu likstās.

 

Kā atzīmē raidsabiedrība BBC, daļa grieķu protestētāju “demonizē” kancleri Merkeli, kurai bijusi drosme ierasties Atēnās, lai apliecinātu atbalstu premjerminstra Samara centriski labējās valdības pūliņiem parādsaistību krīzes pārvarēšanā.

 

Analītiķi atgādina, ka abas puses ir ieinteresētas krīzes pārvarēšanā: Grieķija ir atkarīga no Vācijas naudas (Berlīne dod 27 procentus no eirozonas stabilizācijas fonda 500 miljardiem eiro), bet Vācija grib saglabāt vienoto valūtu. Grieķijas iekšlietu ministrs Nikoss Dendiass aicinājis demonstrantus saglabāt mieru, ziņo aģentūra “Reuters”. “Merkeles vizīte Grieķijā ir risks,” atzīmē BBC. “Ja ielās izceltos haoss, tas tikai uzsvērtu Vācijas sabiedrībai, ka Grieķijas lieta ir zaudēta.” Turklāt Merkelei jāapklusina opozicionāri savā koalīcijas valdībā, kas uzskata, ka Grieķija, kuras parāds ir 346 miljardi eiro, ir “bedre bez dibena”.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.